/nginx/o/2018/07/14/9001831t1h342a.jpg)
Pirts uzlabo pašsajūtu gan fiziski, gan psiholoģiski. Izkarsēšanās, pēršanās, īpaši izmantojot ārstniecības augus un dažādus dabas kosmētiskos līdzekļus, uzlabo veselību, tā ir arī lieliska skaistumkopšanas procedūra. Ar sviedriem no organisma izdalās sārņi, ķermenis attīrās no piesārņojuma, ko ikdienā uzņemam ar pārtiku, netīro gaisu un ūdeni.
Siltumā un tvaikos uz lāvas paplašinās bronhi, kļūst vieglāk elpot, efektu palielina ēteriskās eļļas, kas izdalās no ārstniecības augiem, vai piepilinot ūdenim.
Peroties ar slotām augums ne tikai tiek masēts, ādā nonāk augu ēteriskās vielas, fitoncīdi, vitamīni un citas bioloģiski aktīvas vielas.
Tāpat pēc izsvīšanas ļoti veselīga ir ierīvēšanās ar medu (ja vien nav alerģiskas reakcijas uz bišu vaska produktiem), kas attīra ādu, apgādā to ar barības vielām, absorbē toksīnus, izlīdzina zemādas sabiezējumus un uzlabo asinsriti arī dziļākajos ādas slāņos. Nekādā gadījumā pēc pirts ārstnieciskajām procedūrām nevajag mazgāties ar ziepēm, tad ādas porās nonāks to ķīmiskās vielas un dziednieciskais efekts pazudīs.
Masāža, kad āda ir izkarsusi, uzlabo asins un limfas cirkulāciju, ādas fermentatīvos un vielmaiņas procesus, kā arī paaugstina ādas muskuļu tonusu un elastību. Cilvēkam, kas ilgu laiku nav apmeklējis pirti vai arī uz pirti atnācis pirmo reizi, masāžu iesaka veikt pirms pirts. Masāžas laikā no ādas virsmas mehāniski nolobās novecojušās raga kārtas šūnas, attīrās un uzlabojas tauku un sviedru dziedzeru darbība, kā arī gāzu apmaiņa caur ādu. Tādējādi pēc masāžas pirts procedūras būs vieglāk panesamas un āda vieglāk izvadīs lieko šķidrumu svīšanas laikā.
Savukārt spirdzinoša atvēsināšanās dīķī, dušā, baseinā vai zāļu vannā, vārtīšanās pa rasu vai sniegu pēc izkarsēšanās stiprina asinsvadus un uzlabo asinsriti. Karsējoties un strauji atvēsinoties, cilvēks arī norūdās un stiprina organisma aizsargspējas. Pēc pēršanās un izkarsēšanās jūtams nogurums un cilvēks nomierinās, taču veselīgu mundrumu var sniegt pareizi veikta masāža pēc pirts.
Aromātiska vanna
Jau ap 3000. gadu pirms mūsu ēras slavenais ēģiptiešu ārsts Imhoteps ārstēja ar aromātiskajām esencēm (viņš katru augu lika taukainā eļļā un ieguva ziedes). Mūsdienās iespējams izvēlēties visdažādākās piedevas vannām, lai panāktu lielāku ārstniecisku, nomierinošu, atslābinošu vai arī uzmundrinošu efektu. Tiesa, vannas ūdenim pievienojamos kosmētiskos līdzekļus (vannas pienu, sāli, putas, burbuļbumbas, ēteriskās eļļas, uzlējumus vai citas piedevas) nevajadzētu savstarpēji jaukt, bet lietot vienu no tiem. Izvēloties atbilstošas piedevas, var novērst ādas iekaisumus un balināt pigmenta plankumus, normalizēt tauku dziedzeru sekrēciju, asins mikrocirkulāciju, mazināt celulītu, uzlabot ādas krāsu, tā kļūst gluda un samtaina.
Ēteriskās eļļas (piepilina vannas ūdenim vai arī tās jau pievienotas jūras sālim, pienam, burbuļbumbai vai putām), paaugstina muskulatūras, saistaudu tonusu un ādas elastību vai nomierina un rosina veselīgu miegu.
Piparmētru un citronu ēteriskās eļļas veicina organisma attīrīšanos no sārņiem, mazina emocionāla rakstura traucējumus (depresiju, bezmiegu, nervozitāti, stresu), balina pigmenta plankumus, likvidē ādas asinsvadu zīmējumus.
Iekaisuma procesus novērš kumelīšu, ģerānijas, lavandas, krustnagliņu, timiāna eļļas, pret nogurumu palīdz piparmētru, rozmarīna, timiāna ēteriskā eļļa, pret pārslodzi – ģerānijas, rozmarīna, majorāna eļļa, savukārt pesimismā neļaus ieslīgt ilang–ilanga, rožu un jasmīnu eļļa.