Darbu piedāvā Holandē, Austrijā, Zviedrijā

Pieprasītās jomās darba atļaujas – ātri

Darba ņēmēji par darbu ārzemēs var interesēties Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklā (EURES). EURES menedžere Latvijā Guntra Zariņa pastāstīja, ka patlaban 17 Eiropas Savienības valstis ir atvērušas savu darba tirgu jauno dalībvalstu iedzīvotājiem. Kopš 2004. gada 1. maija darba tirgus pilnībā ir atvērts Īrijā, Lielbritānijā un Zviedrijā. Patlaban visvairāk strādājošo no jaunajām ES dalībvalstīm ir emigrējuši uz Lielbritāniju – tur to ir vairāk nekā pusotrs miljons. Grieķija, Itālija, Portugāle, Somija un Spānija savas valsts darba tirgu atvēra šā gada maijā, un šajās valstīs ES pilsoņiem nepastāv nekādi ierobežojumi nodarbinātības jomā.

Darba tirgus latviešiem slēgts ir Beļģijā, Luksemburgā, Francijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Šveicē un Vācijā. Lai varētu strādāt šajās valstīs, ir jāsaņem darba atļauja. Taču šīs valstis ir noteikušas tās profesijas, kurās ir darbaspēka deficīts. Piemēram, Beļģijā arodus, kuros nepieciešami darbinieki, nosaka katrā reģionā atsevišķi. Briseles reģions noteicis šādas profesijas: medmāsas, santehniķi, elektriķi, automehāniķi, celtnieki, arhitekti, grāmatveži, inženieri, informācijas tehnoloģiju speciālisti.

Francijas valdība nolēmusi, ka ES jauno dalībvalstu darbaspēks nepieciešams celtniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā, lauksaimniecībā, mašīnbūvē, metālapstrādē, apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā.

Luksemburgas valdība vēlas redzēt savā valstī ārzemniekus sabiedriskās ēdināšanas, lauksaimniecības un vīnkopības jomās. Tiem, kuri pieteikušies strādāt kādā no šīm profesijām, ir iespēja atviegloti un paātrināti saņemt darba atļauju, norādīja Guntra Zariņa. Viņa pastāstīja, ka darba atļauju EURES nepalīdz nokārtot, tas jādara darba devējam ārzemēs. Formalitātes nokārto arī darbā iekārtošanas firmas Latvijā. Tomēr G. Zariņa piebilst, ka lidot uz ārzemēm vajadzētu vien tad, kad ir parakstīts darba līgums. Tad darba atļauju var kārtot pats, ierodoties attiecīgās valsts vēstniecībā un uzrādot nepieciešamos dokumentus, ieskaitot darba līgumu.

Celtnieki labāk paliek Latvijā

EURES Rīgas reģiona konsultante Žanna Ribakova pastāstīja, ka cilvēki joprojām visvairāk interesējas par darba iespējām Lielbritānijā un Īrijā. Interese ir par Vāciju, taču šī valsts lēto darbaspēku negaida. Ž. Ribakova teic, ka uz šo valsti daudzi grib braukt tādēļ, ka zina valodu. Pēdējā laikā cilvēkus interesē arī darbs Austrijā, Norvēģijā, Nīderlandē un Islandē. Taču Norvēģija un Nīderlande (Holande) nav atvērusi savu darba tirgu jaunajām ES valstīm. Tomēr uz šīm valstīm dodas šajās valstīs iztrūkstošie speciālisti. Kā mācēja teikt EURES menedžere Latvijā Guntra Zariņa, Norvēģijā ir 1500 dažādu profesiju speciālistu no Latvijas. Visbiežāk darbu ārzemēs meklē nekvalificēti un mazkvalificēti darbinieki, tomēr gadās arī celtnieki, informācijas tehnoloģiju un metālapstrādes speciālisti. Viņi lielākoties darbu ārvalstīs meklē lielāka atalgojuma dēļ. Tomēr celtnieki pēdējā laikā mazāk vēlas doties peļņā uz ārzemēm. Tas izskaidrojams ar viņu atalgojuma palielināšanos Latvijā. Arī jaunieši apmeklē EURES konsultantus. Viņi pārsvarā vēlas mācīties kādā no šīm valstīm, bet paralēli lekcijām meklē arī darbu. «Daudzi peļņā uz ārzemēm dodas, jo uzskata, ka tā būs laba pieredze,» teic EURES konsultante.

