Naftas produktu piesārņojums Daugavā radies lietus dēļ

Avotiņš sacīja, ka vakar no rīta saņemts ziņojums, ka Daugavā parādījušies naftas produktu plankumi, tāpēc VVD veicis lidojumu, lai novērtētu situāciju.

Secināts, ka naftas produktu piesārņojuma daudzums ir ļoti neliels, mazkustīgs un pārsvarā atrodas pie Daugavas krastiem. VVD norāda, ka piesārņojums radies tāpēc, ka pēdējo dienu laikā šajā rajonā un, iespējams, arī Baltkrievijā, diezgan stipri lijis, kā rezultātā naftas produkti ieskaloti Daugavā.

Avotiņš norādīja, ka piesārņojuma daudzums ir tik neliels, ka bonas pat varēja neuzstādīt, bet drošības dēļ, ja nu gadījumā piesārņojums palielinās vai sākas lielākas lietusgāzes, tās ir uzstādītas.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka palīdze Inga Vetere skaidroja, ka dienesta pārstāvji patlaban turpina uzraudzīt bonas.

Jau ziņots, ka Daugavā pie Krāslavas un Daugavpils atkal ir parādījies naftas produktu piesārņojums, tāpēc upē ir uzstādīta absorbējošo bonu rinda.

Vakar rīta pusē ugunsdzēsēji no vides sargiem saņēma informāciju, ka Daugavā atkal ir parādījies naftas produktu piesārņojums. Līdz pusdienas laikam ugunsdzēsēji bija sazinājušies ar robežsardzi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kuru rīcībā ir naftas produktu savākšanai nepieciešamās bonas. Glābēji ar helikopteru pārlūkoja upi un konstatēja vairākus naftas plankumus, kuri pārsvarā atradās pie Daugavas krastiem.

Lai arī naftas produktu piesārņojums nav ļoti liels un tas pa upi faktiski nepārvietojas, tika nolemts Daugavā atkal uzstādīt vienu absorbējošo bonu rindu. Šie darbi tika pabeigti vakarpusē.

Glābēji arī vairākkārt sazinājušies ar Baltkrieviju, lai pārliecinātos, vai šajā valstī nav noticis jauns vides negadījums, taču kaimiņvalsts atbildīgie dienesti kategoriski nolieguši jaunas naftas produktu noplūdes.

Kā ziņots, kopējie ar Daugavā noplūdušo dīzeļdegvielu saistītie izdevumi un zaudējumi, kurus Baltkrievijai pieprasīs atlīdzināt, varētu būt nepilni 400 000 latu.

Latvijas Zivju resursu aģentūra secinājusi, ka zivju resursus un to barības bāzi piesārņojums nav ietekmējis. Tomēr pavasarī dažādu organismu Daugavā ir mazāk, tādēļ secināts, ka pastiprināta upes stāvokļa analīze jāturpina arī turpmāk.

Kā iepriekš atzina vides speciālisti, nav izslēgts, ka stipras lietusgāzes gadījumā no krastiem upē tiktu ieskalots sekundārais piesārņojums. Vienošanās ar operatīvajiem dienestiem paredzēja, ka šādā gadījumā pār Daugavu atkal tiek pārvilktas bonas.