Šogad varētu būt vairāk ērču

Izdzīvošanai nepieciešamo barošanos uz siltasiņu dzīvniekiem ērces sāk, modušās no ziemas guļas. To aktivitātes periods sākas, tiklīdz gaisa vidējā temperatūra pārsniedz apmēram 7°C. Sabiedrības veselības aģentūrā (SVA) pagaidām nav informācijas par ērču aktivitāti, taču, saglabājoties siltam laikam, iespējams, tās ir pusaizmigušas vai nemaz nav devušās gulēt. Pēdējais gadījums, kad piesūkusies ērce nogādāta pārbaudei SVA, bijis novembrī, apstiprina sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Laura Bundule. Speciālisti pieļauj, ka, šoziem saglabājoties netipiski siltiem laikapstākļiem, pavasarī ērču varētu būt vairāk nekā citus gadus.

Dzīve sākas no jauna

Ērce var pieķerties dzīvniekam vai cilvēkam mežā, izcirtumā vai pat pilsētas parkā un piemājas dārzā. Tās gadās pārnest mājās ar koku zariem, puķēm un sēnēm.

Pirms vairākiem gadiem vasarā Inārai Rīderei mājas pagalmā piesūcās ērce. Koduma vietu notīrīja ar šņabi un aizmirsa! Pēc kādas nedēļas Ināra gan redzēja koduma vietā sarkanu plankumiņu, taču tas tik ātri izbalēja, ka cietušajai vietai uzmanību vairs nepievērsa.

Veselības traucējumi sākās vēlāk. Parādījās nogurums, neliela temperatūra, kaulu laušana, slikta pašsajūta. Ar laiku sāka zust apetīte, mazinājās dzīvesprieks, enerģija un ķermeņa masa. Ināra to norakstīja uz neizgulēšanās rēķina, pārslodzi darbā un sadzīviskām grūtībām mājās.

Pēc ērces piesūkšanās bija pagājis apmēram gads. Inārai sākās atmiņas traucējumi, kaitinoši šķita skaļi trokšņi, mūzika, spilgta gaisma, cilvēku pūļi, bija grūti koncentrēties. Īsā laikā stāvoklis arvien pasliktinājās — aizmirsās sarunas tēmas vai, braucot ar automašīnu, pēkšņi aizmirsās, kurš ir gāzes, kurš bremzes pedālis. Tas atkārtojās arvien biežāk, lai gan ikreiz tikai uz dažām sekundēm. Redzi nepatīkami kairināja kustīgi priekšmeti. Pēkšņi ik pa laikam uz īsu brīdi Ināra vairs nespēja veikt ikdienišķas darbības, aizmirsa tālruņa numurus, cilvēku vārdus. «Es apzinājos, ka kļūstu bīstama sev un apkārtējiem. Turklāt atslēgšanās nebija kontrolējama,» stāsta Ināra.

Izmeklējumos atklājās ievērojami smadzeņu bojājumi. «Ārstēšanās slimnīcā nebija ilga — kādas desmit dienas, intensīvi lietoju medikamentus. Ja encefalīts būtu diagnosticēts laikus, simptomi būtu novērsti jau krietni agrāk. Toreiz man šķita, ka gan jau nepatīkamās izjūtas pāries,» Ināra domās atgriežas pagātnē.

Pēc ārstēšanās kursa pagāja tikai nepilns gads, līdz simptomi atkārtojās, bet jau ar lielāku intensitāti. Atkal bija atmiņas zudumi, atkal tika veikti izmeklējumi. Tas bija meningīts. «Varēju atcerēties tikai savu, vīra, bērnu vārdus. Jutos kā balta lapa, no kuras pēkšņi pazudis teksts,» Ināra raksturo izjūtas. Bija bail sajukt prātā no pārdzīvojumiem. «Vislielākās bailes radīja tas, ka varēju kļūt invalīde, būdama vēl jauna sieviete,» atzīst Ināra.

Spēcīgās galvassāpes lika atteikties gan no darba, gan amata un materiālajām iespējām. Viņa to negribēja, bet citādi nevarēja — vismazākais kairinājums izraisīja nepanesamas galvassāpes. Vajadzēja atmest daudzas ierastas ikdienišķas darbības — koncertu apmeklējumus, datora lietošanu, televizora skatīšanos, sabiedriskā transporta izmantošanu.

