Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sūdzības par kāju un roku tirpšanu ir diezgan plaša parādība. Visizplatītākais tirpšanas iemesls ir nerva nepietiekama apgāde ar skābekli, kas rodas no tā, ka nervs tiek ilgstoši saspiests. Parasti cilvēki, kuri ar šo problēmu saskaras pirmo reizi, cer, ka tirpšana un sāpes pāries pašas no sevis. Laikus noskaidrojot iemeslus, ārstēšana nav sarežģīta, bet ielaistos gadījumos palīdzēt var tikai operācija.
Neiroķirurģe Rudīte Dumbere apstiprina, ka sūdzības par sāpēm un tirpoņu ir visai biežs iemesls ārsta apmeklējumam. Diemžēl ne visi ģimenes ārsti uzreiz spēj atrast patieso cēloni, jo pazīmes, kas liecinātu par nerva saspiešanu jeb kompresijas neiropātiju, ir ļoti dažādas - sākot ar vieglu tirpoņu un sāpēm saspiestā nerva vietā līdz pat ādas nejutībai un muskuļu atrofijai. Tirpšana rodas, ja tiek kairinātas nerva šķiedras, kas tādējādi dod ziņu, ka tām trūkst skābekļa. Nervu šķiedras, kas jau ir atmirušas, nesāp, āda ir nejutīga, un tas ir vēl sliktāk.
Tirpšanas iemesli var būt gan nerva nepietiekama apgāde ar skābekli, gan arī endokrīnas jeb hormonu izmaiņas, piemēram, cukura diabēta, vairogdziedzera darbības traucējumi, grūtniecības otrais un trešais trimestris (pēc dzemdībām šie simptomi parasti pāriet), traumas, kuru rezultātā radušies asinsizplūdumi un tūska audos, nelīdzenas lauztu kaulu saauguma vietas, kas var nospiest nervu. Svaigu traumu gadījumos arī ir iespējama tirpšanas sajūta, bet, uzsūcoties asinīm un samazinoties audu tūskai, vairumā gadījumu sūdzības pāriet. Simetriska tirpoņa abās kājās vai rokās var būt infekciozi alerģisku, toksisku vai citu cēloņu dēļ.
Arī datorpeles kustināšana ir slodze
Nervs var būt saspiests jebkurā vietā, kur tam ir par šauru, bet biežāk to novēro locītavu apvidū -plaukstas, elkoņa vai pēdas līmenī. Piemēram, mugurkaulā, kur tie atiet no muguras smadzenēm, vai locītavu līmenī, kur iet caur tuneļiem jeb t.s. kanāliem. Cēloņi - liela statiska vai dinamiska slodze. Turklāt tas nenozīmē, ka tikai smaga fiziska darba darītājiem ir risks saslimt ar kompresijas neiropātiju. Arī it kā vieglā darba darītāji - ofisos strādājošie, kas visu dienu raksta ar pildspalvu vai strādā ar datoru, arvien biežāk sūdzas par diskomfortu rokās. Statiskā slodze - visu dienu veicot vienveidīgas kustības ar rakstāmo, noslogo cīpslas, kas savukārt spiež uz blakus esošo nervu, arī ir veicinošs faktors. Arvien biežāk ar sūdzībām pie ārsta nāk datoriķi, kas nepareizi ikdienā strādā ar datora peli - roku tur tā, ka tiek nospiesti nervi vai nu apakšdelmā, vai pie plaukstas locītavas. Agrāk ar šīm problēmām pārsvarā nāca sievietes 40-60 gadu vecumā, taču tagad sūdzas arī jauni cilvēki.
Kāju tirpoņas biežākie iemesli ir ortopēdikas problēmas, piemēram, plakanā pēda, ilgstošs darbs vienā pozīcijā, piemēram, tupus, deformējoša artroze, asinsvadu slimības. Tirpoņa var būt arī citās ķermeņa vietās, piemēram, nospiesti galvas smadzeņu nervi var radīt tirpoņu kakla rajonā, sejā - piemēram, trīszaru nervs.
