Studijas tipa dzīvoklis

Otrais pēc kārtas

Sākumā meklējusi mitekli Rīgas centrā, jo, četrarpus gadus dzīvojot šai pilsētas daļā, viņa bija pieradusi, ka viss ir ērti un ātri sasniedzams. Taču, neko piemērotu neatradusi, nolēma skatīties uz Pārdaugavas pusi, kas ir tuvu centram, taču vide ar daudzajiem kokiem un koka mājiņām līdzinās lauku mazpilsētai. Reiz, caurlūkojot mājokļu piedāvājumus internetā, uzdūrusies mājas lapai, kur tika reklamēti dzīvokļi Torena namos.

Kad aizbraukusi un apskatījusies, kā tie izskatās dabā, uzreiz bijis skaidrs, ka ļoti grib dzīvot šai vietā. Gaismas pielietās, plašās telpās izrādījās spēcīgs arguments, tāpēc ņēmusi kredītu un kļuvusi par saimnieci 50 kvadrātmetru plašam studijas tipa dzīvoklim ar franču balkoniem, terasi un centralizētu gāzes apkuri. Nauda, ko ieguvusi, pārdodot nelielo dzīvoklīti Rīgas centrā, noderējusi pirmajam maksājumam par jauno mājokli, kā arī mēbeļu un citu mājokļa iekārtošanai nepieciešamu lietu iegādei.

Apaļš un no koka

Dagnijai uzreiz esot bijis skaidrs, ka stiklotajā telpas daļā viņa iekārtos ēdamzonu, lai, sēžot pie galda, varētu gūt divkāršu baudījumu – no ieturētās maltītes un apkārtējās ainavas vērošanas. «Man apaļas formas galdi patīk ievērojami labāk par kantainiem, jo ap tiem var sasēsties daudz cilvēku. Par to pārliecinājos, kad pie manis bija ieradies paprāvs draugu pulciņš sagaidīt jauno gadu,» pieredzē dalās dzīvokļa saimniece. Galdu esot iegādājusies veikalā pie Deglava tilta, kur varot atrast arī mazgabarīta mēbeles, savukārt krēslus atradis tēvs kādā necilā veikaliņā, kurā, ja nemeklētu interjeram nepieciešamās lietas, diez vai būtu spēris kāju. «Krēsliem nav nekāds smalkais brends, tie ir Krievijā ražoti. Taču man patika dizains, turklāt tie ir tādā pašā tonī kā galds. Tēvs pēc tam lepojās, ka pratis trāpīt krāsu.» Ja telpa gada siltajos mēnešos tik ļoti nesakarstu no saules stariem, Dagnija nemaz nedomātu par aizkariem vai žalūzijām, kuras plāno iegādāties. «Man ļoti patīk, ka nekas nepiesedz Pārdaugavas panorāmu. Ka redzu ielu, Torņakalna baznīcas torņus, kokus.»

Netradicionāli

Dagnijas dzīvoklim ir interesants plānojums. Ienākot dzīvoklī, nokļūst priekšnamā. No tā ved durvis uz vannas istabu un arī uz nelielu telpu, kur iekārtota atpūtas zona. Tā ar sienu nodalīta no guļamistabas zonas, bet tai pretī stiepjas virtuves zona. Savukārt telpas otrā galā, augsto logu ieskauta, atrodas ēdamzona.

«Neko plānojumā neesmu mainījusi. Sākumā domāju, ka ar sienu varētu nodalīt guļamistabu no dzīvojamās, bet tad tēvs ar meistaru teica – padomā labi, jo tad tev būs divas šauras telpas,» stāsta Dagnija un piebilst, ka viņai netraucējot tas, ka abas šīs zonas neesot norobežotas. «Vienīgi man ir niķis, guļot gultā, skatīties televizoru, kas nav labi un ko biju sev nosolījusies nedarīt. Tāpēc pirms gulēšanas, lai nepiesārņotu galvu, skatos tikai kaut ko jauku.» Visā dzīvoklī, izņemot vannas istabu, uz grīdas segts lamināts, savukārt sienas krāsotas pasteļtoņos. «Baltais un citi ļoti gaiši toņi man šķita par sterilu, turklāt dzīvokļa logi ir vērsti pret dienvidiem, tāpēc saulainās dienās ir tik gaišs un silts, nē, pat karsts, ka traks var kļūt! Bet zilas vai pelēkas sienas man liktu justies kā akvārijā. Vispiemērotākās man šķita silti zaļas, taču visā dzīvoklī tādas šķita par garlaicīgu, tāpēc izlēmu, ka guļamistabas zonā varētu būt melleņu tonis.»

