«Kamēr...» devies uz Ķīnu pārsteigt klausītājus

Pasaules koru olimpiādē «Kamēr...» Ķīnā žūriju un klausītājus pārsteigs ar scenogrāfisku uzvedumu, kas veltīts Mātes Terēzes tēmai. To portālam «Apollo» intervijā atklāja kora diriģents Māris Sirmais.

Vairāk nekā 400 koru konkurencē «Kamēr...» piedalīsies kora dziesmu sacensībā 3 konkursa kategorijās – klasiskajā jaukto kamerkoru kategorijā, kā arī jaunās (laikmetīgās) mūzikas un garīgās kormūzikas kategorijās. Saskaņā ar nolikumu laikmetīgās mūzikas kategorijā koris izpildīs pasaules pirmatskaņojumu – Ērika Ešenvalda speciāli korim «Kamēr...» sacerētu skaņdarbu «Piliens okeānā», kas veltīts Mātes Terēzes piemiņai.

«Māte Terēze ir teikusi, ka darbs, ko viņa paveikusi dzīvē, ir tikai viens piliens okeānā. Bet, ja viņa nebūtu darījusi šo žēlastības darbu, okeāns būtu par vienu pilienu nabadzīgāks. Tas ir skaņdarba moto,» atzina Māris Sirmais un piebilda, ka Ešenvalda sacerējumā izmantota arī Mātes Terēzes mūzika un teksts. Arī kora vizuālais pārsteigums būs saistīts ar pasaulslavenās labdares tēlu.

Kā paskaidroja kora diriģents, ir divi ceļi, kurus var iet, veidojot koncerta programmu. «Viens ceļš ir tautas mūzikas pārveidošana ar mūsdienu tehniku. Etniski dziļi slāņi un mūsdienu izteiksmes iespēja mūzikā - apvienojums ir īpaši unikāls un kolorīts. Otrs ceļš ir veidot skaņdarbus ar latvisku mentalitāti, bet tverot globālas, pasaulē ļoti labi saprotamas tēmas. Mēs esam izvēlējušies otro ceļu - Ēriks ir uzrakstījis darbu, kurā ietverts pasaules mēroga simbols – Māte Terēze.»

Lai gan Māra Sirmā vadītais koris Āzijā viesosies pirmo reizi, konkursa organizatori kolektīvu novērtējuši atzinīgi - neatkarīgi no olimpiādē sasniegtā rezultāta koris «Kamēr...» Galā koncertā pārstāvēs Eiropu. Galā koncerta programma tiek veidota savlaicīgi, tajā katru kontinentu pārstāv tikai viens koris, kurš izvēlēts, vērtējot kolektīvu titulus un panākumus starptautiskos konkursos.

Diriģents norāda, ka tā ir liela uzticēšanās un atzinība, taču kora «Kamēr...» izredzes olimpiādē komentēt atturas. Viņš atzīst, ka žūrijas vērtējums ir gaumes lieta, un sevišķi riskanti prognozēt panākumus pavisam atšķirīgas kultūras kontinentā. «Mūsu interesēs noteikti nav aziātiska žūrija, esam ieinteresēti, lai tā būtu pēc iespējas starptautiskāka,» sacīja Sirmais un piebilda, ka viņš vairāk domā par pašu uzstāšanos, sagatavotību, emocijām, nevis kalkulē iespējamo rezultātu.

Tomēr Sirmais sarunas gaitā atklāj, ka nopietnākie sāncenši varētu būt Japānas, Korejas un Ķīnas, kā arī Filipīnu kolektīvi, jo šajās valstīs koru kultūra ir īpaši augstā līmenī. «Japāņi  mākslā ir tik pat punktuāli kā biznesā un dzīvē. Taču tas varbūt pat viņiem dažkārt skādē, bet korim «Kamēr...» nāk par labu, jo bieži muzicēšanas brīvība un lidojums tiek vērtēti augstāk nekā kompjūteriska precizitāte,» secina diriģents.

Japānas augsto mūzikas jomas attīstību kora vadītājs skaidro ar to, ka tur valstiskā līmenī ir stabili nostrādāta  izglītības sistēma. Ikkatram bērnam ir jāspēlē vismaz divi mūzikas instrumenti- tas ir obligāts valsts noteikums. Arī lielākais kontingents, kas apgūst akadēmisko mūziku, ir tieši no Āzijas valstīm.

Lai gan korī «Kamēr...» dzied 60 cilvēki vecumā no 15 līdz aptuveni 30 gadiem, uz Xiamen - pilsētu Ķīnas dienvidos pārstāvēt Latviju dosies puse koristu, kas izvēlēti pēc tradicionālas, ļoti rūpīgas dziedātāju atlases. Kā pastāstīja diriģents, korī esot veselīga konkurence un «sajūta, ka pakausī elso citi kora dalībnieki, katram koristam rada vēlmi uzlabot savu sniegumu un dziedāt vēl labāk». Pirms katra konkursa tiek atlasīti labākie kora dalībnieki. Arī iestāšanās korī «Kamēr...» ir sarežģīta - ik gadu korī no 200 līdz 300 interesentiem tiek uzņemti aptuveni desmit dziedātāji.

Pasaules koru olimpiādē piedalīsies kolektīvi no 47 valstīm, kas sacentīsies 26 kategorijās. Latviju konkursā pārstāvēs arī vīru koris «Gaudeamus» un sieviešu koris no Liepājas «Aija».

Kategorijas, kurās startēs «Kamēr...»

7. kategorija – jauktie pieaugušo kamerkori līdz 36 dziedātājiem («karaliskā, prestižākā konkursa kategorija – bet arī vislielākā konkurence»)
Programmā - Edvards Elgārs «Lux Aeterna», Valts Pūce «Gaismena ausa», Pēteris Vasks «Zīles ziņa», Selga Mence «Kalējs kala debesīs» (uzsvars uz Latvijas mūzikas vērtībām – P.Vasks, kā arī uz tautas mūziku – V.Pūce, S.Mence)

17.kategorija – garīgā mūzika (saskaņā ar konkursa detalizēto nolikumu, katram skaņdarbam jāpārstāv savs laika posms, un komponistiem – sava zeme).
Heinrich Schuetz (1585-1672) «Verleih uns Frieden», Johannes Brahms (1833-18197) «Schaffe in mir Gott ein rein Herz», Urmas Sisask (1960) «Benedictio», Sven David Sandstrom (1942) «Hear, my prayer, o Lord»