Kungi, jūs esat lieliski! Un neņemsiet taču ļaunā, vai ne?...

Mēģināt aprakstīt, kādēļ biju nekļūdīgi pārliecināta, ka Viņš ir tas Īstais un (vismaz tam dzīves posmam) Vienīgais? O, tas nav iespējams un, pat ja būtu, — bezjēdzīgi. Vai nu Tu, cilvēk, lasītāj, to zini pēc personiskās pieredzes, vai ne. Tas būtu tāpat kā, piemēram, aprakstīt šokolādes garšu cilvēkam, kurš to nekad nav baudījis: var uzrakstīt traktātu vai romānu, taču tikai brīdī, kad šokolāde nonāk mutē, cilvēks skaidri jūt — ahā!!

Šokolādes un mīlestības garšas ir nemaldīgas... Paldies Radītājam, šokolādes un mīlestības garšu mēs lielākoties pazīstam pēc personiskās pieredzes!

Nu, tātad — toreiz vienā mirklī visi citi, kuri līdz tam regulārāk vai haotiskāk mēdza nokļūt manas uzmanības lokā vai pat centrā, kļuva lieki un... apgrūtinoši. Turklāt sākās pavisam dīvaina lieta — pa pasauli plaši izkaisītais pielūdzēju bars sāka laisties kopā tādā kā spietā un nu tik spindzēt apkārt: «Tik sen neesam tikušies!», «Esmu noilgojies pēc tevis!», «Gribu tevi kā vēl nekad!», «Klau, uztaisām bērnu, ko?!», «Pēkšņi pamodos un sapratu, ka mīlu tevi!»

Nu, mīlīši, ja drīkst jautāt — kur tad jūs bijāt tad, kad dienām vientuļi klīdu pa ielām, kad vakaros viena devos uz izklaides vietām cerībā sastapt kādu no jums un kad naktīs pūlējos aizmigt plašajā un aukstajā gultā, kas noteikti nav radīta vienam gulētājam?!

Stāsta, ka starp vīrieti un sievieti, kuri kaut reizi ir pārgulējuši viens ar otru, nodarbojušies ar tā saucamo pilnā kontakta seksu, pastāv neredzama, netverama, taču teju vai mūžīga saite — bezgalīgs diedziņš, ar kuru vīrietis piesaistīts savai partnerei. Nez kādēļ no šādas savienības tieši vīrietim tiekot vairāk labuma — viņam šis diedziņš kļūst par tādu kā nabassaiti, caur kuru iespējams klusiņām pumpēt sievietes enerģiju.

Ilgstošu vai ģimenisku attiecību gadījumā sieviete dabū pretī savu daļu enerģijas, bieži — pat ar uzviju. Iespējams, tieši šī stīdziņa informē bijušos mīļākos par jaunu, svaigu medus kāri — enerģiju, kas līdz ar sastapto Īsto un Vienīgo sit augstu vilni, gluži kā strūklaka neaptverami lielā rādiusā izšļācot ap sevi mīlas fluīdus.

Manuprāt, ideālākais variants, kā salikt visu pa plauktiņiem, būtu visiem bijušajiem uzrakstīt aptuveni tādu elektronisko vēstuli: «Esmu satikusi savu mūža mīlestību, tādēļ — piedod, ja vari... Ceru, ka paliksim draugi. Paturu sev vislieliskākās atmiņas par mūsu kopīgajiem brīžiem. P. S. Klau, tikai nesaki, ka nemaz nepriecājies par manu laimi, ko?!»

Šķelmīgais smaidiņš beigās — obligāts. Kas gan cits var kompensēt tādas vēstules nepielūdzamību un arī... egoismu? Tikai jāatceras neierakstīt viņu visu adreses vienkopus — pat visneromantiskākais mīļākais būtu sāpināts par jebkādu kompāniju šajā lodziņā.

Diemžēl vai, drīzāk, par laimi, cilvēki ir dažādi, un katram jāpasaka īstie vārdi. Kādam varbūt nav jāsaka itin nekas, vien jāklusē. Metodiskas izvairīšanās tehnika ir efektīva, tikai lietojot to pret gudru vīrieti.

Starp citu, tā ir tāda pati māksla kā izvairīšanās no seksa pastāvīgu attiecību gadījumā: ja vēlu vakarā sieva nav atraujama no grāmatas, kas jau pusotru stundu ir visinteresantākajā vietā, ja pirms gulētiešanas viņa pēkšņi sāk lielo tīrīšanu un nav pierunājama likties gultā, gudra vīrieša galvā tas izraisīs pārdomas par to, kas gan attiecībās sagājis greizi. Neattīstītāks vīrietis vienkārši īgņosies.

Tas pats attiecas arī uz randiņu sarunāšanu: ja dāma atsaka jau desmito uzaicinājumu, nesatricināmi aizbildinoties ar darbu, iesnām, magnētiskām vētrām, vecmāmiņas jubileju vai dārza svētkiem un no savas puses nepiedāvā konkrētu, viņai ērtu vietu un laiku, secinājums var būt tikai viens — tas nozīmē NĒ. Jo, vienkārši izrunājot vārdu «nē», vēlams paskaidrot — kādēļ tad īsti nē, un tas var būt apgrūtinoši...

Pārtraucot jau iesāktās attiecības, ieteicams tomēr sacīt taisnību. Tas var būt grūti, taču informācija par savu laimi ir jāpasniedz attiecīgā noskaņā — tu esi laimīga, tev ir eiforija, tu esi gatava apskaut (un tikai!) visu pasauli, un kā tuvākajam draugam tu savam bijušajam mīļākajam uztici šo lielisko ziņu — ja jau esat bijuši tuvi, viņš taču arī tagad vēlēs tev to labāko, vai ne?...

Īsta vai uzspēlēta ticība vīrieša cēlākajām jūtām visbiežāk laupa viņam iespēju ļaut vaļu dusmām vai bēdām — saņēmis sirdi rokās, viņš (vai viņi) novēlēs tev laimi — pa īstam vai uzspēlēti. Bet vai tev tagad vairs nav vienalga?