Kamēr Gulbenē joprojām aktuāla ir pastaigu laukuma izveide, privātā teritorijā ir izveidots un piecus gadus suņiem un to saimniekiem atvērts speciāls “stadions”, ja tā varētu teikt. Tas ir firmas “Mega Rem” radīts un domāts suņiem, kur izskrieties, kur apgūt sportiskas iemaņas.
Suņiem balle privātajā laukumā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sestdien uz sava “stadiona” piecu gadu jubilejas svinēšanu bija pulcējušies suņi un viņu turētāji. Pasākums notika brīvā atmosfērā, suņi te demonstrēja labas manieres, jo visi ir beiguši vai mācās suņu skolā, tāpēc ir socializējušies un prot labi uzvesties gan paši savā starpā, gan izturēties pret cilvēkiem. Ja arī dažam sunim bija kašķis pret otru dzīvnieku (arī suņiem ir personības ambīcijas un reizēm mēdz būt neizskaidrojama nepatika pret to vai citu sugasbrāli), tad saimnieki ātri novērsa komfliktu.
Kā daudzkrāsains zieds uz visām pusēm “lidoja” priecīgi un draudzīgi suņuki, kas pārstāvēja dažādas šķirnes. Arī svešiniekiem, kas, ziņkārības dzīti ienāca šajā “stadionā”, suņi draudzīgi gāja garām, patrinot sānus pie nepazīstamo ļautiņu kājām. Nevienam te nebija bail. Arī nepilnus divus gadus vecajai Keitai Keisijai Gāršniecei, kas kopā ar omu un opīti uz “stadionu” bija atvedusi ģimenes mīluli - par sevi divreiz vecāko rotveileru Džesiju. Sunītes saimnieks Zintis Akmentiņš saka, ka rotveilers prasa no turētāja divtik lielas pūles, lai dzīvnieks būtu audzināts, labestīgs jeb socializēts. Tajā pašā laikā suns ir drošs bērnu sargs privātmājas teritorijā tad, kad pieaugušo nav mājās. Un vēl - Džesija saviem saimniekiem ir sirdij mīļš suņuks. “Dažkārt ir tā, ka suni vedu pa ielu pavadā ar uzpurni, bet cilvēki vienalga met līkumu. Izsaka piezīmes. Tas sāp. Laikam cilvēki nepadomā, ka suņa audzināšanā ieguldīts liels darbs,” saka saimnieks.
Kamēr suņu saimnieki baudīja pašu organizēto pikniku, suņi komunicēja savā starpā, kā arī ik pa brīdim kinologi Agra Riekstiņa un Jānis Pavlovskis aicināja suņus rādīt sportiskus paraugdemonstrējumus.
“Cilvēkus šie suņi, kas ir labi audzināti, neaiztiek. Viņiem katram ir savs raksturs. Dažs ir valdonīgāks, cits mazāk. Bet visi ir mīlīgi,” saka Iveta Kadile, kas uz svētku pasākumu bija atvedusi savu īru seteru Vitniju. Saimniece klāstīja, ka savus suņus uz šo laukumu vedusi, kopš šī vieta tika radīta. V.Kadile izteica nožēlu, ka šādu laukumu nav radījusi pašvaldība, bet gan privātpersonas. Pilsētas domes uzdevumā iesākts Blaumaņa ielā veidot suņu pastaigu laukumu, taču darbs ir palicis nepabeigts. “Kādreiz esmu pārmetusi, kas tas par laukumu, kur ir palikuši apgriezto krūmu asie zari?! Man ir pretī jautājuši: “Kas tad jums tas par suni?” Bet, ja cilvēkiem pašiem vajadzētu tādā laukumā staigāt, kā tad būtu?” vaicā Dzintra Zoža, kas suņus tur jau deviņus gadus. Z.Akmentiņš uzsver, ka suņiem noteikti ir vajadzīgas pastaigas ārā. Ir šķirnes, kas citādi apveļas, piemēram, rotveileri. Ja sunim ir savs iežogots privātmājas pagalms, tad ir, kur paskriet. Taču, ja suns tiek turēts dzīvoklī, kaut kur to ir jāved pastaigāties. Tieši šiem suņiem ļoti noderētu iežogots, bet kvalitatīvs pastaigu laukums.
Dz.Zoža saka, ka suns ir draugs, kas vienmēr jūt cilvēka garastāvokli. “Viņš ieliek galvu klēpī un... grūtsirdība pāriet. Suns iemāca cilvēkam savaldīt emocijas,” saka Dz.Zoža. Daudzi brīnoties, ka saimniece spēj jebkurā nakts stundā celties un vest suni ārā, ja dzīvnieks to lūdz. Savstarpēja sapratne, iejūtība kļūst par dzīvesveidu. Pašlaik Dzintra tur īru seteru, kuru viņa mīļi sauc par Boņuku. Viņa vēlētos, lai gulbenieši būtu iejūtīgāki pret suņiem. “Bieži ir tā. Suns paceļ kāju, pačurā, un kādam jau liekas, ka tas ir kaut kas briesmīgs. Tajā pašā laikā, ja cilvēks aiziet aiz stūra un pačurā, tad tas nav itin nekas! Parkā suņu kakās man nav gadījies iekāpt, bet cilvēku - gan!” saka Dz.Zoža.
Viņa uzsver, ka velti ir apskaust suņu saimniekus, ka tie gan nezina, kur naudu likt, ja jau spēj uzturēt suni. “Suns vienmēr ir dzīvojis blakus cilvēkam, lai kā arī klātos kā vienam, tā otram. Suns ir draugs, bez kura cilvēks nevar iztikt,” saka Dzintra.
Amerikāņu Stafordšīras terjeru Ļaļečku, kurai vēl ir tikai četri mēneši, uz balli bija atvedusi Svetlana Laizāne. Mazais sunītis ļoti patika citiem četrkājainajiem draugiem, daudzi gribēja paspēlēties. Ļaļečka ir no Omskas, no suņu audzētavas. “Suņi - tas ir mans hobijs, stils. Mēs visa ģimene esam pieraduši dzīvot blakus dzīvniekiem,” saka saimniece. Viņa ir pārliecināta, ka tie, kas tur suņus, ir cilvēcīgi, jūtīgāki un nevienam nedarīs pāri.
Pasākumā plaši pārstāvēta bija vācu aitu suņu šķirne. Desmit mēnešus vecais Irgoss sev līdzi bija atvedis saimnieku Gunāru Kokinu. Viņš smaidot stāsta, ka suns viņam ir mājas sargs. Saimnieks suņu turēšanas noteikumus nepārkāpj, taču gadījies, ka Irgoss nokož kaimiņa vistas. Saimnieks sava dzīvnieka vainu atzinis un zaudējumus kompensējis.
Vita Krūmiņa uzsver: “Mūsu pilsētai ir ļoti laimējies, ka mums ir sava kinoloģe Agra Riekstiņa. Uz vietas ir sava speciāliste. Ar to lepojamies.”