Bijušais krievu spiegs varētu būt saindēts ar radioaktīvu indi

Ļitviņenko konstatēts ārkārtīgi zems balto asinsķermenīšu daudzums un iespējami kaula smadzeņu bojājumi, kādas parasti ir radiācijas sekas. «To ir ļoti grūti ārstēt, jo nākas paļauties uz organisma dabisko pretestību. Es neesmu redzējis sliktāku gadījumu par šo,» pavēstīja Henrijs.

Pēc Henrija domām, Ļitviņenko indi norijis un tā varētu būt daudz nāvējošāka radioaktīva tallija forma. «Ļitviņenko ir daži simptomi, kas atbilst tallija saindēšanās pazīmēm, un viņam ir arī simptomi, kas atbilst cita veida saindēšanās pazīmēm, tātad tas nav 100% tallijs. Tas varētu būt radioaktīvs tallijs,» žurnālistiem pie slimnīcas pavēstīja Henrijs.

Analīzes liecina, ka viņš saindēts ar toksisko metālu talliju, kas var izraisīt lēnu un sāpīgu nāvi vairāku nedēļu vai mēnešu garumā, neskatoties uz ārstēšanas mēģinājumiem. Tallijs ir ļoti toksiska inde, ko nav viegli identificēt un ļoti grūti izvadīt no organisma. Saindēšanās ar talliju izraisa nervu darbības, aknu un nieru traucējumus. Ļitviņenko konstatēti nieru darbības traucējumi, apgrūtināta runa un matu zudums. Ārsti viņa izdzīvošanas izredzes vērtē kā 50 pret 50.

Henrijs norādīja, ka ārsti var tā arī nekad neuzzināt indes sastāvu, jo radioaktīva inde ļoti ātri noārdās un tās pēdas organismā vairs nevarētu atrast. Viņš Ļitviņenko stāvokli raksturoja kā smagu, bet atturējās prognozēt viņa izredzes uz izdzīvošanu. «Pašlaik viņam nekļūst labāk, bet viņš turas.»

Lielbritānijā dzīvojošie Ļitviņenko draugi viņa saindēšanā apsūdzēja Kremli. Padomju laika Valsts drošības komitejas (VDK) bijušais nodaļas vadītājs Londonā Oļegs Gordijevskis pauda pārliecību, ka Ļitviņenko saindēšana notikusi pēc «valsts pasūtījuma» un to spēja paveikt tikai Krievijas izlūkdienesti.

Gordijevskis astoņdesmitajos gados vadīja Padomu Savienības VDK nodaļu Lielbritānijā un ir augstākā ranga padomju aģents, kas pārbēdzis uz rietumvalstīm.

Arī krievu disidents Aleksandrs Goldfrabs, kas savā laikā palīdzēja Ļitviņenko pārbēgt uz Lielbritāniju, pauda pārliecību, ka Ļitviņenko saindēšana ir «Kremļa atbalstīta Krievijas izlūkdienestu operācija». Maskava ir noraidījusi šīs apsūdzības kā «pilnīgas muļķības», un Krievijas ārējās izlūkošanas dienests otrdien novēlēja Ļitviņenko ātru atlabšanu.

Izmeklēšanu par notikušo veic Lielbritānijas policijas pretterorisma nodaļa, kas koncentrējas uz divām Ļitviņenko sarunām 1. novembrī, kad viņš tika saindēts. Vispirms viņam kādā Londonas viesnīcā bija tikšanās ar diviem krieviem, no kuriem viens ir bijušais VDK virsnieks. Ļitviņenko ar viņiem dzēris tēju. Pēc tam Ļitviņenko kādā Londonas restorānā pusdienoja kopā ar itāliešu akadēmiķi Mario Skaramellu, kas viņam nodevis svarīgu informāciju par pagājušajā mēnesī Krievijā nogalinātās žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavību. Ļitviņenko bija tuvos draugos ar Poļitkovsku. Dažas stundas pēc šīs tikšanās Ļitviņenko nogādāts slimnīcā ar smagas saindēšanās simptomiem. Vairākas stundas Ļitviņenko bija uz dzīvības un nāves robežas, bet pašlaik viņš nopietnā, bet stabilā stāvoklī atrodas kādā no Londonas klīnikām.

Kā ziņo avoti, Ļitviņenko jau tikšanās laikā ar Skaramellu nav juties pārāk labi. Savukārt Skaramella pēc atgriešanās Itālijā, uzzinot par notikušo, ticies ar izlūkošanas aģentiem Lielbritānijas vēstniecībā Romā un pēc tam pazudis no sabiedrības acīm un pašlaik slēpjas, baidoties par savu dzīvību.

Ļitviņenko, kas pagājušajā mēnesī ieguva Lielbritānijas pilsonību, uzskatāms par vienu no visaugstākā ranga pārbēdzējiem no Krievijas Federālā Drošības dienesta (FDD). Krievijā viņš iekļauts meklējamo personu sarakstā, un šajā valstī ar savu opozicionāro nostāju pret Krievijas līderi Vladimiru Putinu Ļitviņenko ieguvis spēcīgus ienaidniekus.

No Krievijas Drošības dienesta Ļitviņenko tika atvaļināts pēc skandāla, kad viņš paziņoja, ka FDD vadība viņam un vairākiem padotajiem likusi nogalināt Krievijas magnātu Borisu Berezovski. Pēc tam viņš tika apcietināts un apsūdzēts sprāgstvielu glabāšanā, kā arī aizturēto sišanā, bet tiesa viņu attaisnoja. Pret Ļitviņenko tika sākta vēl viena krimināllieta, un viņš tika ieslodzīts Jaroslavļā, bet atbrīvots pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu.

Litviņenko 2000. gada novembrī ar ģimeni ieradās Lielbritānijā un lūdza tur politisko patvērumu, lai izvairītos no Krievijas specdienestu izvērstajām nemitīgām vajāšanas akcijām. Nav skaidrs, kāpēc Ļitviņenko tomēr ļauts izbraukt no valsts, kaut arī krimināllietas dēļ viņam kā drošības līdzeklis bija noteikts aizliegums pamest Krieviju.

Ļitviņenko ir līdzautors grāmatai «FDD spridzina Krieviju», kurā viņš apgalvo, ka FDD koordinēja dzīvojamo māju spridzināšanu Maskavā, Volgogradā un Buinakskā 1999. gadā. Sprādzienos gāja bojā vairāk nekā 300 cilvēku. Sprādzieni, kuros Krievijas amatpersonas apsūdzēja čečenu nemierniekus, krasi mainīja sabiedrības viedokli Krievijā, ļaujot Putinam sākt otru karu Čečenijā.