Poļi pazemina algu līmeni

Uzņēmuma «Working Abroad» pārstāvis Kristaps Stirna stāsta, ka uzņēmums piedāvā darbu Kiprā, Īrijā, Somijā, kā arī pārējās Skandināvijas valstīs. Agrāk uzņēmums piedāvāja darbu arī Lielbritānijā, taču tagad vairs ne. K. Stirna skaidro, ka darbinieki visbiežāk no Anglijas pārrodas neapmierināti, jo šajā valstī ir liels imigrantu skaits, kas automātiski pazemina algu līmeni. «Working Abroad» pārstāvis teic, ka poļi rada vislielāko nelegālo darba tirgu ārzemēs. Vairāki darbinieki, kuri bijuši peļņā Kiprā, stāstījuši, ka arī tur Polijas iedzīvotāji gatavi strādāt par vēdertiesu. «Cilvēkiem liekas, ka alga Lielbritānijā salīdzinājumā ar mūsu ir lielāka, taču, nomaksājot rēķinus, kā arī atstājot pārtikai, cilvēkiem nav pat par ko atlidot atpakaļ,» neapmierinātības iemeslus skaidro K. Stirna.

Jaunākās valstis, uz kurām dodas darbinieki, ir Kipra un Somija. Pie mums piesakās darbā dažādi cilvēki, pat tādi, kuri ieguvuši specialitāti, taču šajā jomā Latvijā nevar atrast darbu. Arī tādi, kuri neapmierināti ar savu atalgojumu. Ārzemēs viņi gatavi darīt jebkādu darbu. Taču no ārvalstu sadarbības partneriem pēdējā laikā vislielākais pieprasījums ir pēc automehāniķiem, mūrniekiem, galdniekiem utt. Reti kuram darba meklētājam Latvijā ir šāda darba pieredze. No Latvijas uz svešām zemēm darbā dodas arī viesmīļi. K. Stirna uzskata, ka no citām valstīm arvien vairāk tiek meklēti šādi arodu pratēji, jo viņiem ārzemēs maksā mazāk nekā vietējam darbaspēkam. Turklāt šajās valstīs ir augstāks dzīves līmenis, tādēļ paliek arvien mazāk tādu, kuri veic šādus vienkāršus un fiziski smagus darbus.

Algas ir atkarīgas no profesijas – Kiprā tās ir, sākot no 450 latiem pēc nodokļu nomaksas, taču darba devējs papildus apmaksā dzīvesvietu. Labāk apmaksāti ir viesmīļi, kuri saņem līdz pat 800 latiem un arī tiek piešķirta dzīvesvieta. Celtniecībā strādājošie vidēji saņem no 10 līdz 15 eiro stundā. No darbiniekiem tiek prasītas angļu valodas zināšanas sarunvalodas līmenī. «Esmu dzirdējis, ka firmas aizsūta darbiniekus, kuri nesaprot ne vārda angliski. Ja gadās saslimt, darba devējam nemāk pateikt, līdz beigās paliek bez darba,» stāsta «Working Abroad» pārstāvis.

Norvēģijā maksā labāk

SIA «Eurochance.lv» pārstāve Inga Sergejenko pastāstīja, ka uzņēmums piedāvā darbu Zviedrijā. Pašlaik vispieprasītākie ir celtniecībā strādājošie. Šā darba veicējiem ir lielākas algas – no 5,25 līdz 9 latiem par stundu pēc nodokļu nomaksas. Viss atkarīgs no darbinieka kvalifikācijas un darba pieredzes, kā arī no cilvēka čakluma, piebilst I. Sergejenko.

