/nginx/o/2018/07/14/8980551t1h212c.jpg)
Pēdējā laikā sievietes arvien biežāk izvēlas pieaudzētos mākslīgos nagus, ar tiem arī labi var noslēpt nagu defektus, piemēram, trauslumu, traumu radītus bojājumus, īsu naga plakni. Pieaudzētajiem nagiem nebūt nav jābūt ļoti gariem, tos var izveidot tā, ka nav iespējams atšķirt no labi koptiem dabiskajiem nagiem, teic salona «Koala» direktore, starptautisko un vietējo nagu dizaina konkursu laureāte Sigita Zeikate.
Akrilu vai želeju?
Akrila un želejas nagu pieaudzēšanas tehnoloģiju izmanto vienlīdz bieži, jo ar abām var sasniegt labu rezultātu. Viss atkarīgs no tā, kā tie izveidoti un pieaudzēti, ir pārliecinājusies S. Zeikate.
Akrilu veido meistars, vispirms iemērcot otiņu speciālā šķidrumā, bet pēc tam pulverī, kā rezultātā izveidojas kristāliska masa – akrils, kas gaisa ietekmē sacietē. Svarīgi ievērot proporcijas – ja produkta konsistence būs par šķidru, šķidrums var iesūkties nagā un to sausināt, bet, ja tā būs par sausu, tas var nesavienoties ar dabiskā naga plakni.
Želeja ir gatavs produkts, kas līdzinās staipīgai medus masai un sacietē zem ultravioleto staru lampas.
Pirms nagu pieaudzēšanas dabiskos nagus novīlē, atstājot apmēram milimetra garumā, attīra no nedzīvajām ādas šūnām un noņem spīdumu. Dažkārt tiek pieļauta kļūda, nagus novīlējot ar pārāk rupju vīlīti, un tad tie kļūst plāni, jutīgi un sārti – dabīgajiem nagiem var izmantot vīlīti ar 240 vienībām, bet mākslīgajiem – 100 – 180 (jo mazāk vienību vīlītes pārklājumam, jo tā ir rupjāka).
Pēc tam nagu dezinficē un ar speciālu šķidrumu no tā noņem tauku, eļļas un ūdens paliekas, lai tas būtu sauss, matēts un tīrs. Pie naga gala pielīmē plastmasas plāksnīti – tipsi – vai arī zem tā paliek papīra sagatavi, un pēc tam uzklāj akrilu vai želeju. Pēc nagu pieaudzēšanas procedūras var būt nedaudz velkoša sajūta.
Ļoti svarīgi ir pareizi sagatavot dabīgo nagu, uzsver nagu dizaina meistare.
Ja zem mākslīgā naga paliek netīrumi, atmirušas ādas paliekas, tas var labi neturēties, bet, ja zem tā ir mitrums, var veidoties tā sauktās zaļās baktērijas. Ja nagus pareizi kopj, tie ataug, komplikācijas nav paliekošas.
S. Zeikate iesaka «nešikot» ar pārlieku nagu garumu – ieteicamākais pieaudzēto nagu garums ir trešdaļa no naga plaknes. Ja brīvā pieaudzētā naga mala ir krietni garāka par naga plakni, nags ir pakļauts slodzei un var kļūt neizturīgāks.
Ja mākslīgie nagi traucē un bieži tiek atsisti, tad jāveido īsāki. Ja kliente izvēlas garākus nagus, nekā iesaka meistars, pašai par to jāuzņemas atbildība.
Regulāri jāatjauno
Mākslīgo nagu kopšanai katru dienu jālieto speciāla eļļa, lai mīkstinātu naga valnīti un barotu tā sakni, nags būtu plastiskāks un labāk savienotos ar mākslīgo materiālu. Apmēram ceturtajā nedēļā, kad nags ataudzis, tas var sākt liekties un lūzt, tāpēc nepieciešama profilakse. Pirmoreiz to veic jau pēc 2 – 2,5 nedēļām.
«Agrāk uzskatīja, ka nagi no pieaudzēšanas ik pa laikam jāatpūtina, taču gadu gaitā uzkrātā pieredze liecina, ka tas nav nepieciešams. Ja meistars darbu veicis pēc vistīrākās sirdsapziņas un ievērojot tehnoloģiju, ar tiem nekas slikts nenotiek,» teic S. Zeikate.
Pieaudzētie nagi ir daudz izturīgāki nekā dabiskie, taču, gadoties traumai, arī tie var nolūzt. Ja nags ir ieplīsis, to apvīlē, dezinficē un atkal pārklāj ar mākslīgo materiālu.
No mākslīgajiem nagiem laka nenodrūp trīs nedēļas. Vienīgi apmēram pēc pusotras nedēļas pie naga valnīša kļūst redzama ataugusī naga maliņa.
Želejas nagus noņem, novīlējot līdz dabīgajam nagam, bet akrila – iemērcot speciālā šķidrumā. Pirmās 3 – 4 dienas pēc noņemšanas dabiskie nagi ir jutīgi, tāpēc tos ieteicams apvīlēt īsus un lietot nagu eļļu.