Kamēr latvieši vaiga sviedros pelna naudu ārzemēs, viņu vietu Latvijā ieņem viesstrādnieki no Eiropas Savienības un trešajām valstīm. Speciālisti skaidro, ka darbaspēka migrāciju var regulēt atalgojuma, atbilstošas izglītības un darba devēju attieksmes problēmu risināšana.
Darbaspēka problēmu risina viesstrādnieki
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kaut arī migrācija atzīta par sāpīgu problēmu gan Eiropas, gan pasaules kontekstā, Latvija nekādus šķēršļus viesstrādnieku iebraukšanai neliek. Īpaši kopš pievienošanās Eiropas Savienībai iebraukt, uzturēties un strādāt Latvijā nav aizliegts nevienam godīgam tās dalībvalstu pilsonim.
Darba tirgus — bez ierobežojumiem
No nākamā gada 1. janvāra, kad ES pievienosies arī Rumānija un Bulgārija, Latvijā varēs strādāt arī šo valstu iedzīvotāji. Atšķirībā no citām ES valstīm, piemēram, Lielbritānijas, Īrijas, Spānijas, kas jau noteikušas ierobežojumus Rumānijas un Bulgārijas viesstrādniekiem, baidoties no lētāka darbaspēka un bezdarba pieauguma savās valstīs, Latvija neko tamlīdzīgu nedarīšot. Kāpēc? Neesot iemesla. Ja jau esošajām dalībvalstīm neesot izvirzīti nekādi ierobežojumi, kāpēc lai tādus ieviestu pret divām jaunpienācējām?
Celtniecība, kuģubūve, ēdināšana
Nodarbinātības Valsts aģentūras Starptautisko attiecību departamenta speciāliste Ilze Haberlinga RB informēja, ka šā gada deviņos mēnešos legālam darbam Latvijā reģistrējušies teju 700 viesstrādnieku no trešajām valstīm — Ukrainas, Krievijas, Uzbekistānas, Indijas un Moldovas. Vairākums no viņiem strādā celtniecībā, kuģu būves un citu transporta līdzekļu ražošanā, arī ēdināšanas nozarē u. c. jomās. Faktiskais viesstrādnieku skaits Latvijā ir daudz lielāks, jo daudzi ārzemnieki, piemēram, laulātie, aģentūrā nemaz nepiesakās, arī ES pilsoņiem tas nav jādara, jo darba atļauja viņiem tiek piešķirta automātiski. Turklāt laiku pa laikam tiek atklāti arī nelegāļi. Haberlinga uzskata, ka Latvijas darba tirgus atvēršana visiem esot pareizs solis.
«Ja jau citas valstis neceļ iebildumus, kāpēc lai mēs to darītu? Iebraucēji ir kvalificēti speciālisti, ko apliecina izglītības dokumenti. Viņi jau šeit nepaliks — pastrādās un brauks mājās, tāpat kā to dara mūsējie. Katrā ziņā 700 cilvēku nav tas skaits, par ko mums satraukties! Kad viesstrādnieku skaits tuvosies pieciem vai desmit tūkstošiem, varēsim domāt par ierobežojumiem,» uzskata Haberlinga. Viņa piebilst, ka viesstrādnieki šeit ierodas tikai tāpēc, ka nav kas strādā. Ļoti jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums celtniecības jomā — visi speciālisti esot Īrijā un citur. «Tas pat vairs nav naudas jautājums. No būvniekiem esmu dzirdējusi, ka var maksāt, cik grib, bet kvalificētus speciālistus nav iespējams atrast,» stāsta Haberlinga.
Pie vainas arī darba devēji
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš piekrīt, ka kvalificēta darbaspēka trūkums ir problēma un iemesls viesstrādnieku pieplūdumam, tomēr uz dažiem rokas pirkstiem Latvijā varētu saskaitīt tos darba devējus, kas būtu gatavi maksāt adekvātu algu — 1500–2000 latu mēnesī. Algu paaugstināšana ir būtiskākais nosacījums, lai apturētu darbaspēka aizbraukšanu. Vēl arī darba devējiem būtu jāmaina sava attieksme pret padotajiem un jānovērtē tie darbinieki, kas šeit vēl ir. Puriņš uzskata, ka daudzi no Latvijas aizbrauc tieši darba devēja sliktās attieksmes dēļ.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle uzskata, ka darbaspēka migrācija nav ne laba, ne slikta parādība, bet gan attīstīto valstu ikdiena. Migrācijas un nodarbinātības jautājumu risināšanu kavē tas, ka nav noteikta atbildīgā institūcija. «Šī situācija steidzami jānovērš. Ceram, ka Ekonomikas ministrijai, nākotnē plānojot nodarbinātības politiku, un Iekšlietu ministrijas izveidotajai migrācijas koncepcijas darba grupai veidosies priekšlikumi, kas nepakļaus Latvijas sabiedrību nevadāmiem riskiem, bet gan ļaus veidot migrācijas politiku valsts attīstības virzienā,» saka Egle.
Viņa atgādina, ka iedzīvotāju izbraukšanas iemesli ir ne vien naudas jautājums, bet arī darba apstākļu salīdzinājums šeit un ārzemēs, izglītības, karjeras iespējas. «Ja šajos jautājumos darba vide Latvijā varēs konkurēt ar piedāvātajām iespējām ārzemēs, tad arī darba meklētājam būs vieglāk izdarīt savu izvēli par labu darbam Latvijā,» uzskata Egle. Viņasprāt, satraucoša ir Latvijas demogrāfiskā situācija un darbspējīgo iedzīvotāju kvalifikācija kopumā. Sabiedrība noveco, samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits, Latvijas reģionu nevienlīdzīgās attīstības dēļ nodarbinātības līmenis ir ļoti atšķirīgs. Līdz ar to ir zema darbaspēka mobilitāte valsts ietvaros, bet darbspējīgie iedzīvotāji aizplūst no Latvijas. «Darbaspēka trūkums rūpniecībā un strauji augošajās pakalpojuma nozarēs redzams jau šodien. Selektīvā migrācija noris jau šodien, jo darba devējiem pietrūkst ne tikai darba roku, bet tieši kvalificētu speciālistu,» piebilst Egle.
Fakts
Aizvadītajā nedēļā reida laikā Rīgā par strādāšanu bez darba atļaujām aizturēti 19 Bulgārijas pilsoņi. Aizturētie viesstrādnieki tika nodarbināti kokapstrādes uzņēmuma a/s «Bolderāja» jaunās plātņu rūpnīcas būvniecībā. Par šo pārkāpumu darba devējam draud naudas sods no 2000 līdz 10 000 latu, bet aizturētajiem bulgāriem — no 100 līdz 500 latu.