Ar Ģirtu noritēja jau puslīdz normāls dzimumakts, lai gan orgasmu sasniegt viņa tomēr nepaguva. Andris bija gatavs vēl vienai reizei, un, pārējiem partneriem piepalīdzot ar glāstiem, Veronika beidzot tika pilnvērtīgi apmierināta.

– Kā ir? – Andris apjautājās, kad iestājās visaptverošs klusums.

– Viss kārtībā. – Veronika vaļīgi pamāja ar roku. – Bet neceriet, ka ar to šis pasākums ir beidzies! Tagad es jums parādīšu, uz ko patiesībā esmu spējīga, – guliet visi rāmi uz muguras un neiedomājieties pretoties! «Interesanti,» nodomāja Andris.

Puiši paklausīja, un Veronika kā bērns smilšu kastē gandrīz stundu ņēmās starp viņu kailajiem ķermeņiem, glāstīdama, skūpstīdama un laizīdama, sēzdamās uz viņu stingrajiem locekļiem, ik pa brīdim pārdzīvodama pa orgasmam un vienam pēc otra likdama saviem partneriem atkārtoti beigt.

«Nudien palaistuve,» Andris prātoja. «Kā viņa ir atdzīvojusies… Vai tiešām šī ir viņas īstā būtība?… Gandrīz līdz trīsdesmit gadiem sevi krātiņā turējusi un tagad norāvusies no ķēdes… Gluži kā bērns… Aizrāvusies… Rotaļājas… Un galvenais, ka nemaz neizskatās netikli… Ļoti rotaļīgi… Nevainīgi… It kā sunīšus spēlētu… Neiedomājams skats… Neticams… Cik nenopietni… Kaislīgi, suģestējoši, bet nenopietni… Dzimusi palaistuve… Izvirtībai dzimusi… Seksam… Kas es viņai esmu? Kāda ir mana vieta viņas dzīvē? Bet es viņu mīlu. Vienalga mīlu. Un neesmu greizsirdīgs. Kāpēc?… Neiedomājami…»

Tad viņi ieturēja garāku pauzi, mielojās un pļāpāja par visu iespējamo un neiespējamo – sākot no pārtikas cenām tirgū un lielveikalos, beidzot ar Leondardo da Vinči gleznu filozofiskajiem zemtekstiem, līdz puiši atpūtušies sāka pavisam atklāti un nekaunīgi sievietei uzmākties. Veronika smējās un koķetēja, izturējās kā rūdīta ielasmeita un ļāva ar sevi darīt visu, ko nu kura partnera pieredze un fantāzija viņai piedāvāja.

* * *
Mājās pārbraukusi, Veronika redzēja, ka Askolds, neizslēdzis naktslampiņu, guļ viņu platajā laulības gultā. Turpat blakus mētājās atvērta grāmata. Viņš acīmredzot lasīdams bija mēģinājis viņu sagaidīt.

Veronika iegāja dušā, rūpīgi nomazgājās un kaila atgriezās guļamistabā. Tur viņa atsedza Askoldu, pavilka uz leju viņa pidžamas bikses un, satvērusi vīra locekli, paņēma to mutē.
Askolds uztrūkās.

– Guli, guli! – Veronika čukstēja. – Tā esmu es!

Pārsteigtais vīrs jau pēc neilga brīža ejakulēja viņai mutē.

– Tas nekas, – Veronika čukstēja, – tas nekas… – Un turpināja ņemties pa gultu, līdz Askolds bija gatavs otrajai reizei. To viņi nobeidza kopā.

– Mans mīļais… – Veronika čukstēja, glāstīdama un skūpstīdama savu vīru, – mans vienīgais…

Un Askolds jutās pārsteigts, bet laimīgs par šo pārvērtību, jo nebija gulējis ar sievu jau gandrīz četrus gadus…