KP: paziņojumi par maizes cenas kāpumu neatbilst godīgai konkurencei

Viens no godīgas konkurences priekšnosacījumiem ir katra uzņēmuma noteikta un īstenota cenu politika, kas nozīmē, ka katrs uzņēmums izvērtē tirgus situāciju un izvēlas visefektīvāko saimniekošanas veidu, iepirkumu un pārdošanas stratēģiju.

Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka: «Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu (..) noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem (..).» Saskaņā ar likuma pirmā panta 11. punktu vienošanās ir «divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās».

Attiecīgā Konkurences likuma tiesību norma attiecas ne tikai uz formāli noslēgtu rakstveida līgumu, bet arī uz uzņēmējsabiedrību sadarbību, kas tiek sasniegta ar daudz neformālāku sapratni, un to sauc par saskaņotu darbību.

Ir pamats uzskatīt, ka šādu paziņojumu publiskošana laikā, kad vēl nav beigusies graudaugu ražas novākšana, kā arī nav sākta līgumu par miltu piegādi noslēgšana, kas parasti notiek oktobra beigās un novembrī, ir patērētāju sagatavošana it kā neizbēgamam cenu kāpumam un varētu atbilst saskaņotas darbības kritērijiem.

Godīgas un no vienošanām brīvas konkurences apstākļos katrs uzņēmums meklē iespēju saglabāt un plašināt savu klientu loku, arī izmantojot tādu spēcīgu ieroci kā cenu politika. Tādējādi, ja nepastāv aizliegtas vienošanās, uzņēmums, kurš nav spējīgs efektīvi strādāt un ir spiests palielināt cenas, zaudē savu konkurētspēju, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem, kuru darbs ir efektīvāks.

Konkurences padome vērš uzmanību uz to, ka graudaugu bilance jau vairāku gadu garumā parāda tendenci, ka pārtikas vajadzībām tiek izmantota viena ceturtā daļa no saražotajiem graudaugiem, tā ka nevarētu pastāvēt tieša cenu sakarība starp ražas zudumiem un maizes cenu, jo pat pie nosacījuma, ka tiek iegūta tikai puse no plānotās graudaugu ražas, graudu Latvijas iekšējam patēriņam būs pietiekami.

Runājot par pārtikas kviešu iepirkuma cenām, jāteic, ka Eiropas Komisijas apkopotie dati rāda, ka 2005. gadā vidējā cena Eiropas Savienībā bija 100 eiro par tonnu, savukārt Latvijā — 97 eiro par tonnu, salīdzinot Vācijā — 106 eiro par tonnu un Francijā — 105 eiro par tonnu, savukārt Ungārijā — 86 eiro par tonnu. No jaunajām dalībvalstīm augstākas iepirkuma cenas bija vienīgi Igaunijā un Slovēnijā. No iepriekš teiktā varam secināt, ka, paaugstinot iepirkuma cenu, Latvija varētu sasniegt līmeni, kāds ir Eiropas Savienības valstīs, kur iedzīvotāju ienākuma līmenis būtiski pārsniedz ienākumu līmeni Latvijā.

Konkurences padome vērš uzmanību arī uz to, ka Latvija ir maza atvērta ekonomika, un tas nozīmē, ka tā pakļauta ārējo ekonomisko apstākļu ietekmei, kas, no vienas puses, ir risks, bet, no otras puses, dod iespēju diversificēt savas ekonomiskās aktivitātes tādā veidā, lai, ja vajadzīgs, piesaistītu resursus no ārvalstīm. Tas attiecas arī uz nelabvēlīgiem laika apstākļiem lauksaimniecībā. Pastāvot patiesam izejvielu deficītam, tos var ievest no citām valstīm. Izmantojot citās valstīs pieejamos lētākos resursus, iespējams panākt situāciju, kad izmaksas samērīgi sadalās starp ražotāju un patērētāju, neuzliekot visu maksājumu nastu patērētājam.