Atbalsta dzīvnieku kaušanu atbilstoši reliģiskajām tradīcijām (40)

Likuma grozījumi paredz, ka kaušanu drīkstēs veikt, ievērojot Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības, tikai šim nolūkam aprīkotās kautuvēs ar dzīvnieku fiksēšanu, kā arī būs jāpiedalās veterinārārstam.

Šādas prasības ir jau arī pašlaik kautuvēs, kur notiek tradicionālā gaļas ieguve.

Līdz šim Latvijā un vēl trijās Eiropas Savienības (ES) valstīs nebija atļauta dzīvnieku gaļas ieguve atbilstoši reliģisko organizāciju tradīcijām.

Saeimas komisijā šodien par minēto jautājumu izcēlās asas debates. Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas vadītājs Jānis Bāliņš deputātiem skaidroja, ka minētā norma paredz, ka dzīvnieks tiek kauts, atrodoties speciālā iekārtā, kurā tiek fiksēta tā galva. Dzīvnieku drīkstēs kaut tikai pilngadīgs musulmanis, kuram svētību būs devis imams. Bāliņš arī skaidroja, ka šis kāvējs miega artērijā izdarīs griezienu un uzreiz sinhroni notiks dzīvnieka apdullināšana. Pirms dzīvnieka nogalināšanas arī tiks noskaitīta lūgšana. Bāliņš piezīmēja, ka viņš gaļas apritē darbojas no 1969.gada.

Asi pret priekšlikumu iebilda Dzīvnieku aizsardzības un ētikas padomes pārstāve Solvita Vība. Viņasprāt, minētā norma ir pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu, kurā teikts, ka dzīvnieku nogalināšana reliģiskos rituālos ir aizliegta. Pret šo viedokli savukārt iebilda deputāts Mārtiņš Roze (ZZS), kurš uzsvēra, ka nevajag jaukt reliģiskos rituālus ar pārtikas ieguvi atbilstoši reliģiskām tradīcijām.

Komisijas sēdē zemniece Ārija Jerumane uzsvēra, ka zemniekam neinteresē, vai dzīvnieks tiek nokauts atbilstoši reliģiskām tradīcijām vai ne, jo galvenais ir produkcijas noiets.

Līdzīgu viedokli pauda arī aitu audzētājs Valdis Vanags, kurš norādīja, ka latvieši vienmēr ir kāvuši jērus un, neatbalstot minēto priekšlikumu, tiek "nogrieztas" izdzīvošanas iespējas zemniekiem.

Deputāte Anna Seile (PS) sēdē aicināja atlikt minētā priekšlikuma izskatīšanu un norādīja: vai to nepieņemot, "mums ir jābaidās no Vīzentāla centra?"

Komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP) sēdē sacīja, ka jau tagad dzīvnieki tiek kauti atbilstoši reliģiskajām tradīcijām un, pieņemot šo normu, šāda darbība tiktu legalizēta. "Iedzīvotājiem nevajag zināt divas lietas - kā taisa politiku un kā taisa desas," teica Krauklis.

Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve sēdē atzina, ka dzīvniekam, kuram pēc asinsvadu griešanas uzreiz tiek veikta apdullināšana, ciešanas ir "ļoti minimālas". Dienesta pārstāve arī norādīja, ka PVD darbinieki ir gatavi izvērtēt katru kautuvi un iekārtas, "lai dzīvniekam nebūtu ciešanu".

Komisijas deputāts Dzintars Zaķis (JL) norādīja, ka "paēdušam neēdušu nesaprast". "Situācija laukos ir ļoti grūta, tādēļ jebkas, kas nodrošina laukiem ražošanas iespējas, ir nopietni vērtējams," sacīja deputāts.

Vība savukārt sēdē norādīja uz to, vai musulmaņiem būs derīga gaļa, ja pēc dzīvnieka asinsvadu pārgriešanas tas būs ticis apdullināts.

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Ligita Silaraupa (ZZS) solīja, ka tiks izstrādāti grozījumi, kuros sīki un smalki tiks regulēts kaušanas process.

Pret likuma grozījumiem sēdē iestājās arī juridiskā biroja "AB grupa" Ilze Džonsone, kura uzsvēra, ka Dzīvnieku aizsardzības likums nevis neparedz, bet aizliedz dzīvnieku rituālo kaušanu. Viņa arī pauda neizpratni par steigu, kādā minētais projekts tiek virzīts izskatīšanai Saeimā.

Kā ziņots, patlaban likumā noteikts, ka lauksaimniecības dzīvnieku atļauts nokaut, izmantojot pirmskaušanas apdullināšanu, izņemot ierobežotās platībās turētu savvaļas sugas dzīvnieku un brīvās turēšanas sistēmā turētu gaļas šķirnes liellopu.

Lai varētu palielināt kautuvju jaudu, kā arī eksportēt produkciju uz valstīm, kur ir citādas reliģisko kopienu tradicionālās gaļas ieguves metodes, likumā tiks ierakstīts, ka lauksaimniecības dzīvnieku drīkst nokaut bez apdullināšanas galējas nepieciešamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad slimības vai traumas dēļ iespējama dzīvnieka nobeigšanās.

Lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu, drīkstēs nokaut kautuvē saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.

Likuma grozījumi tika sagatavoti, atbalstot atsevišķu uzņēmēju vēlmi ļaut dzīvniekus nogalināt atbilstoši islāma tradīcijām, jo kāda privātfirma vēlas Latvijā ražot liellopu un jēra gaļas pelmeņus un eksportēt uz Zviedriju.