/nginx/o/2018/07/14/8995195t1hf2ef.jpg)
Cik sena ir cilvēce, tik seni ir centieni atrast universālo panaceju un mūžīgās jaunības eliksīru. Šim mērķim jau izsenis lietoti ārstniecības augu uzlējumi, kurus tautā dēvē par tēju. Jebkurš šāds uzlējums ir nenoliedzami vērtīgs, tomēr par tēju saukties drīkst tikai un vienīgi tējas (Camellia sinensis) krūma lapiņas.
Zinātnieki pēdējo gadu desmitu laikā atklājuši, ka tēja patiesi var pretendēt uz mūžīgās jaunības eliksīra un gandrīz universālās panacejas statusu. Pētījumos un eksperimentos atklāts, ka tējas krūma lapiņas satur milzīgu daudzumu vērtīgu vielu. Uzskaitījums varētu būt visai plašs un nespeciālistam nogurdinošs, tādēļ pieminēsim tikai dažas izcilākās no tām. Pirmkārt, tējas polifenoli, tostarp katehīni. Tie ir jaudīgi antioksidanti, kuri nepieciešami ikvienam no mums, īpaši tiem, kuri cieš no «civilizācijas» slimībām – piesārņota gaisa, smago metālu, ultravioleto staru, kancerogēno vielu u.c. ierosinātāju izraisītām kaitēm, starp kurām arī vairāki vēža veidi. Otrkārt, bagātīgs C un E vitamīnu saturs. Ne citroni, ne latviešu tik iemīļotie skābētie kāposti C vitamīna satura ziņā nespēj sacensties ar tēju, bet E vitamīns jau sen atzīts par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem cīņā pret brīvajiem radikāļiem. Visbeidzot, minerālvielas, starp kurām ir arī fluors. Ne velti ķīnieši un japāņi allaž varējuši lepoties ar žilbinoši baltiem un stipriem zobiem. Izrādās, ka tējā fluora ir pietiekami daudz, lai nenāktos dzert fluora tabletes. Visu šo tējas lielisko īpašību dēļ pēdējos gados kosmētikas ražotāji sākuši skaistumkopšanas produktiem pievienot zaļās tējas ekstraktu.
Kādēļ tieši zaļās tējas? Ļoti vienkārši. Zaļā tēja ir tīrākais un pilnvērtīgākais tējas krūma produkts, kurā maksimāli saglabātas tējas vērtīgās vielas. Melnā tēja un citi tējas veidi ir «pārcietuši» apstrādes procesu, kura laikā tējas lapiņas fermentē (vairāk vai mazāk, atkarībā no tējas šķirnes). Fermentācijas laikā vairākas tējā esošās vielas ķīmiski pārvēršas, tādēļ, piemēram, melnajā tējā ir vairāk teobromīna, turpretī zaļajā tējā vairāk saglabājušies katehīni. Lai gan zinātniskie pētījumi apliecina, ka arī melnā tēja spēj pasargāt no neskaitāmām kaitēm, normalizēt vēdera izeju, uzlabot imunitāti un cīnīties pret vēzi, tā nespēj sacensties ar zaļo tēju. Var šķist neparasti, ka melnā tēja, kurā ir augstāks teobromīna saturs, iedarbojas mazāk uzmundrinoši nekā zaļā tēja, kura iedarbojas pat labāk nekā kafija.
Palūkosimies, kādas zaļās tējas īpašības zinātniekiem izdevies atklāt. Izrādās, ka zaļajā tējā esošie katehīni pazemina kancerogēno vielu toksiskumu, tā samazinot vēža sākšanās risku, aizsargā organismu pret brīvo radikāļu radītajiem bojājumiem, sadarbojas ar organisma izstrādātajiem enzīmiem un «baro» labvēlīgās baktērijas cilvēka zarnās, tā uzlabojot organisma pretestības spēju. Citos pētījumos secināts, ka zaļā tēja pazemina zema blīvuma holesterīna līmeni asinīs, vienlaikus neietekmējot augsta blīvuma holesterīna līmeni. Tieši zema blīvuma holesterīns ir tas «ļaunais aģents», pret kuru mūsdienās cīnās ārsti un kurš veicina dažādu sirds un asinsvadu slimību attīstību.
Laba ziņa diabēta slimniekiem! Laboratorijas eksperimentos pierādīts, ka vienā zaļās tējas tasītē ir pietiekami daudz polifenolu, lai aizturētu amilāzes aktivitāti par 87% (!). Tādējādi, dzerot zaļo tēju, diabēta slimniekiem pastāv iespēja ja nu ne gluži tikt vaļā no savas kaites, tad mazināt to. Starp citu, zaļā tēja palīdz arī atbrīvoties no liekajiem taukiem, kas ir būtisks atklājums ne tikai diabēta slimniekiem, bet arī visiem, kuri cenšas ieturēt «slaido līniju». Kādēļ gan nomocīt sevi ar diētām, ja var dzert zaļo tēju un ēst visu, ko sirds kāro?!
Un tas viss ir tikai neliels ieskats zaļās tējas – brīnumdares spējās. Vēl būtu jāmin arī zaļās tējas veiksmīgā cīņa ar baktērijām mutes dobumā, kariesa profilaksi, novecošanas un skrimšļu nolietošanās procesa palēnināšanu, tonizējošo iedarbību... Visu nemaz nav iespējams uzskaitīt. Turklāt, kas nav mazsvarīgi, tase zaļās tējas izmaksā krietni lētāk nekā kaudzes medikamentu. Bet tie, kuriem problēmas sagādā ādas stāvoklis, zaļo tēju var izmantot ārīgi, līdzīgi kā losjonu vai pievienot vannām.
Nu jā, kāds tūlīt iebildīs, zaļajai tējai piemīt specifiska garša un ne jau visiem tā garšo. Protams, zaļā tēja jāmācās dzert, tā ir jāiemīl. Bet nevajag noskumt, ja tējas garša šķiet nepieņemamam. Farmācijas kompānijām ir pa spēkam iegūt zaļās tējas ekstraktu, par ko liecina jaunu produktu parādīšanās tirgū, kā, piemēram, Herbium Zaļās tējas ekstrakts. Katra kapsula satur tīru zaļās tējas ekstraktu, kas steidzīgajā ikdienā ļauj aizvietot vairākas tējas tasītes dienā, ņemot vērā arī apstākli, ka pie mums reti kur ir nopērkama īsta zaļā tēja.
Tāpat šī zaļā tēja ir atrodama kombinācijās ar vitamīniem un minerālvielu kompleksiem, kā piemēram Gerimax ar zaļās tējas un žeņšeņa ekstraktiem. Nekādas pretrunas te nav! Tas, ka zaļā tēja var pretendēt uz panacejas nosaukumu, nenozīmē, ka tā nespēj sadarboties ar citām vielām, pastiprinot to labvēlīgo ietekmi uz organismu. Gluži pretēji, tā ir pietiekami «gudra», lai spētu noteikt, kādas vielas organismam ir nepieciešamas un kādas ne. Tādēļ zaļā tēja ne tikai ārstē, bet arī regulē un aizsargā. Tā klusītēm darbojas cilvēka organismā, paveicot daudz smagā darba, lai mēs varētu netraucēti baudīt savu ikdienu.