Atvaļinājums kājām...

Peldes

Ja pēdu āda ir vesela (to nav skārusi sēnīte, kārpas, varžacis, āda nav pārāk sausa, plaisājoša), kājas ik pārdienu var pavannot tējas novārījumā (kumelītes, kliņģerītes, piparmētras u. c.) vai vēsā ūdenī, kam pievienota soda, ābolu etiķis vai jūras sāls (uz 1 l ūdens viena ēdamkarote). Tam būs arī ārstniecisks efekts, profilaktiski novēršot dermatoloģiskas saslimšanas. Ūdens temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 37–38°C. Pēdas nav ieteicams vannot ilgāk par desmit minūtēm, jo tiek traucēti fizioloģiskie procesi starp ādas atmirušo un veselo slāni.

Pīlings

Pēc peldes virsējo atmirušo raga kārtiņu var noņemt ar skrubi vai pīlinga krēmu. Vēlams šo procedūru veikt reizi nedēļā. Ādu lobošos līdzekļus var ieziest no pēdām līdz ceļgaliem, pēc tam ar mitriem pirkstiem veicot maigas apļveida masējošas kustības, īpaši apstrādājot sauso ādu uz papēžiem un sabiezējumus uz pēdām. Pēc ādas lobīšanas procedūras kājas jānomazgā. Ja āda ir raupjāka, pēdas, turot ūdenī, var apstrādāt arī ar pumeku.

Krēmi

Ar krēmu pēdas ieziež aptuveni 3–4 minūtes pēc mērcēšanas. Pēdas vajadzētu ieziest ar speciālajiem medicīniskajiem kāju krēmiem, kuriem ir dezinficējoša iedarbība un kuri atkarībā no sastāva novērš arī konkrētas problēmas (sēnīti, plaisājošus papēžus, kāju svīšanu utt). Tomēr krēmu nevajadzētu ieziest starp pirkstiem un arī pēc mērcēšanas vajadzētu izslaucīt pirkstu starpas, lai neveidotos kāju sēnītei labvēlīga vide. Karstajās vasaras dienās, kad kājas satūkst, ļoti piemērots būs gels, kas atvēsina ādu un rada patīkamu svaiguma sajūtu.

Maskas

Reizēm pēdām var uzlikt dažādas maskas, īpaši ieteicama dūņu maska, kas attīra, mīkstina un baro ādu, savukārt māla maskas attīra ādu un uzlabo asinsriti.

Ko darīt?

• Ieteicams lietot daudz šķidruma (2 l tīra ūdens dienā), bet ne pirms gulētiešanas, lai izvairītos no kāju pietūkuma.
• Kājām īpaši noderīga ir riteņbraukšana svecītes pozā. Taču iesākumā noderēs vismaz 5–10 minūšu pastaigas katru dienu.
• Vajadzētu izvairīties no sporta veidiem ar pārmērīgu fizisko slodzi uz kājām (stepa aerobika u. c.).
• Ja ir sēdošs vai stāvošs darbs, ik pa laikam vismaz 5 minūtes vajadzētu pastaigāt un izkustināt kājas. Ja iespējams, vēlams ik pa laikam noaut kurpes un atpūtināt kājas.
• Vasarā jānēsā vieglas sandales, lai pēdas elpotu. Ja tomēr kājas iespīlē slēgtās kurpēs, jāizvēlas apavi ar fizioloģiski pareizu zoli vai arī tajos jāievieto frotē vai kokvilnas ieliktnīši, kas uzsūc mitrumu.
• Kājas var atpūtināt, tās noliekot uz blakus krēsla, naktī zem kājām paliekot spilventiņu (20–40 cm augstumā) vai paceļot gultas kājgali.
• Vasarā, cik vien bieži iespējams, vēlams bradāt pa ūdeni. Var arī piepildīt bļodu ar ūdeni, ievietot tajā sūklīti vai bumbiņu un ar kāju pirkstu galiem to mēģināt satvert un izvilkt. Bļodā var ievietot arī smiltis, tajās urbināties un censties satvert ar pirkstiem.
• Pārnākot mājās no darba, kājas vēlams izmasēt ar vēsu dušu vai arī veikt kontrastdušas procedūras (vienmēr beidz ar auksto ūdeni!).
• Pret kāju nogurumu ļoti labi palīdz speciālās kompresijas zeķes, kas ļauj kājām justies labāk (pirms tam gan vēlams konsultēties ar ārstu flebologu vai asinsvadu ķirurgu).

Ko nedarīt?

• Ikdienā nav vēlams bieži valkāt augstpapēžu kurpes.
• Nemērcēt kājas katru vakaru karstās vannās! (Pēc vannas kāju apakšstilbiem noteikti jāveic kontrastduša.)
• Vajadzētu atteikties no ieraduma sēžot pārmest vienu kāju pār otru, jo tiek traucēta asins un limfas attece.
• Lai neiedzīvotos dermatoloģiskās slimībās, nedrīkst valkāt svešus apavus!
• Nedrīkst smēķēt, jo smēķēšana izraisa asinsvadu spazmas, kas sašaurina artērijas (visbiežāk kājas sāp staigājot, nevis miera stāvoklī).

Problēmas

Biezi papēži. Vasarā papēžu āda kļūst biezāka, jo ādas pārragošanās bieži vien ir aizsargreakcija uz berzi un kairinājumiem. Āda kļūst sausa, raupja un lobās, nopietnākā gadījumā tā var saplaisāt. Vēlams ikdienā lietot speciālos medicīniskos kāju kopšanas līdzekļus. Ādas sabiezējumus likvidējot mājas apstākļos, jāzina, ka āda ar speciālu vīlīti (ne biežāk kā reizi nedēja) jāapstrādā sausa, pirms mērcēšanas, lai sabiezējumus noberztu līdz noteiktai robežai un netraumētu veselo ādas slāni, pēdas nekļūtu jutīgas un viegli ievainojamas. Ja sabiezējumi ir pārāk cieti, saplaisājuši vai izveidojusies varžacs, vēlams konsultēties ar speciālistu, kas ieteiks kādu risinājumu, iespējams, piedāvājot ārstniecisko pedikīru.

Svīst pēdas. Veselam pēdām pat karstā laikā nav jāsvīst, un parasti pietiek ar to mazgāšanu vienu reizi dienā. Svīšanas iemesls var būt veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi vai arī nepiemērota materiāla un liestes apavi (āda neelpo un tiek nospiesti sviedru dziedzeri). Pēdu svīšanu iespējams mazināt, lietojot dažādus dezodorējošus un atsvaidzinošus kāju kopšanas līdzekļus, taču to iedarbība būs sekundāra, bet pārmērīga to lietošana var negatīvi ietekmēt sviedru dziedzeru darbību. Lai mazinātu kāju svīšanu, svarīgi iegādāties piemērotus ādas apavus. Tāpat pasaules staigātājām patiks kontrastpeldes.

Pilnu rakstu «Atvaļinājums rokām... un kājām» meklē žurnāla «Veselība» jūlija numurā.