Guļamistabas niša

Apjomīgo gultu radiožurnāliste esot atpirkusi no draudzenes. «Viņa mainīja dzīvesvietu, kurā šāda mēbeles vairs neiederējās. Man gulta patika, jo ir liela, tāpēc varu tajā gulēt krustu šķērsu, bet uz apmales izkārtot pultis, krēmu trauciņus un daudz ko citu, kas nepieciešams pa tvērienam,» par veiksmīgo pirkumu priecājas Dagnija.Lai, izkāpjot no gultas, pēdām būtu patīkamāk, uz grīdas segts neliels, Jysk iegādāts paklājiņš, savukārt lielākais atrasts Hobby Hall katalogā. «Labās lietas meklēju viskautkur, jo ne jau tikai smalkos veikalos tās atrodamas. Ja ir pacietība un trenēta acs, patīkami pārsteigumi var sagaidīt pat necilās bodītēs.»

Atpūtas zona

«Tas ir mans lasāmstūris,» ar vēl kādu omulīgu vietiņu savā dzīvoklī iepazīstina Dagnija. «Ādas dīvānu es atņēmu vecākiem, jo tas šeit ļoti labi iederas. Turklāt, lai varētu izguldīt viesus, man vajadzēja tādu mēbeli, kas ir izvelkama,» skaidro jaunā sieviete. «Taču parasti es šeit iekārtojos, kad gribas lasīt vai paadīt. Atvelku stāvlampu, kas pastāvīgi atrodas ēdamzonā (ar laiku droši vien vēl nopirkšu kādu stāvlampu), paņemu kājsoliņu (to nejauši atradu AlanDeko), kuru izmantoju arī tad, kad sēžu pie galda, un vakarēju.» Grāmatplaukts, nelielais paklājiņš pie gultas, daži pīti grozi ir no Jysk. «Man vajadzēja ietilpīgu mēbeli, kurā var novietot daudz grāmatu. Te ir tikai daļa no man piederošajām, lielākais lērums ir vecāku mājās Smārdē.» Dagnijai īpaši nepatīkot piekraut plauktus ar visādām sīkām mantiņām. Pati tādas neiegādājas, taču pret dāvinātām viņa izturas ar pietāti.

Kumode gaida skapi

Tāpat kā virtuves iekārtu, arī šo mēbeli Dagnija iegādājusies Tukumā. «Bija skaisti iecerēts, ka kumode būs komplektā ar lielo drēbju skapi, turklāt abi vienā – ēdamzonas galdam pieskaņotā – tonī, jo tik tumšas kā gulta šīs mēbeles nevarēju atrast. Kumode jau man kalpo labu laiku, bet skapja vēl nav, jo nepienāca, kā bija solīts. Arī sekcija televizoram tiks atvesta tikai šovakar,» Dagnijas teiktais apliecina, ka dzīvokļa iekārtošana joprojām turpinās.

Sienas uzzied

Ideja par zīmējumiem dzimusi brīdī, kad vajadzējis izdomāt, ko iesākt ar sienas daļu virtuves zonā, ja negrib uz tās likt flīzes. «Meistari ieteica, ka šo laukumu varētu noklāt ar laku, kas sienu aizsargātu no ūdens un tauku traipiem, kas ēst gatavošanas procesā varētu nokļūt uz sienas. Un, ja arī tas notiktu, būtu vieglāk notīrīt nekā no flīzēm. Sienu nolakoju, taču, skatoties pret gaismu, bija redzama līnija, kur beidzas lakojums. Sāku prātot, kā lai šo robežu nomaskē. Iedomājos, ka varētu kaut ko uzzīmēt, un ķēros pie darba. Nopirku baltu pamatkrāsu, pigmentiņus, uzjaucu toni un ar otu uzzīmēju ziedu virteni,» stāsta Dagnija un piebilst, ka gala rezultāts esot tik ļoti iepaticies, ka stilizētus ziedus uzzīmējusi arī virs vannas istabas durvīm, kā arī guļamistabas zonā. «Man šķita, ka vajag kādu vienojošu elementu.»

Saskaņoti gaismekļi

Gan griestu lampas bumbas formā ar matēta stikla kupoliem, gan stāvlampa blakus ēdamgaldam, gan arī naktslampu cilindriņi abpus gultai ir no apgaismes ķermeņu veikala Grīziņkalna stikls. Dagnija visus gaismekļus izvēlējusies baltā krāsā, lai tie izskatītos pēc iespējas vieglāki. «Tas ir brīnišķīgs veikals, īsta paradīze, jo ļoti liela izvēle, turklāt lampas var nopirkt par ievērojami zemāku cenu nekā citviet.»

