Esi potējies?

«Šobrīd ļoti aktuāla problēma ir ērces. Šķiet, mūsu pagasta ārsti šajā jomā nav īpaši kompetenti: esmu nodomājusi vakcinēties, bet nevaru noskaidrot, vai tagad ir jēga to darīt? Vai potes, kas ir Latvijā, ir drošas un nekaitīgas veselībai?»

«Mazpilsētiņā mums trūkst informācijas par vakcinēšanos. Pieejami tikai divi ģimenes ārsti, kuri paši neko īsti nezina, un, kad jautāju, neprot atbildēt. Pati pret ērču encefalītu neesmu potējusies. Pagājušajā gadā saslima mana paziņa. Vēl tagad atceros, kā ātrā palīdzība viņu aizveda. Vēlāk atklājās, ka viņai jau ir Laimas slimība un cukura diabēts. Baidos saslimt. Iesakiet, ko darīt!»

«Nesen izlasīju, ka vakcinējoties var nopietni apdraudēt savu veselību. Dzīvoju meža tuvumā, un mana kaimiņiene pagājušogad saslima ar ērču encefalītu. Diemžēl nekas viņai nevarēja palīdzēt, jo pie ārsta griezās novēloti. Tagad pats apsveru iespēju potēties pret šo slimību. Mani interesē, kā to vislabāk darīt? Vai tās potes ir drošas?»

«Pastāstiet, lūdzu, vai ir vērsts vakcinēties pret vīrusa hepatītu B? Kā tas ietekmēs manu organismu? Vai nepastāv risks saslimt tieši pēc potes?»

Ērču encefalīts

Visas vakcīnas, kuras izmanto Latvijā (tādas pašas lieto arī visā Eiropā), ir drošas. Negatīvie priekšstati radušies no agrākajiem laikiem, kad cilvēka organismā injicēja novājinātus mikroorganismus, kas izraisīja slimību vieglā formā, un tad veidojās antivielas.

Šobrīd vakcīnas veido tā, ka visus mikroorganismus nemaz neizmanto. Vakcīnu sastāvā ir tikai daļa no šiem mikroorganismam, uz kura pamata veidojas vajadzīgās pretvielas. Līdz ar to nepastāv risks, ka pēc vakcīnas ievadīšanas cilvēks varētu saslimt.

Izvērtē riskus!

Par ērču encefalītu runājot, katram ir svarīgi apsvērt, kas ir labāk — nevakcinēties un ietaupīt dažus desmitus latu, lai pēc tam, iespējams, saslimtu un iegūtu smagus veselības sarežģījumus (līdz pat invaliditātei), vai tomēr izvakcinēties. Latvijā ir tik daudz cilvēku, kas pēc ērču encefalīta izslimošanas kļuvuši par invalīdiem. Ir pat nodibināta Ērču encefalīta pacientu atbalsta biedrība.

Latvijā ir ļoti liels ērču skaits, turklāt puse no tām ir inficētas, līdz ar to risks saslimt ir augsts.

Pēc šīs slimības bērniem rodas problēmas ar mācību vielas apguvi, pieaugušie lielākoties vairs nevar darīt to, ko agrāk, vienalga, vai tas ir fizisks darbs vai intelektuāls (fiziskā darbā vairs nevar izpildīt pienākumus slodzes dēļ, intelektuālā darbā vairs nespēj koncentrēties).

Kad šo jautājumu tā izvērtē, tie daži desmiti latu par vakcinēšanos vispār nav samērojami ar potenciālajiem izdevumiem par medikamentiem un ārstēšanos un ar dzīves kvalitātes zaudējumu. Turklāt daļai pacientu sūdzības par nespēku, nespēju koncentrēties izzūd pusgada, gada laikā, bet daudziem tā arī nepāriet.

