Protestēs pret cietsirdīgu dzīvnieku kaušanas metožu ieviešanu Latvijā (120)

17.septembrī Saeima iecerējusi otrajā un galīgajā lasījumā skatīt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, tādēļ "Dzīvnieku drauga fonds" rīkos piketu, lai protestētu gan pret tālāku likumprojekta virzību, gan arī pret procedūru, kādā Latvijas Saeima pieņem sabiedrībai būtiskus likumus. Fonda pārskatā tie tiek pieņemti slepenībā, steigā un bez publiskas diskusijas, informēja fonda pārstāvji.

Saeima ceturtdien, 10.septembrī, pirmajā lasījumā steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanu saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm - ātra rīkles pārgriešana ar ļoti asu nazi dzīvam, pie pilnas apziņas esošam dzīvniekam, pārgriežot kakla priekšējo daļu un pēc tam ļaujot dzīvniekam noasiņot.

Kā ziņots, likuma grozījumos paredzēts, ka lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu, drīkst nokaut kautuvē saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.

Likuma grozījumi tika sagatavoti, atbalstot atsevišķu uzņēmēju vēlmi ļaut dzīvniekus nogalināt atbilstoši islāma tradīcijām, jo kāda privātfirma vēlas Latvijā ražot liellopu un jēra gaļas pelmeņus un eksportēt uz Zviedriju.

Patlaban likumā noteikts, ka lauksaimniecības dzīvnieku atļauts nokaut, izmantojot pirmskaušanas apdullināšanu, izņemot ierobežotās platībās turētu savvaļas sugas dzīvnieku un brīvās turēšanas sistēmā turētu gaļas šķirnes liellopu.

"Dzīvnieku drauga fonds" uzskata, ka pašreizējā likumā atspoguļojas Latvijas līdzšinējā tiesiskā kultūra un vēsturiskās tradīcijas dzīvības aizsardzībā un cietsirdības novēršanā, un sabiedrības izpratne par vērtībām.

"Vēl vairāk par vēlmi Latvijā ar likumu atļaut cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem satrauc veids, kā šie grozījumi tapa - steigā un slepenībā, vienojoties atsevišķiem politiķiem un uzņēmējiem viena uzņēmēja interesēs, apejot tiesību aktos noteikto normatīvo aktu sagatavošanas un saskaņošanas kārtību. Latvijas sabiedrībai, nevalstiskajām organizācijām un kompetentām institūcijām pat netika dota iespēja izteikt viedokli un piedalīties likuma jaunrades procesā, kā tam būtu jānotiek demokrātiskā valstī. Likumprojekta virzība tika apzināti slēpta, tā liedzot sabiedrībai jebkādu līdzdalības iespēju," paziņojumā medijiem norāda fonda pārstāvji.

"Dzīvnieku drauga fonds" aicina uz piketu pulcēties ne vien tos, kam nav pieņemama cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem legalizēšana Latvijā, bet ikvienu, kas iestājas par demokrātiju un tiesiskumu, par caurredzamu un savtīgu interešu neietekmētu likumdošanas procesu, par sabiedrības tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Nodibinājums "Dzīvnieku drauga fonds" ir nevalstiska organizācija, kuras misija ir dzīvnieku aizsardzība.

Jau ziņots, ka minēto grozījumu Dzīvnieku aizsardzības likumā izskatīšana izraisīja asas debates parlamentā.

Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) norādīja, ka viņam nav pieņemams, ka dzīvnieki tiek nokauti un tikai pēc tam apdullināti, nevis kā klasiskajā gadījumā, kad ir apdullināšana un tikai tad - kaušana.

Līdaka uzsvēra, ka minētā metode, kādu plānots iekļaut Latvijas likumdošanā, dzīvniekam nodara milzīgas sāpes. "Mums, latviešiem, ir pieņemts, cienot dzīvnieku, izdarīt to darbiņu pēc iespējas ātrāk, lai būtu mazāk sāpju," sacīja deputāts.

Par grozījumiem bija deputāte Baiba Rivža (ZZS), kura no Saeimas tribīnes paziņoja, ka dzīvnieku kaušanā, kā to paredz minētie likuma grozījumi, plānotais tehnoloģiskais process ir pavisam vienkāršs. "Tā apdullināšana notiek vienā mirklī. Te nav nekādu briesmu stāstu, tas viss ir tehnoloģisks process," norādīja Rivža.

Minēto priekšlikumu atbalstīja arī deputāts Andis Kāposts (ZZS), norādīdams, ka nokaušana vispār nav humāna lieta. "Nu tad varbūt aizliegsim audzēt cūkas, liellopus, govis, no kurām iegūstam pienu, jo kaut kā šie lopi visi ir jārealizē."