Tomēr Ināra atradusi sevī spēkus dzīvi turpināt — mācās valodas, studē astroloģiju. Slimības sekas vairs nav izteiktas, taču viņa vēl arvien nevar veikt vadošu darbu, joprojām ātri nogurst. «Tagad iznāk vairāk ieklausīties sevī. Esmu ļoti daudz raudājusi un pārdzīvojusi, taču sevī jāatrod gribasspēks pielāgoties, jo apstākļus mainīt vairs nevar. Jādara tik, cik vari,» teic Ināra, piebilstot, ka viņu vairs neuztrauc daudzi nebūtiski sadzīviski sīkumi, kas agrāk izsita no līdzsvara, — viņai ir cita mēraukla.

Slimība nepaliek bez sekām

Ja ir piesūkusies inficēta ērce, encefalīta pazīmes parādās vienas līdz divu nedēļu laikā un ir līdzīgas gripas simptomiem, kas uz īsu brīdi izzūd, taču tad slimība atkārtojas un rada nervu sistēmas bojājumus. Klīniskās universitātes slimnīcas «Gaiļezers» neirologs Guntis Karelis brīdina, ka asins analīzes, kas veiktas uzreiz pēc ērces piesūkšanās, neko neuzrāda, jo organismā antivielas veidojas divās līdz četrās nedēļās.

Laimas slimība, kuras pārnesējas arī ir ērces, skar vairākas orgānu sistēmas. Parasti dažas dienas vai pat mēnesi pēc ērces kodiena uz ādas parādās sīks, sārts plankums, kas arvien palielinās. Vienlaikus tā vidus kļūst gaišāks, veidojot gredzenveida formu. Dažreiz var būt nedaudz paaugstināta temperatūra vai nespēks. Laimas slimību nediagnosticējot un neārstējot, var rasties centrālās nervu sistēmas bojājumi, sāpes locītavās un to iekaisums, sirdsdarbības traucējumi un sirds muskuļa iekaisums.

Laimas slimības ārstēšanā izmanto galvenokārt antibiotikas. Pēc pārslimošanas izveidojas ilgstoša imunitāte, taču, ja tā ir nepietiekama, var inficēties atkārtoti. Apkārtējiem cilvēkiem slimnieks kā infekcijas avots nav bīstams.

Ja ir ērču encefalīts un Laimas slimība, vislabāk vērsties pie infektologiem. Specifiskas ārstēšanas šajos gadījumos nav — notiek cīņa ar simptomu novēršanu.

Ērce nav liktenis — pret to ir pote!

Vislabākā aizsardzība pret ērču encefalītu ir vakcinācija, jo nav specifisku medikamentu, kas iedarbotos uz encefalīta vīrusu. Remantadīna agrīna profilaktiska lietošana pirmajās dienās pēc ērces piesūkšanās ne vienmēr pasargā no saslimšanas, taču tai nav negatīvas ietekmes uz slimības gaitu.

Specifiskais pretērču imunoglobulīns satur gatavas antivielas pret ērču encefalīta vīrusu, taču dakteris Uldis Veits norāda, ka trūkst pierādījumu par tā efektivitāti — pēdējos gados publicēti novērojumi, ka imunoglobulīna ievadīšana ne vienmēr pasargā no saslimšanas. Zāļu valsts aģentūrā informēja, ka šis preparāts patlaban pie­ejams, tikai iepriekš to pasūtot.

Toties vakcīna satur novājinātu vīrusu, kas slimību izraisīt vairs nevar, taču spēj radīt imunitāti pret to. Latvijā ir pieejamas Vācijā un Austrijā ražotas vakcīnas pret ērču encefalītu. Vakcīna «Encepur» nesatur ne konservantus, ne proteīnu izcelsmes stabilizētājus (piemēram, cilvēka seruma albumīnu), un tādēļ to drošība ir lielāka nekā līdz šim plaši lietotajām vakcīnām.

Der zināt

• Lai nodrošinātu aizsardzību līdz ērču aktivitātes sezonas sākumam, ieteicams vakcinēties ziemā. 2. pote jāveic pēc 1–3 mēnešiem, 3. pote — vēl pēc 9–12 mēnešiem. Revakcinācija, sākot ar 4. poti, ir ik pēc 3 gadiem.
• Vakcinējoties citos gadalaikos, potēšanu veic pēc ātrās shēmas:
• 2. un 3. pote ir 7. un 21. dienā. 4. pote jeb pirmā revakcinācija ir pēc 12–18 mēnešiem un katra nākamā — pēc 3–5 gadiem.
• Bērnus var sākt vakcinēt no viena gada vecuma.
• Pote pret ērču encefalītu nepasargā no Laimas slimības, pret kuru vakcīna vēl nav radīta.