Noskaņai

Kad sāk atmosties daba, laukā viss zied, smaržo, pasaule šķiet gaismas pielieta, Dagnija sveces noliek plaukta tālākajā stūrī, jo nav vairs vēlēšanās tās iedegt. Taču ziemas vakaros to liesmiņas palīdz telpā radīt intīmu un mājīgu noskaņu.

Saimniecības gals

Virtuves iekārtu ar vecāku palīdzību Dagnija esot atradusi Tukumā. «Man tas nebūtu ienācis prātā, bet apstākļi piespieda meklēt jau gatavu mēbeli, nevis pasūtīt, lai taisa speciāli man. Turklāt mazpilsētās mēbeļu cenas ir pilnīgi citas nekā Rīgā, arī izvēle ir gana liela,» uzsver dzīvokļa saimniece, piemetinot, ka, iekārtojot mājokli, ne jau visiem iespējams algot interjera dizaineru, lai speciālists parūpētos par mēbeļu atlasi, krāsu un stila vienotību. «Un vēl man vajadzēja tās lietas ātri virzīt uz priekšu, jo draugi bija paziņojuši, ka grib pie manis sagaidīt jauno gadu. Tas ļoti stimulēja paātrināt iekārtošanas procesu, jo pats nesakārtotu vidi var pieciest diezgan ilgi.»

Jaunkundzes paradīze

Tā meitas vannas istabu esot nodēvējis Dagnijas tēvs, kurš daudz palīdzējis dzīvokļa iekārtošanā. «Viņš palīdzēja nopirkt mēbeles, arī tās salikt, bet šo to – piemēram, tualetes galdiņu ar izlietni vannas istabā – viņš uztaisīja pats savām rokām.» Dagnijai kādā no saloniem iepatikusies konstrukcija, kad izlietne ir nevis iebūvēta skapītī, bet gan atrodas uz galda virsmas. «Tā ideja patika, taču piedāvātā mēbele kādā no ekskluzīvajiem saloniem likās pārāk dārga. Tāpēc K-RAUTA iegādājos galda virsmu, metāla kājas, izlietni bļodas formā, kas arī ir mana vājība, krānu, bet tēvs to visu salika kopā. Sanāca tas, ko vēlos, taču tērējot daudz mazāk naudas nekā tad, ja es to visu būtu pirkusi pieminētajā salonā,» saka dzīvokļa saimniece, esot ļoti apmierināta ar atrasto risinājumu.

Mīļākā vietiņa

«Šeit es brokastoju un vakariņoju, šeit bieži vien iekārtojos, lai skatītos televizoru, vai arī pasēžu tāpat vien un pameditēju, pa logu vērojot Pārdaugavas panorāmu. Īpaši skaists skats paveras vakara stundās, kad ielās iedegas lampas,» kopš vasaras dzīvojot jaunajā mājoklī, ir pārliecinājusies dzīvokļa saimniece. Uzturēšanās iemīļotajā vietiņā dzīvoklī solās kļūt vēl jaukāka pavasarī, kad Dagnija uz savas terasītes iecerējusi iekārtot nelielu dārziņu – sastādīt daudz un dažādu telpaugu, puķes, kā arī novietot galdu un krēslus. «Man ir forši kaimiņi blakus, kuri savu terasīti iekārtošot tāpat kā es. Smejamies, ka varēsim saimes vakariņas rīkot. Vispār pēc 50 gadiem šīs mājas varētu pārtapt par lielu, laimīgu pansionātu, jo patlaban šeit dzīvo ļoti daudz jaunu cilvēku.»

Pirmais pirkums

Dagnija nosmej, ka pats skaistākais kompliments, ko viņa esot dzirdējusi par savu dzīvokli, bijis pavisam lakonisks. Kāds no viņas draugiem, ieraugot pelēkās flīzes vannas istabā, noteicis: «Njā, te es atpazīstu Dagniju!» «Kad starp daudzām citām veikalā Krūza pamanīju šīs flīzes, uzreiz sapratu – tās ir manējās! Jo izskatījās mazliet senatnīgas, ar interesantu rakstu un man pieņemamā krāsā,» savu izvēli pamato dzīvokļa saimniece, stāstot par savu pirmo pirkumu dzīvoklim. «Tā nu sanāca, ka pārējo interjeru vannas istabā noteica grīdas flīzes, kurām piemeklēju klāt sienas flīzes, dekoratīvos elementus, kā arī pakaramos retro stilā.» Flīzes klātas uz sienām tik augstu, lai, mazgājoties dušā, šļakatas netiktu uz sienām. Savukārt dekoratīvo flīžu joslu, lai tā labāk izceltos, meistars ieteicis likt acu augstumā.