Pieprasītas ir arī apkopējas, noliktavas darbinieki un nekvalificētais personāls, taču to atalgojums ir zemāks – pēc nodokļu nomaksas, sākot no četriem latiem stundā. Uzņēmums no nākamā gada sākuma piedāvās doties peļņā uz Norvēģiju. Paredzams, ka tur varēs pelnīt pat par 30 līdz 50 procentiem vairāk nekā Zviedrijā. Tomēr arī dzīves dārdzība tur ir augstāka, tādēļ peļņa izlīdzinās. Prasības ārvalstīs strādāt gribētājiem ir angļu valodas prasme un iemaņas konkrētajā darbā.

Lai gan lielākā daļa uzņēmumu un cilvēku izvēlējušies strādāt Lielbritānijā, SIA «Eurochance.lv» darba meklētājiem nepiedāvā šo valsti. Tas tādēļ, ka šajā valstī ir liels nelegālais darba tirgus un iebraucējiem maksā daudz mazāk. Piemēram, poļi Lielbritānijā gatavi strādāt par divām vai trim mārciņām stundā, lai gan oficiālais minimālais atalgojums ir 5,10 mārciņas stundā. Inga Sergejenko skaidro, ka Zviedrijas uzņēmēji pret iebraucējiem izturas daudz jaukāk, neuzskatot latviešus par lēto darbaspēku, kāds tas ir Lielbritānijā.

Dejotājas Itālijā

SIA «Americalat» darbiniece, kura savu vārdu nevēlējās atklāt, pastāstīja, ka Itālijā piedāvā darbu jaunām dejotājām klubos. Alga tiek solīta līdz 45 eiro dienā pēc nodokļu nomaksas. Darbiniecēm nav jārūpējas par dzīvesvietu, jo tā tiek nodrošināta. «Americalat» pārstāve skaidroja, ka maksa par pakalpojumu no darba meklētājām netiek prasīta – visu apmaksājot darba devējs. Galvenā prasība ir itāliešu valodas zināšanas, bet, ja to nav un jauniete solās valodu apgūt, tad pietiek ar angļu valodas prasmi.

Piedāvājumi viesnīcu darbiniekiem

«CEF Recruitment» pārstāve Evija Gleske pastāstīja, ka uzņēmums piedāvā doties strādāt uz Lielbritāniju, Īriju, Kipru, Holandi un Norvēģiju.

Daudz darba piedāvājumu uzņēmumam ir tieši viesnīcu sektorā. Darba devēji ārzemēs meklē apkalpojošo personālu – pavārus, bārmeņus, viesmīles, administratorus. Pieprasījums ir arī pēc darbiniekiem noliktavās, fabrikās, celtniecības sfērā, inženieri utt. Darbs atradīsies gan kvalificētiem darbiniekiem, gan tādiem, kuriem nav īpašu zināšanu, pieredzes un izglītības.

Cilvēkiem ir liela interese par darba piedāvājumiem Nīderlandē. Tur piesaista iespēja iepazīt šīs valsts kultūru, nopelnīt, turklāt šajā valstī var strādāt cilvēki, kuriem nav angļu valodas zināšanu, bet ir vācu valoda sarunvalodas līmenī. Joprojām liela interese ir arī par Norvēģiju un Lielbritāniju, norādīja Evija Gleske. Viņa sacīja, ka darba meklētājiem galvenokārt nepieciešamas angļu vai vācu valodas zināšanas sarunvalodas līmenī. Pārējās prasības atkarīgas no darba, uz kuru pretendē.

Atalgojums ir dažāds, tas atkarīgs no pieredzes, kvalifikācijas un piedāvātās pozīcijas. Pārsvarā tiek noteikta samaksa par stundām. Tāpat ir papildu samaksa par virsstundām vai tējas nauda tiem, kuri strādā viesnīcu jomā.

Lielbritānijā darba alga ir, sākot no 5,35 līdz 7,50 mārciņām (5,60 līdz 7,86 latiem) stundā, Holandē – sākot no 7,50 līdz 16,51 eiro (Ls 5,27 – 11,60) stundā, Norvēģijā – no 123 līdz 150 Norvēģijas kronām (Ls 10,20 līdz 12,45) stundā.