Veiksmīgs sekss trijatā? Tikai tad, ja nav mīlestības

Manuprāt, ļoti svarīgi ir tas, ka vīrietis uzdrošinās but pietiekami atklāts un godīgs pret savu draudzeni un atļaujas viņai izstāstīt savas velmēs un fantāzijas. Tas jau ir solīs pretim dialogam, iespējamai sapratnei vai vismaz diskusijai par to, kas katram konkrētajam pārim ir pieņemams, bet par ko labāk būtu aizmirst.

Cik zinu, ne viena vien sieviete ir saskārusies ar šādu lūgumu no sava drauga puses, arī man pašai dažās no iepriekšējām attiecībām ir nācies pieņemt vienu vai otru lēmumu, tāpēc nebija pārāk grūti atrast cilvēkus, kuri būtu gatavi padalīties savas pārdomās par mīlēšanos trijatā. Šoreiz tikai sieviešu viedoklis, jo cik nācies runāt ar vīriešiem, tad viņi patiešām gandrīz visi ja ne gluži sapņo par to, tad vismaz neatteiktos izmantot izdevību, ja tāda iekristu rokās.

«Tu jau zini, esmu visai brīva sieviete,» Solveiga parausta plecus, «tāpēc man šad un tad ir nācies izbaudīt seksu trijatā. Vispār jau interesanti, it īpaši tad, ja ir divi vīrieši — tikai guli un baudi. Divi jau vienmēr var vairāk nekā viens — man patīk, ko tikai viņi tur visu neizdomā! Katrs mēģina būt labāks par otru un cenšas izdomāt pēc iespējas interesantākus paņēmienus, kamēr... pārcenšas. Labi, labi, ne jau vienmēr, bet gadās arī tā. Reiz pat sakāvas, muļķīgi, it kā manis tur nemaz nebūtu. Tāpēc īpaši neaizraujos. Bet būt par otro sievieti man nepatīk — tādās attiecībās man šķiet, ka esmu zaudētāja un atrodos tur tikai tāpēc, lai apmierinātu vīrieti. Tikai gribu piebilst — trijatā varu tikai ar svešiem, nu, paziņām, bet ar vīru — nekad! Esmu greizsirdīga, un trīs tomēr ir visai riskanta kombinācija. Ja tā, tad tikai četratā — lai abiem tiek vienlīdzīgas emocijas.»

«Es nezinu. Man ar to ir visai negatīva pieredze,» Daiga nav no piekritējām. «Reiz ļāvu vīram sevi pierunāt, un mēs pārgulējām trijatā ar manu draudzeni. Viss beidzās ar puņķiem un asarām. Manējām. Jutos kā liekā — šie abi tur aizrāvās ne pa jokam, pat gandrīz izstūma mani no gultas. Tikai vēlāk uzzināju, ka viņi jau sen bijuši mīļākie. Kam tas bija vajadzīgs? Pazemot mani? Izmantot vēl vienu iespēju? Tagad jau sen esam šķīrušies, bet mēģināt vēlreiz... kaut kā negribas.»

«Linda ar vīru jau vairāk nekā pusgadu regulāri uzaicina «ciemos» otru sievieti. «Iesākumā ņēmām pa kādai meitenei no dārgiem intīmklubiem, bet tas tomēr nebija īsti patīkami — prieks zūd, ja tu saproti, ka tur iesaistīta nauda, starpnieki. Bet tad ar sludinājuma palīdzību atradām meiteni, ar kuru tiekamies nedēļas nogalēs. Sakumā man bija tā mazliet bailīgi, zini, ja nu vīram viņa iepatīkas labāk un tā... Bet vīrs mani ļoti iedrošināja, mēs par to daudz runājām, un tagad es varu teikt, ka esmu tikai ieguvēja. Kaut gan šķiet, ka drīz atteiksimies, — tāda regularitāte jau sāk pārvērsties rutīnā, kaut kā nevelk. Man gan ir draudzene, kura pat dzīvo kopā ar vīru un vēl vienu sievieti, bet... man jau šķiet, ka īsti sajūsmā viņa nav, cik nu var spriest pēc dažām nejauši pasprukušām frāzēm.»

«Es reiz mēģināju ar diviem vīriešiem,» Vineta stāsta. «Mans draugs, tā teikt, gribēja uzdāvināt man arī savu draugu. Mēģināju jau izlikties, ka patīk, nesabojāt viņam prieku, bet man tomēr kaut kā pietrūka — gribēju tikai savējo — pieglausties, pačukstēt mīļus vārdiņus, darīt to, ko daru tikai ar viņu... Tā otra vīrieša klātbūtne mani mulsināja. Man likās stulbi cita veča klātbūtnē teikt savējam tos «lāčukiņš, susuriņš», publiski tas taču izklausās smieklīgi, bet bez tā man atkal nekāda kaifa no mīlēšanās...»

Ja par sevi. Jā, es pieļauju, ka sekss trijatā nenoliedzami varētu būt interesants un aizraujošs tad, ja visu trīs partneru starpā valda vienlīdzība un neveidojas tā sauktais mīlas trijstūris — kad viens vai otrs netiek pārlieku uzmanīts, vērtēts, kad mīlas rotaļās neiezogas mazvērtības kompleksi, greizsirdība, bailes pazaudēt vai izrādīties nemākulīgākam. Diemžēl tas ir gana sarežģīti un gandrīz vai neiespējami, ja divus no partneriem saista nopietnas jūtas — trešais agrāk vai vēlāk pamanīsies aizķert aiz kāda no sāpīgajiem punktiem, pats to nemaz neapzinoties.

Tāpēc, vismaz pagaidām, es varu iedomāties veiksmīgu seksu trijatā tikai tad, ja nav mīlestības. Bet, ņemot vērā to, ka es nespēju mīlēties ar cilvēku, kuru nemīlu, man par šāda veida laika pavadīšanu nav īpašas intereses. Vēl jo vairāk tāpēc, ka reiz esmu jau izmēģinājusi, bet no gaidītā gandarījuma tāds čiks vien sanācis. Un ne jau vilšanās dēļ tagad novēršos — vienkārši pašreiz negribu, un viss. Bet kas to lai zina — cilvēks ir pārāk neizdibināma būtne, un katra diena var atnest ko jaunu, tāpēc labāk nepārsteigties ar secinājumiem un nepārstāt brīnīties par katru mirklī, kuru dāvā dzīve. Palikt atvērtam.

Bet tās jau atkal tikai manas domas. Par laimi, cilvēki ir tik bezgalīgi dažādi, tik neatkārtojami, ka vienotas receptes iespējams parakstīt tikai galvassāpju ārstēšanai, un arī tad ne visiem tās līdzēs. Tāpēc vienīgais, ko varu ieteikt — ieklausieties sevī.

Ja nu nesanāk, pasmaidiet. Dzīve taču turpinās! Un, kā jau reiz teicu: «Es nekad neuzzināšu, ja nepamēģināšu...»