— Man bija paciente, kas strādā par manikīri. Pēc ērču encefalīta izslimošanas nu jau pagājis gads. Lai gan sieviete uzskata, ka ir pilnīgi atveseļojusies, no ārsta viedokļa es tam nepiekrītu, jo agrāk viņa manikīru klientēm veica 45 minūtēs, tagad vajag stundu un 20 minūtes, — teica profesore Vīksna.

Kad vakcinēties?

Patiesībā uzsākt vakcināciju pret ērču encefalītu ir vērts jebkurā brīdī: jo ātrāk to izdarīsiet, jo ātrāk izveidosies imunitāte. Ērču aktivitāte līdz novembrim ir pietiekami liela. Jārēķinās, ka divas nedēļas pēc pirmās potes aizsardzības vēl nav.

Teorētiski inficēties ar encefalītu var visu cauru gadu, jo ir īpašas ērču formas, kuras zināmos apstākļos var izrādīties bīstamas.

Tomēr lielākoties šai slimībai ir sezonāls raksturs — no aprīļa (ir gadi, kad pirmie slimnieki Infektoloģijas centrā reģistrēti jau martā) līdz novembrim.

Laimas slimība

Pret šo slimību, ko izraisa borēlijas, pagaidām nav vakcīnas. Tāpēc arī pacientiem, kuri ir vakcinējušies pret encefalītu, pēc ērces koduma vajadzētu pievērst vairāk uzmanības savam organismam, tā reakcijām (vidēji 20–40% ērču ir inficētas ar borēlijām) un meklēt ne vien izteiktāko pazīmi — slimībai raksturīgo apsārtumu, kas pēc 1–4 nedēļām šajā vietā izplatās 3–4 cm diametrā un pēc tam pazūd, bet arī pamērīt temperatūru un pasekot pašsajūtai.

Ja rodas kaut mazākās aizdomas par Laimas slimību, pēc iespējas ātrāk vajadzētu konsultēties ar ģimenes ārstu vai infektologu.

Ja savlaicīgi uzsāk ārstēt šo slimību, to var diezgan vienkārši uzveikt. Tā kā slimību izraisa baktērijas, jālieto noteikti antibakteriālie līdzekļi, un rezultāts ir ļoti labs. Ja pie ārsta griežas novēloti, cilvēkam palīdzēt ir daudz grūtāk, jo šī slimība neatgriezeniski bojā locītavas un nervu sistēmu.

B hepatīts

Vakcinēties pret B hepatītu ieteicams tiem, kuri ir pakļauti pastiprinātam riskam. Vislielākais risks inficēties ir dzimumkontaktu ceļā, taču tas var notikt arī pie manikīra, zobārsta, tetovēšanas salonos un ķirurģisku manipulāciju laikā.

Lai izvērtētu, vai ir nepieciešams vakcinēties, svarīgi zināt cilvēka nodarbošanos un vecumu.

Noteikti vajadzētu to darīt, ja ir vētraina seksuālā dzīve, ja bieži slimo, ja ir plānotas nopietnas operācijas, it īpaši ar asins pārliešanu. Tas nepieciešams nevis tāpēc, ka mūsu slimnīcās ir problēmas ar sterilitāti un asins preparātu kontroli, bet gan vīrusa mutāciju dēļ. Proti, B hepatītam ir daudz mutantu, kurus ar parastajām izmeklēšanas metodēm nevar atrast.

— Infektoloģijas centrā nereti darām tā. Lai gan analīzes neuzrāda B hepatītu, bet ārstam ir nelāga nojauta, ka pacients tomēr ir inficēts, vienojamies ar pētnieciskajiem institūtiem par padziļinātu asins paraugu izpēti, un viņi savās laboratorijās nereti arī atrod šos mutantus, — skaidro L. Vīksna.

Šobrīd Latvijā ir pieejama kombinētā vakcīna, kas nodrošina aizsardzību visas dzīves garumā pret A un B hepatītu. Pilnīga imunitāte rodas pēc trīs vakcīnu cikla pusgada laikā.