Uz kādas diētas pašlaik «sēž» <i>Vanilla</i>?

Marta te dara to, kas viņai patiesi patīk, — dzied un dejo. Viņa ir pārliecināta: ja cilvēks atrodas savā īstajā vietā, ja ļauj darīt to, kas viņam vislabāk patīk, tas viņam arī vislabāk padodas. Martai tas ir — muzikālais teātris. Un tad vairs netiek skaitītas mēģinājumu stundas un nodilušo kurpju papēži. Tad var mīļotajam draugam pateikt: «Sorry, mīļum, bet tagad man pat attiecībām nav laika!» Gan jau reiz būs, tikai ne tagad...

Mājās Marta nāk vēlu: atver durvis, pa ceļam norauj zābakus un tāpat ar visām drēbēm iekrīt gultā. «Tikai uz pusstundiņu, lai var atvilkt elpu!» viņa saka, bet reizēm tas ievelkas līdz nakts vidum. Cik jauki tomēr dzīvot atsevišķi no vecākiem, neviens vairs neliek noteikti vilkt čības, pārģērbties, neviens nerāj, ja gadās aizmigt līdzās ieslēgtam televizoram...

Arī mazā Elīza (Martas meitai tikko palika četri gadi) vairs neprasa vakara pasaciņu, jo katru dienu kopā ar Martu iet uz mēģinājumiem Ķīpsalas hallē. «Viņa te ir klusa un mierīga, mana pelīte, jo viņai, tāpat kā man, te patīk,» priecājas Marta.

Mūzikla iestudēšana ir komandas darbs. Te cits no cita ir atkarīgs. Viens kavē mēģinājumu, citi gaida. Vienam nerīmējas deju soļi, citi atkal gaida. Reizēm gaidi tu, reizēm — tevi, un slikti ir abējādi. Bet nu jau rīdzinieki arvien vairāk kļūst līdzīgāki vestsaidiešiem; drīz, drīz jau būs... Vēl tikai beidzamie slīpēšanas un sagatavošanās darbi. Un tad puertorikāņu meitenes krāsos sev melnus matus un ies uz solāriju, lai izskatītos melnīgsnējākas... Un kāda varbūt «uzsēdīsies uz diētas», lai izskatītos slaidāka savā deju tērpā...

«Nē, nē,» Marta enerģiski atvairās. «Pēc tik intensīviem mēģinājumiem un dienām ilgas dejošanas te diēta vairs nevienai nav vajadzīga, tad jau drīzāk mannas putriņa, lai vaigi apaļāki... Man pat mati nebūs jākrāso, jo esmu dzimusi tumšmate. Bet solārijs, tas jau noder vienmēr. Sevišķi vēlā rudenī un ziemā. Bet, ja kāds no skatītājiem alkst samazināt savas formas, varu ieteikt pašas pārbaudītu līdzekli — dzeramais jogurts. Reiz, studiju laikā, es no tā vien pārtiku divas nedēļas pēc kārtas, un rezultāts bija žilbinošs — mīnus astoņi kilogrami! Baidos gan, ka tagad es tādu «varoņdarbu» nespētu atkārtot...» Marta — rītdienas Karmena — atzīstas.

Iespējams, pēc «Vestsaidas stāsta», kaut kad nākamvasar, Ķīpsalā citā mūziklā uz skatuves kāps arī vampīri. Marta ir ar mieru: lai arī būtu vampīri, galvenais — lai viņi dziedātu un dejotu. Tādā gadījumā Marta piedalās!