Dolma Kjab, rakstot par Tibetu, notiesāts ar 10 gadiem cietumā.
Tibetietis saņem 10 gadu cietumsodu par grāmatu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
29 gadu vecumā tibetiešu rakstnieks un vēstures skolotājs, kurš strādāja Lhasā un kuram no cietuma izdevās nosūtīt vēstuli, ticis notiesāts pēc tam, kad sarakstījis grāmatu par Tibetas ģeogrāfiju, vēsturi un reliģiju. Viņam jāizcieš 10 gadu cietumsods. 2005. gada martā viņu aizturēja, un pašlaik viņš atrodas Kjušui cietumā Lhasas dienvidrietumos. Viņam izvirzītajā apsūdzībā teikts, ka viņš radījis «draudus valsts drošībai».
Vēstulē no cietuma rakstnieks lūdz palīdzību ANO cilvēktiesību komisijām, sakot, ka viņš ticis apcietināts par to, ka vēl nepublicētas grāmatas manuskriptā paudis savus uzskatus. Dolma Kjab raksta: «Viņi [Ķīnas ierēdņi] saskata šajā grāmatā «Nemierīgie Himalaji» («The Restless Himalayas» ), ka tas, ko es rakstīju par dabu un ģeogrāfiju, ir saistībā ar Tibetas neatkarību, un izvirza to kā galveno iemeslu manam apcietinājumam. Tomēr saskaņā ar Ķīnas likumdošanu par vienu šādu grāmatu vien nevar piemērot tik bargu soda mēru, tāpēc viņi paziņoja, ka apsūdz mani spiegošanā.»
Viņš raksta: «Man nebija iespējas runāt par patieso situāciju šeit un par manu netaisnīgo tiesas prāvu.» Savā vēstulē no cietuma rakstnieks saka: «Es gatavojos rakstīt grāmatu par dabas ģeogrāfiju, un grāmata ir [vēl jāpublicē], bet viņi [ķīniešu varas pārstāvji] man izvirzīja apsūdzību bez pierādījumiem par slepenas informācijas sniegšanu ārpus Ķīnas. Viņi domā, ka tas, ko es rakstu, ir saistībā ar Tibetas neatkarību.»
Dolma Kjab ir guvis labu izglītību un pārstāv Tibetas jauno inteliģenci. Viņš Ķīnas Ķingai universitātē studējis vēsturi un ģeogrāfiju, maģistra grādu ieguvis Pekinas universitātē. Viņš turpinājis mācības trimdā — Dharamsalā, kur dzīvo Tibetas dalailama. Viņa nepublicētās grāmatas manuskripts ir ķīniešu valodā, rakstīts ar roku. Viņš to sarakstījis, atrodoties trimdā. Jaunā rakstnieka grāmata veltīta Tibetas vēsturei un ģeogrāfijai, tajā ir pārdomas par Tibetas suverenitāti, demokrātiju un reliģiju.
Manuskripts sākas ar emocionālu mīlestības apliecinājumu rakstnieka vecākiem un dzimtajai zemei: «Es uzaugu manas nācijas šūpulī. Es redzēju, kā tauta dzīvo augstākajā šīs pasaules vietā. Kad es piekļāvos zemei, lai vērotu šo pasauli, es raudāju. Šīs asaras bija saprāta reakcija uz to, kas notika pasaulē… Tās bija emociju izraisītas asaras. Tāpēc es nolēmu, ka darīšu kaut ko savas nācijas un tādu cilvēku kā mani vecāki labā.»
Grāmatā filozofiski apcerēti Tibetas identitātes un suverenitātes jēdzieni un tibetiešu vēlme, lai dalailama atgrieztos Tibetā. Rakstnieks veicis pētījumu par ķīniešu un tibetiešu attiecībām un konstatē, ka «politiskā nasta», kas jānes tibetiešiem, ir tas veids, kādā ķīnieši «uzspiež savu domāšanas veidu tibetiešiem», tādējādi «sagraujot tos uzskatus, kādi tibetiešiem ir pašiem par sevi».
Dolmas Kjab draugs, kurš dzīvo trimdā Indijā un arī ir bijis politieslodzītais, par viņu stāstīja: «Dolmas Kjab galvenā motivācija, rakstot šo grāmatu, bija — paust tibetiešu jaunās paaudzes viedokli par daudzām tēmām saistībā ar mūsdienu situāciju Tibetā, piemēram, Tibetas vēsture, kultūra, cilvēktiesības, literatūra utt. Dolma Kjab juta lielu atbildību un vēlējās informēt plašāku sabiedrību, jo viņam ir saite ar jauno tibetiešu inteliģenci kā Tibetā, tā trimdā.»
Vēl viens rakstnieka draugs, kurš pašlaik dzīvo trimdā Eiropā, ir teicis: «Dolma Kjab ir ļoti norūpējies par Tibetas dabas un vides izpostīšanu, kas notiek Ķīnas politikas dēļ un ko viņš pats, Tibetā dzīvodams, redzējis. Viņš runāja par militāristiem Amdo provincē un teica, ka tibetiešu nomadi bieži tiek izraidīti no armijas kontrolētajiem novadiem. Gaisa piesārņojums rodas no kalnrūpniecības, un upes tiek saindētas urāna raktuvju tuvumā. Viņš daudz ceļoja pa Tibetu, mēģinot skaidrāk izprast notiekošo. Es teiktu: viņa attiecībām ar pasauli piemīt garīga dimensija.»
Džons Akerlijs, organizācijas «Starptautiskā kampaņa Tibetai» (SKT) prezidents: «Nav pieņemams, ka kādu rakstnieku soda ar 10 gadu ieslodzījumu tikai par to, ka viņš pauž savus uzskatus.» SKT arī ir satraukta par rakstnieka veselību, jo viņš bijis ievietots slimnīcā un varētu būt slims ar tuberkulozi.
Pieaugot politiskajām represijām Tibetā, tibetieši aizvien biežāk meklē veidu, kā izteikt un saglabāt savu kultūru mākslā, reliģijā, izglītībā. Mazinoties tibetiešu politiskā protesta formām, Ķīnas cenzūra un policija meklē citas tibetiešu nacionālisma un aizvainojuma izpausmes.
«Literatūras sacerējumi, publikācijas vai to izplatīšana, kur aprakstīta Tibetas kultūras zaudēšana vai pausti etniski mērķi, kurus nav sankcionējusi Ķīnas kompartija, draud ar represijām un sodiem,» teikts nesenajā ASV Kongresa komisijas ziņojumā par Ķīnu.
Septiņi pazīstami Ķīnas un Tibetas rakstnieki ir izplatījuši vēstuli cilvēktiesību organizācijām visā pasaulē, kurā pauž savas bažas un aicinājumu nekavējoši atbrīvot Dolmu Kjab.
«2005. gada nogalē rakstnieka veselības stāvoklis cietuma apstākļos bija tik smags — acīmredzot tuberkuloze, ka viņš nosūtīts uz Lhasas militāro hospitāli. Pēc kāda laika viņu neizārstētu nogādāja Kjušui, bet cietumā viņu nepieņēma, jo viņa fiziskais stāvoklis joprojām bija ļoti slikts. Pēc dažiem mēnešiem — 2006. gada martā — viņu pārveda uz Kjušui cietumu, kur viņam jāizcieš sods,» teikts rakstnieku vēstulē.