Soļanka ir tradicionāls krievu ēdiens, bet tā gatavošanā izmantoti labumi no visas pasaules: melnās un zaļās Vidusjūras olīvas, Vīnes desiņas, Tālo Austrumu kalmāri, citroni, kaperi. Pavārgrāmatās sacīts, ka soļanka ir pikanta, ar ekstraktvielām bagāta gaļas, zivju vai sēņu buljonā vārīta zupa, kuras obligāta sastāvdaļa ir skābēti gurķi. Soļanka ir viens no tiem ēdieniem, kas paver plašas improvizācijas iespējas. Bagāts to vāra, kā grib, nabags – kā var, bet sanāk vienādi garda.
Soļanka - zupa, kas piesien dūšu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tautas izgudrota
Soļanka ir īsti tautisks ēdiens – atšķirībā no daudzām citām receptēm, kas dienasgaismu vispirms ieraudzīja piļu un muižu virtuvēs un tikai pēc tam izplatījās vienkāršajā tautā. Šī zupa Krievijā bijusi pazīstama jau tad, kad muižnieki vēl ievēroja senās virtuves tradīcijas un ēda to pašu, ko zemnieki, tikai bagātīgāk. Vēlāk aristokrātiem radās mode aicināt darbā smalkus pavārus no ārzemēm, un tad kungu galdā nāca dažādi neredzēti labumi. Kā vēsturisku krievu tautas ēdienu soļanku būtu pareizāk dēvēt nevis par zupu, bet par viru, jo arī vārdu "zupa" esot ieviesuši apritē svešzemju pavāri. Par soļanku sauc arī otro ēdienu no ceptiem kāpostiem.
Cik nu tas tiesa, cik ne, bet tiek apgalvots, ka soļankas un citu sāļu virumu popularitāte izriet no tautas dzeršanas tradīcijām, un otrs nosaukums, kas lietots attiecībā uz soļanku, rasoļņiku un vēl dažām zupām, ir bijis pohmelka, tātad ēdiens paģiru lāpīšanai. 18. gadsimtā aristokrāti gan mēģinājuši atbrīvot zupu no nevēlamām asociācijām un pārdēvējuši to par seļanku – zupu lauku gaumē, un šis nosaukums lietots vēl visu 19. gadsimtu. Bet, kad pie varas nāca boļševiki, lietas atkal sāka saukt īstajā vārdā.
Dažādos Krievijas novados un arī zemēs, kas reiz bijušas cariskās Krievijas vai PSRS sastāvā, ir savas atšķirīgas soļankas gatavošanas tradīcijas. Arī pie mums soļanka ir visnotaļ populāra, jo tā ir sātīga un parasti nav dārga. Soļanku var labi gatavot mājās, izmantojot izejvielas, kas tobrīd pieejamas, bet, viesus gaidot, var vārīt ļoti īpašu soļanku ar bagātīgu garšas buķeti, un nekas vairāk nav vajadzīgs.
No gaļas
Šai zupai var izmantot gan cūkgaļu, gan liellopu, aitu, zirgu, medījumu, putnu gaļu, faktiski der jebkura ēdama gaļa. Daudzās receptēs prasīta pat vairāku veidu gaļa, vārīta, cepta, kūpināta. Zupas pamats ir labi savārīts buljons. Tajā izvāra gaļu, vēlams, ar kaulu, pēc tam gaļu sagriež gabaliņos un pievieno zupai. Var buljonu vārīt no kauliem un zupai pievienot atsevišķi vārītu gaļu, sagrieztu cepeti, kūpinājumus, desiņas u. c. Izmanto arī subproduktus: mēli, sirdi, tesmeni, bet sevišķi iecienīta soļankas sastāvdaļa ir nieres, kas garšas ziņā ļoti labi sader kopā ar skābētajiem gurķiem. Starp citu, aizspriedumaini cilvēki, kuri citādi atsakās nieres pat pagaršot, kopā ar soļanku tās notiesā gardu muti.
No zivīm
Arī tas ir klasisks soļankas variants. Buljonam izmanto zivju galvas, astes, asakas un spuras vai veselas sīkas zivtiņas. Pēc vārīšanas buljonu izkāš, bet sagrieztus zivju liemeņus līdz ar citām sastāvdaļām pievieno zupai vēlāk. Soļanku vāra no lašiem, storēm un citām smalkām zivīm, līdz ar svaigu zivju gabaliņiem zupai mēdz pievienot arī kūpinātus, tai izmanto arī kalmārus un citus jūras produktus.
