Roze, kas nav roze

Kāpēc «uzzied» roze?

Slimība parasti attīstās tajās vietās, kur ķermenī apgrūtināta apasiņošana un ir barošanās traucējumi. Kaut arī daiļi saukta par rozi, tā ir parasta bakteriāla infekcija, kuru izraisa streptokoka bacilis. Rozes parādīšanās parasti raksturīga ar pēkšņi paaugstinātu temperatūru un niezošu, sarkani zilganu plankumu uz ādas. Smagākos gadījumos mēdz būt galvassāpes un vemšana. Slimības skartā vieta var sākt arī čūlot.

Arī biezais zemādas tauku slānis korpulentiem cilvēkiem var veicināt ādas rozes rašanos. Tā ir viena no tautā izplatītākajām kaitēm, kas īpaši piemeklē vasarā. Slimība raksturīga cilvēkiem, kuri reiz jau slimojuši ar rozi, kā arī tiem, kam ir venozās atteces traucējumi vai limfostāze pēc traumām un apstarošanas. To veicina arī dažādas alerģijas. Rozi var izraisīt gan pārkaršana, gan jebkurš nobrāzums, sakasījums vai ādas plīsums papēža rajonā.

Tradicionālajā medicīnā šo slimību visbiežāk ārstē ar antibiotikām.

Nereti ārstēšanas rezultātā atveseļošanās tomēr nav pilnīga. Tā gadās, ja pacients par vēlu vērsies pie ārsta vai laikus nav ievērojis un apkopis dažādas vaļējas brūces, skrambas, savainojumus un kāju sēnītes. Tieši caur šīm vietām baktērijas viegli iekļūst ķermenī.

Rozes vārdi

Šī kaite bieži nav tikai fiziska, bet nereti arī garīga problēma. Reizēm sirdzējā mājo bailes, nepatīkams pārdzīvojums, ilgstošs stress.

Efektīva ir nomierinošu, dziedinošu vārdu lietošana, piemēram, trīs reizes apvārdojot slimības skarto laukumu:

«Zila roze, zaļa roze, sarkana roze izput, iznīkst kā rīta rasa salnā, tā kā vecs mēness, kā saulītes ēna, tā lai iznīkst šī kaite kā tās rozes. Lai tev nedzeltu, nepamptu, netvīktu, nedurtu un arī nesāpētu!»

Tautā ir izplatījies uzskats, ka vārdu publicēšana tiem atņem spēku, tomēr, kā uzskata J. Vecvagars, spēks nav vārdā, bet gan tā lietotājā.

Viedokļi

Ieva Ozolniece, ģimenes ārste:

– Pašārstēšanās ir bīstama, sevišķi tad, ja novērojama augsta ķermeņa temperatūra, drudzis, galvassāpes, vemšana. Parādoties rozes pirmajām pazīmēm, nekavējoties jādodas pie ģimenes ārsta, kurš noteiks ārstēšanās kursu.

Agris Rudzāts, klīniskās slimnīcas «Gaiļezers» ķirurģiskās nodaļas vadītājs:

– Nevar noliegt, ka roze ir slimība, kas labi padodas arī tautas dziedniecības metodēm. Ja nu tomēr tā ir tik ielaista, ka nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, tad dziednieks vairs palīdzēt nespēj un steidzami nepieciešama mediķu palīdzība. Pretējā gadījumā iznākums var būt arī letāls.

Varbūt dziednieks...

Juris Vecvagars, ārsts homeopāts, dziednieks:

– Rozi veiksmīgi ārstē arī tautas dziednieki. Šīs spējas var gan mantot, gan apgūt. Ir cilvēki, kuri pārvelk ar roku slimajai vietai, un sirdzējs izveseļojas. Citi dziednieki skandina vārdus, uz tumši zila papīra zīmē ar krītu. Vēl kāds vārdo cukuru, sāli un ūdeni. Tās jau ir tikai formulas, kuras dziednieks izmanto, lai noskaņotu sevi dziedināšanai. Patiesībā viņš ar savu auru «programmē» pacientu.

Vai labāk iet pie dziednieka vai ārsta – to dakteris atstāj katra paša ziņā. Ne vienmēr ar tradicionālās medicīnas līdzekļiem izdodas slimnieku pilnībā izdziedēt. Taču to pašu var sacīt arī par tautas dziedniecību.