Dzīvnieku aizsardzības organizācijas turpinās cīņu pret rituālo kaušanu (53)

Jau nākamās nedēļas sākumā Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome (DzAĒP) un DABA ārkārtas sēdē lems par turpmāko rīcību, izvērtējot jaunā likuma pieņemšanas gaitas un satura tiesiskos aspektus.

Tāpat DzAĒP aicinās atbildīgās amatpersonas izvērtēt publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus, ka uzņēmums, kura interesēs likums tika grozīts, nežēlīgās kaušanas metodes plāno ieviest nedēļas laikā pēc jaunā likuma spēkā stāšanās, lai gan Zemkopības ministrija vēl tikai sāk izstrādāt normatīvo regulējumu šādu kautuvju darbībai un kāvēju sertifikācijai.

DzAĒP arī vērsīs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas uzmanību uz procedūras neievērošanu vienā no šodienas balsojumiem par Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem, kurā saskaņā ar balsošanas rezultātiem it kā ir piedalījies deputāts Vents Armands Krauklis, lai gan balsošanas laikā viņš pie Saeimas diskutēja ar piketētājiem.

DABA pateicas visiem atbalstītājiem - gan tiem, kas ieradās uz piketu, gan arī tiem, kuri neklātienē pauda atbalstu protestam pret cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem legalizēšanu Latvijā un iestājās par demokrātiju un tiesiskumu, par caurredzamu un savtīgu interešu neietekmētu likumdošanas procesu, par sabiedrības tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā. Šīm idejām atbalstu pauduši arī vairāk nekā 600 Latvijas iedzīvotāji, kas divu dienu laikā parakstīja atklāto vēstuli Saeimas deputātiem.

„Kaut arī pagaidām nav iespējams novērst politiskā biznesa likumprojektu „bīdīšanu” Saeimā, plašā rezonanse un aktīva sabiedrības iesaistīšanās lika daudziem deputātiem mainīt vai precīzi formulēt savu nostāju šajā būtiskajā jautājumā, un tas apliecina pilsoniskās sabiedrības nozīmi likumdošanas procesa uzraudzībā,” norāda DzAĒP priekšsēdētāja Solvita Vība.

Kā liecina informācija Saeimas mājas lapā, pret rituālo kaušanu balsoja 40 Saeimas deputāti, to atbalstīja 45, divi tautas kalpi atturējās, bet seši nebalsoja vispār. Nelielam vairākumam atbalstot šo likumprojektu, deputāti tomēr pieļāva, ka šaura komersantu loka interesēs tiek upurētas Latvijā pastāvošās tradīcijas un ētikas normas.

Aptuveni 300 piketētājus, kas pulcējās pie Saeimas, visvairāk pārsteidza „kultūras cilvēku” balsojums – par nežēlīgu dzīvnieku nogalināšanu iestājās komponisti Imants Kalniņš un Raimonds Pauls, dramaturgs Pauls Putniņš, bijusī kultūras ministre Karina Pētersone, bijusī izglītības ministre Baiba Rivža, sava viedokļa nebija aktrisei Ausmai Ziedonei-Kantānei.

Jau vēstīts, ka Saeima 2009.gada 10.septembrī pirmajā lasījumā steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā atļaut lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanu saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm - ātra rīkles pārgriešana ar ļoti asu nazi dzīvam, pie pilnas apziņas esošam dzīvniekam, pārgriežot kakla priekšējo daļu (miega artērijas) un pēc tam ļaujot dzīvniekam noasiņot. Faktiski ar šiem grozījumiem tiek atļauta dzīvnieku upurēšana – barbarisks un cietsirdīgs nogalināšanas veids.

DABA uzskata, ka pašreizējā „Dzīvnieku aizsardzības likumā” atspoguļojas Latvijas līdzšinējā tiesiskā kultūra un vēsturiskās tradīcijas dzīvības aizsardzībā un cietsirdības novēršanā, un sabiedrības izpratne par vērtībām. Latvija līdz šim varēja lepoties ar to, ka ir valsts, kur likums aizliedz izmantot un nogalināt dzīvniekus reliģiskajos rituālos.

Taču vēl vairāk par vēlmi Latvijā ar likumu atļaut cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem satrauc veids, kā šie grozījumi tapa - steigā un slepenībā, vienojoties atsevišķiem politiķiem un uzņēmējiem viena uzņēmēja interesēs, apejot tiesību aktos noteikto normatīvo aktu sagatavošanas un saskaņošanas kārtību. Latvijas sabiedrībai, nevalstiskajām organizācijām un kompetentām institūcijām pat netika dota iespēja izteikt viedokli un piedalīties likuma jaunrades procesā, kā tam būtu jānotiek demokrātiskā valstī. Vēl vairāk – likumprojekta virzība tika apzināti slēpta, tā liedzot sabiedrībai jebkādu līdzdalības iespēju.