Veļa ar noslēpumiem (Ieteikumi meitenēm)

* * *

Kad biju maza meitene, reizēm vēroju, kā vecmāmiņa ģērbās. Vectētiņa vairs nebija viņai blakus, bet omīte katru rītu aplika viņai šūtu baltu atlasa korseti.

«Lai nekur nekas nekarājas un neizgāžas,» viņa mēdza pajokot. Man patika tai pieskarties, lai sajustu gludo, slideno audumu...

- Kad paaugos, mamma teica: «Meitiņ, drēbēm jābūt tīrām, bet veļai vienmēr jābūt tādai, lai tad, ja tu, nedod Dieviņ, komā nonāc slimnīcā, nav kauns, kad tevi izģērbs!»

- Vīru redzu tikai brīvdienās, jo viņš pārnāk tik vēlu, ka visi jau guļam. Pa māju labprāt staigāju viņa kreklā vai halātā... Man patīk viņa smarža... Arī tāpēc, ka ērti... Bet brīvdienās, kad esam kopā, es akcentēju nevis to, kas man ir virs, bet gan zem... Lai vīram ir pārsteigums. «O! To es vēl neesmu redzējis!»

- Veļa ar noslēpumiem, ko nēsājam, lai koriģētu auguma līnijas, piemēram, krūšturi ar polsteriem, piemērota iziešanai sabiedrībā, nevis attiecībām. Ar ļoti sarežģītiem modeļiem arī jābūt uzmanīgai. Piedzīvoju amizantu situāciju ar krūšturi, kam aizdare uz krūtīm. Mēģinādams to attaisīt ierastajā vietā, viņš sāka nervozēt un, arvien izmisīgāk meklēdams āķīti, pārdega...

- Ejot sabiedrībā ar pavadoni, es ģērbjos pavisam citādi nekā izejot viena. Tad es cenšos neprovocēt. Bet, kad man blakus ir vīrietis, es vairāk varu atļauties. Vispirms jau kurpes ar augstu papēdi, jo man ir atbalsta punkts...

- Jo plikāk, jo erotiskāk? Vai arī — pietiek uzvilkt īsus bruncīšus, tīkliņa zeķbikses, garus zābakus, lai būtu seksīgi? Drīzāk jau tas piedien vissenākajai profesijai...

- Līdz viesībām bija palicis pāris stundu, bet man nebija ne frizūras, ne vakartērpa. Izvilku no skapja savu mīļo, melno samta žaketīti, pārskrēju pāri ielai un veikalā nopirku fantastisku bordo krāsas «Triumfa» apakšveļu. Vīnkrāsas mežģīņu krūštura maliņa, kas vakara gaitā pavīdēja zem žaketes atvēruma, acu skatus pievilka gluži kā magnēts...