Ja tirpšana jūtama plašā zonā, piemēram, pusē galvas vai ķermeņa, tad jādomā par nopietnu centrālās nervu sistēmas bojājumu, kas prasa rūpīgu un padziļinātu izmeklēšanu.
Agrāk slimības diagnozi noteica, pamatojoties uz pacienta sūdzībām un izmeklēšanas rezultātiem, bet tagad papildus tiek izmantota arī modernā aparatūra. Ar neirogrāfijas palīdzību nosaka impulsa pārvades ātrumu pa nerva šķiedrām un to, cik nopietni nervs ir bojāts.
No vingrojumiem līdz operācijai
Ja nervs ir saspiests un tiek bojātas tā šķiedras, tās vairs nenovada līdz muskulim impulsus - muskulis atrofējas, āda kļūst nejutīga. Ja atrofējas īkšķa pamatnes muskuļi, cilvēks vairs nevar normāli darboties ar roku. Tirpšana vairāk izteikta naktī vai no rīta, kad veidojas mikrotūska plaukstā un pirkstos.
Tas tāpēc, ka naktī nav kustību plaukstā un pirkstos, kas veicinātu atteci - rokas pietūkst. Izpurinot, saberzējot plaukstas, uzlabojas asins attece un pietece un tirpums pāriet.
Ārstēšanas pamatā ir jebkura metode, kas samazina spiedienu uz nervu. Sākumā tā var būt atslodze - pārtraukt slogot rokas, stāvokļa maiņa - atsēsties, pacelt kājas, atslābināt muskuļus. Intensīvas roku slodzes gadījumā svarīgi ir periodiski pārtraukumi, kad rokas jāatpūtina, jāizberzē vai jāizpurina.
Otrā ārstēšanas fāze ir fizikālā terapija, kas uzlabo mikrocirkulāciju audos un mazina tūsku. Sākumstadijā var palīdzēt arī adatu terapija.
Tomēr tas viss der tikai tad, ja nervs nav bojāts un tā šķiedras ir dzīvas. Ja tomēr sākumstadiju, kad nervs vēl dod signālu par problēmu, esat palaiduši garām un nervu šķiedras sākušas atmirt, palīdzēt vairumā gadījumu var tikai blokāde. Tā ir medikamentu ievadīšana blakus cietušajam nervam. Medikamenti noņem tūsku un samazina sāpes un tirpšanu.
Visradikālākā metode ir operācija. Tā nepieciešama tad, ja ir jau sākusies muskuļu atrofija - atmirstot nervu šķiedrām delnas pamatnē, atrofējas arī muskulis, kas kustina īkšķi. Ja slimība jau ir progresējusi tik tālu, ka īkšķis vairs nespēj noturēt priekšmetus, veic operāciju, pārdalot audus, kas nospiež nervu.
Atbrīvojot nervu, atjaunojas arī nerva šķiedras. Tās aug lēni - 1-2 mm diennaktī, tāpēc, ja bojājums ir plašs, jutība notirpušajā vai nejutīgajā vietā var atjaunoties tikai pēc vairākiem mēnešiem.
Atteikties no alkohola un nesildīt
Nervu šūnu inde ir alkohols, kas bojā nervu šūnas un šķiedras. Alkoholiķiem šī iemesla dēļ ir izteiktas polineiropātijas, viņi nevar pastaigāt, jo savus nervus viņi ir nodzēruši visā to garumā. Jebkurā ārstēšanas kompleksā ietilpst arī ir B grupas vitamīni un citi medikamenti, kas veicina nervu šķiedru atjaunošanos un darbību. Nav ieteicams mājas apstākļos veikt arī sildīšanu. Siltums uzlabo asins pieteci, bet, ja ir traucēta attece, tad rodas tūska un nervs tiek nospiests vēl vairāk.