Citas sastāvdaļas
Skābētos gurķus soļankai iesaka nomizot, izgriezt sēklotni un sagriezt salmiņos. Ja gurķīši ir mazi un stingri, tos var atļauties griezt vienkārši ripiņās. Neatņemama soļankas sastāvdaļa ir arī sīpoli. Bieži pievieno melnās un zaļās olīvas, kaperus, burkānus, tomātu biezeni vai tomātu sulu, reizēm arī konservētus tomātus, ķiplokus, svaigu vai konservētu papriku, svaigas, kaltētas, sālītas vai marinētas sēnes, žāvētas plūmes, citronu šķēlītes. Soļankā var būt arī kartupeļi vai rīsi, kāposti, cukīni un citi dārzeņi. Pašsaprotama lieta ir sāls, pipari un lauru lapas, reizēm pievieno arī kariju vai sausā buljona garšvielu. Zupu visbiežāk pasniedz ar skābu krējumu un svaigiem zaļumiem.
Receptes
• Soļanka Kazaņas gaumē. Izvāra 400 g liellopu vai aitas gaļas, to sagriež sīkos gabaliņos. Uz pannas nelielā augu eļļas daudzumā apcep 3–4 sakapātus sīpolus. 400 g attīrītu skābētu gurķu sagriež garenās strēmelītēs. Atsevišķā traukā sasilda 100 g tomātu biezeņa. Pēc tam visus produktus liek katliņā, pievieno 100 g žāvētu plūmju, pielej 1,5 l buljona, pieliek sāli un piparus, uzvāra un vāra 10–15 minūtes. Atsevišķi pie zupas pasniedz rūgušpienu.
• Soļanka ar stori un lasi. Ņem 2 lašu galvas, katru sagriež 4 daļās, pārlej ar 2,5 l ūdens. 1 kg laša un 1 kg stores filejas sagriež nelielos glītos kubiņos, bet atgriezumus, asakas, astes, spuras un ādu liek katliņā pie lašu galvām un izvāra buljonu. To izkāš, pievieno divus salmiņos sagrieztus burkānus, vāra uz mazas uguntiņas. 4 lielus sīpolus sagriež ripiņās, apcep uz pannas augu eļļā, pieliek 2 ēdamkarotes tomātu pastas, cep vēl 5 minūtes. Buljonam pievieno saceptos sīpolus, 5 skābētus gurķus, kas sagriezti kubiņos, sagatavotos zivju gabaliņus, lauru lapu, 100 g melno olīvu, 100 g zaļo olīvu, 1 ēdamkaroti konservētu kaperu, 0,5 kg marinētu baraviku vai šampinjonu, kā arī 200 g kūpinātas zivju filejas, kas sagriezta mazos gabaliņos. Uzvāra, atstāj zupu ievilkties uz mazas uguntiņas vēl 20 minūtes. Pasniedz ar diļļu un pētersīļu zaļumiem.
• Ātrā paģiru soļanka. Katla dibenā ielej nedaudz saulespuķu eļļas, tajā apcep vienu sīki sagrieztu sīpolu, pieliek 2–3 sagrieztus skābētus gurķus, 300 g zivju konservu, 3 ēdamkarotes tomātu pastas, pieliek maltus melnos un sarkanos piparus, nedaudz karija, visu apmaisa, pārlej ar ūdeni, lai zupa būtu vēlamā biezumā, pēc garšas pieliek sāli, uzvāra un patur uz lēnas uguns 5 minūtes.
• Tālo Austrumu biezā soļanka. Ņem 500 g saldētu kalmāru liemeņu, tos atlaidina ledusskapja apakšējā plauktā, liek 60–65 grādu siltā ūdenī, līdz kalmāriem var novilkt ādiņu, attīra un sagriež strēmelītēs. Dziļā pannā margarīnā apcep 500 g sagrieztu galviņkāpostu, pievieno 3 sagrieztus sīpolus, sāli un piparus. Kad kāposti izsautējušies gandrīz gatavi, pievieno kalmārus, uzliek pannai vāku un karsē 3–4 minūtes.
Raksti savas domas un ieteikumus Mēs parūpēsimies par pārējo.