Apbrīnojamā vienprātībā arhitektūras eksperti atbalsta jaunas ēkas celtniecību skvērā pie Doma laukuma, kur jau tuvākajā laikā sāksies arheoloģiskās izpētes darbi, lai pēc tam tur būvētu viesnīcu. Zemesgabalu Tirgoņu ielā 1 un 3 pirms diviem gadiem iegādājās SIA «Doma investīcijas». Uzņēmuma paziņojums par plāniem rīdzinieku un tūristu iecienītā alusdārza vietā celt viesnīcu sākotnēji izsauca sašutumu gan pilsētnieku, gan Rīgas domes amatpersonu, vēsturiskās apbūves sargu un arhitektūras speciālistu vidū.
Cels viesnīcu Doma laukumā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kamēr speciālisti apsvēra iespēju apbūvi Doma laukuma malā tomēr nepieļaut, «Doma investīcijas» piedraudēja tiesāties, pašvaldībai prasot 6,7 miljonu latu zaudējumu atlīdzību. Tā nu šā gada februārī apstiprinātajā Rīgas vēsturiskā centra (RVC) saglabāšanas un attīstības plāna trešajā redakcijā tika noteikts, ka apbūve pieļaujama ne vien Doma laukumā, bet arī Līvu laukumā. Līdz ar to pašlaik skvēra apbūves pretinieku pusē palikuši vienīgi iedzīvotāji, jo amatpersonas un eksperti lielā vienprātībā apgalvo, ka jaunas ēkas celtniecība Tirgoņu ielā ir pat vajadzīga. Saskaņā ar RVC saglabāšanas un attīstības plānu būvniecības ieceres autoriem vispirms jāveic vietas arheoloģiskā izpēte, pēc tam jārīko starptautisks arhitektūras konkurss, kā arī jāorganizē projekta sabiedriskā apspriešana, viesnīcas maketu uzstādot dabā mērogā 1:1.
Viesnīca iederas
Pašlaik viesnīcai noskatītā vieta apjozta ar teritoriju ierobežojošu sētu, aiz kuras jau tuvākajā laikā sāksies arheoloģiskās izpētes darbi. «Doma investīciju» pārstāvis Andrejs Sviķis norādīja, ka, visticamāk, tie turpināsies arī pavasarī. Visus atradumus uzņēmēji internetā un izstādēs sola atrādīt arī ikvienam interesentam.
«Iegādājoties šo zemesgabalu, bija skaidrs, ka noteikti šeit nevajag būt biroja ēkai, kas vakaros būtu tumša. Arī dzīvojamā ēka šeit neiederētos, jo būtu pieejama tikai dažiem, īpaši turīgiem cilvēkiem. Bet viesnīca gan šeit iederas, jo būs pieejama visiem un dos pilsētai lielas investīcijas,» norāda Sviķis. Kāda jaunā ēka izskatīsies, cik augsta un plaša tā iecerēta, uzņēmēji neatklāj, norādot, ka konkrētas aprises varēs plānot tikai pēc arheoloģiskās izpētes pabeigšanas. Saskaņā ar RVC saglabāšanas un attīstības plānu konkrētajā vietā apbūves augstums nedrīkst pārsniegt 160 metrus, kas atbilst četru vai piecu stāvu mājas augstumam.
Apbūve nevis pieļaujama, bet nepieciešama
RVC saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, arhitekts Jānis Krastiņš ir pārliecināts, ka apbūve šajā vietā ir ne tikai pieļaujama, bet pat nepieciešama. Tas, ka pašlaik skvērs nav apbūvēts, ir tikai Otrā pasaules kara sekas — līdz tam konkrētajā Tirgoņu ielas posmā slējās nami. Vēsturnieks Voldemārs Eihenbaums izpētījis, ka 13.–14. gadsimtā šajā teritorijā slējies Rīgas rātsnams. Krastiņš norāda, ka nebūtu pareizi apbūvi atjaunot tās kādreizējā veidolā, jo «katram laikam ir savs pienesums. Jautājums ir tikai par to, cik korekti tiek ievērota saskaņa ar apkārtējām ēkām un pilsētvidi.»
Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe atzīst, ka vieta, kur satiekas Tirgoņu, Šķūņu, Zirgu un Rozēna iela, nav nobeigta pilsēttelpas vieta: «Doma laukumā bijušās apbūves atjaunošana nav loģiska, bet šo ielu krustojumā daļēja apbūves atjaunošana ir vēlama. Tai jābūt prestiža konkursa rezultātā iegūtai visaugstākās kvalitātes arhitektūrai, kas respektē esošo publisko ārtelpu un skatu punktus uz Doma baznīcu.»
Galvenais nosegt ugunsmūri
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis iepriekš RB norādīja, ka apbūve Tirgoņu ielā vajadzīga kaut vai tādēļ, lai aizsegtu pašlaik reklāmām nokrāsoto pretuguns mūri. To uzsver arī kādreizējais Rīgas galvenais arhitekts Gunārs Asaris, piebilstot, ka viesnīcas būvniecībai paredzētā vieta visos laikos bijusi paredzēta apbūvei. «Pilsētas apbūves struktūra tur pieļauj ēkas celtniecību – galvenais, lai tā nebūtu augstāka par četriem vai pieciem stāviem. Un nama pirmajam stāvam noteikti jābūt caurstaigājamam. Jaunajai ēkai arī nedrīkst būt akcents. Tās aprises noteikti vispirms būs daudzas reizes jāapspriež un tikai vienu reizi jābūvē. Lai nebūtu tā, ka uz ātro kaut ko uzbūvē un tad konstatē, ka vidi degradējošs objekts sanācis,» uzskata Asaris.