"Man patīk tāds vidējais suņa standarts – tipa Reksis," saka Latvijas Aktieru asociācijas prezidents aktieris Rolands Zagorskis. Viņš ir saimnieks diviem vilku šķirnes suņiem.
Saprot, kas ir kas un ko drīkst (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielais brūnais lempis
Savulaik, kad aktiera meita Elizabete Zagorska bija vēl maziņa, viņiem mājās bija kokerspaniels. Reiz pat bija parkā aizskrējis un pazudis, bet pēc reklāmas radio un pateicoties cilvēku atsaucībai atradās. "Rīgas dzīvoklī sunītis mocījās, bet privātmājā Berģos, kur šobrīd ar ģimeni un sievasmāti dzīvojam, mūsu vilku suņiem ir īsta paradīze."
Kad Rolands Zagorskis ar sievu Lieni un dēliņu Markusu pārcēlās dzīvot pie sievasmātes, tur jau bija vilku suns. Taču, kad pirms trim gadiem tas nomira, Elizabete steigšus uzdāvināja viņiem ogļu melnu kucīti Doru. "Tad vienudien gar mūsu mājas sētu nostaigāja tāds liels lempis, arī vilks, un Dora palika grūta. Un – cik interesanti! – pēc tam viņš vairs nerādījās, bet tajā dienā, kad Dorai dzima kucēni, viņš parādījās – tieši tai mirklī, kad process notika, lielais lempis atkal atnāca, paskatījās un lēnām aizčāpoja prom. Un nu atkal vairs nav rādījies."
Aktieris stāsta, ka visi pieci Doras bērni bija "tēvā atsitušies", tādi brūngani lempji. Vienu – to, kurš bija visaktīvākais, – viņi paturēja sev, bet pārējos atdeva citiem saimniekiem. Vienīgi par vārdu jaunajam sunēnam ģimene nav varējusi vienoties: Rolands kucēnu iesauca par Reksi, viņa dēls Markuss – par Boksi, bet sievasmāte – par Duksi... Un atsaucas viņš uz visiem trim.
Atpirkās par pieciem latiem
Vilku šķirnes suņi ir vieni no gudrākajiem cilvēka četrkājainajiem draugiem. Par to pārliecinājušies ne vien Komisāra Rekša skatītāji, bet arī Rolands Zagorskis. "Viņiem ir laba atmiņa un perfekts raksturs. Ja vienreiz ielaižu pa vārtiņiem kādu cilvēku, viņš droši var nākt arī nākamreiz, un suņi viņu neaiztiek. Viņi saprot, ka tas ir savējais. Ja kāds stāv sētai otrā pusē, viņi rej. Ja viņus vēl kaitina, viņi rej vēl vairāk. Sargā māju."
Rolands Zagorskis stāsta, ka Berģu apkaimē apgrozoties diezgan daudz bomžu un reiz "viena tāda kundzīte" gājusi gar viņu māju, Dora izskrējusi pa pagalma vārtiņiem un iekodusi viņai dibenā... "Tas bija šausmīgi smieklīgi! Kundzīte, protams, bija ļoti dusmīga, gribēja sūdzēties policijā, bet es par pieciem latiem atpirkos..." Vilku suņi ir arī nenogurdināmi, viņu enerģētiskais lādiņš ir neizsmeļams: tu vari mest to koku ūdenī stundām, un viņš ies un ies, un ies ūdenī tam pakaļ.
Lai arī suņi zina un saprot, kas ir kurš, visvairāk tie klausa aktiera piecgadīgajam dēlēnam Markusam. Tā kā viņš ģimenē ir vienīgais bērns, viņam vienam pagalmā nav ko darīt, tāpēc viņš dauzās ar suņiem: visi trijatā spēlējas ar bumbu, tos izkomandē, trenē un dresē.
Motocikls to sabrauca
Pāris reizes suņuki bijuši arī Rolanda Zagorska lauku mājā Gaujienā, bet tur esot bīstami. "Tur man ir lieli plašumi, bet nav sētas apkārt. Un apmēram simt metru no mājas ir lauku ceļš, kur gan nav sevišķa kustība – divas trīs mašīnas pa dienu pabrauc garām –, bet savu iepriekšējo sunīti arī tur aizvedu, un motocikls to sabrauca... Nebiju to gaidījis, jo laukos neviens suns mašīnai zem riteņiem neskrien – visi no mazotnes zina, ka tas ir bīstami. Bet šie suņuki pieraduši skriet gar sētu pakaļ automašīnām, tur arī var aizskriet kādai pakaļ vai izskriet uz ceļa priekšā."
Aktieris stāsta, ka ne Dora, ne Reksis Boksis Duksis pagalmā nekad nav piesieti. Bet mājā gan viņiem nav atļauts dzīvoties. "Man tur ir paklāji uz grīdas, un man nav kalpones, kas ņemtos un tīrītu spalvas. Turklāt, tiklīdz suni sāk laist gulšņāt mājās, izejot ārā, viņš var saslimt. Man ir siltinātās grīdas, plus divdesmit divi grādi. Un ko tad, ja ārā ir tikpat mīnusos? Bet tagad viņi ar labpatiku guļ sniegā, mierīgi ieguļas kupenā un guļ visu nakti. Tikai ūsas nosirmojušas..."
Tik un tā aizlidoja
Rolands Zagorskis atminas, ka bērnībā viņam bija ļoti mīļš suns Džulbārs, bijuši arī divi kanārijputniņi, tiesa gan, tie viens otru noknāba. Tad bija arī papagailis. "Vasarā iznesu viņu ārā, biju stingri aiztaisījis būrīti ciet, bet tas tik un tā aizlidoja..." aktieris smaida un atceras, ka pirms gadiem 15 viņam bija arī kaķenīte Šeila, kas tika aizvesta uz Gaujienu. Nu pagastā apmēram kilometru uz vienu pusi un kilometru uz otru pusi visi ir Šeilas bērnu bērni. Pa pilno.
"Savu iepriekšējo sunīti vadāju uz suņu skolu – varbūt par maz vedu, bet es neredzu lielu starpību ar tiem suņiem, kas man ir tagad. Ja es ļoti gribētu, es pats viņiem varētu iemācīt, lai tie man pienes avīzi, piemēram. Bet man pietiek ar to, ka suņi saprot, kas ir kas un ko tie drīkst un nedrīkst," piebilst Rolands Zagorskis.
***
Dora
- Vilku šķirnes kucīte, trīs gadus veca
- Pieci bērni, visi "tēvā atsitušies"
- Dzīvo privātmājas pagalmā, nekad nav piesieta
- Ļoti gudra, paklausīga, nenogurdināma
- Laba atmiņa un perfekts raksturs
- Ēd tikai profesionālo suņbarību