Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8953868t1hb065.jpg)
Guļbūvju celtniecība savu atdzimšanu piedzīvoja pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Tad šķita, ka tas ir tikai untums, bet izrādījās, ka koks savas pozīcijas nezaudē modernu un ekskluzīvu materiālu priekšā. Arvien vairāk cilvēku vēlas dzīvot ekoloģiski tīrā un sakārtotā vidē.
Ka guļbūves joprojām ir topā, apliecina lielais firmu skaits, kas nodarbojas ar šo ēku celtniecību. Latvijā ir ap 70 uzņēmumu, kas piedāvā savus pakalpojumus guļbaļķu ēku celtniecībā.
Firmu ir daudz. Tikai kurām uzticēties, kurām ne? Mūsdienu biznesa cilvēks kāro pēc ātras peļņas, bet koks ir lēns materiāls, to nevar steidzināt, tas ir jāizprot un jāmāk ar to sarunāties.
Būtisks jau ir pats sākums — koki jācērt pareizā laikā — ziemā, vecā mēnesī. Šādi cirsti koki ir izturīgāki un kalpo ilgāk, jo ziemā koks guļ, tajā ir mazāk sulas, sēnīšu un kaitēkļu. Nocirsts koks vēl ir «dzīvs». Tam būtu jāžūst dabīgos apstākļos un jānostāvas vismaz 3–5 gadus, līdz tas «nomirst», bet mūsu straujais dzīves ritms to neļauj.
Guļbūves ekoloģija
Varam uzcelt guļbūvi, nosiltināt ar putuplastu, apstrādāt baļķus ar kādu no ķīmiskajiem pretpuves preparātiem, uz grīdām uzklāt sintētisko linoleju un nesaprast, kādēļ mājā dzīvojošajiem piemetas alerģiskas un citas slimības.
Lai varētu teikt, ka guļbūve ir cilvēka veselībai draudzīga, pārdomāti jāizvēlas blīvējamie, siltināmie un citi apdares un apstrādes materiāli.
Guļbūvju ēku celtniecībā izmanto galvenokārt skujkokus — egli un priedi.
Baļķus apstrādā, lai tie nezilētu un nezaudētu sākotnējo izskatu. Šāda apkope nepieciešama arī jau uzceltai ēkai, un tā jāatkārto ik pēc 4–6 gadiem. Lai saglabātu mājas vidi ekoloģisku, vēlams baļķus apstrādāt ar lineļļu, bišu vasku vai bērza darvu. Ar dabiskiem līdzekļiem apstrādāt koku ir gan dārgāk, gan sarežģītāk.
Ja guļbūvi vēlas saglabāt tiešām tīru un bez kaitīgiem ķīmiskiem materiāliem, arī spraugu blīvēšanai jāizmanto dabas materiāli. Vissenākais un arī šodien izmantojamais blīvēšanas materiāls ir sūna. Speciālisti ir pārliecināti, ka tai vairāk nekā modernajiem blīvējumiem piemīt konservējošas īpašības.
Koksnes izvēle
Ne visi lietaskoki ir derīgi guļbūvēm. No lapu kokiem var izmantot ozolu un osi, taču to cena ir ļoti augsta. Tradicionāli guļbūvēm izvēlas egli vai priedi, kas ir sveķaini, izturīgi koki ar blīvu koksni. Priedei ir ļoti izturīga serde — vecā koksne baļķa vidū, un, baļķus žāvējot, neveidojas lielas plaisas. Virpojot tie gandrīz nekad nevērpjas, taču ātri zilē, kam var sekot trupe un pūšana.
Eglei nav serdes. Baļķi elpo cauri, tāpēc nezilē, ir maz melno zaru, taču žūstot tie plaisā un virpojot mēdz vērpties.
Ekskluzīvs materiāls ir lapegle. Tā gan tiek importēta. Speciālisti iesaka izmantot lapegli vismaz pirmajam vainagam virs pamatiem, jo koks ir tik sveķains, ka gandrīz nemaz nepūst.
Par baļķu sagādi klientam nav jārūpējas, pasūtot guļbūvi firmā, tomēr vēlams tai sekot. Baļķiem noteikti jābūt mizotiem, jo, ja miza nokrīt pati, baļķis jau ir kukaiņu un pelējuma sabojāts.
Eksperimentos apstiprinājies, ka pareizā laikā nocirsts koks ne tikai ir izturīgāks un stiprāks, bet arī nedeg.
Guļbūves sienu baļķu pieļaujamais minimālais diametrs ir ne mazāks par 20 centimetriem. Šāda māja ir droša pret caursalšanu, un papildu siltumizolācija nav nepieciešama.
Svarīgākās koka īpašības
Žūšanas procesā koksne sarūk diametrā, un arī ēkas svara izraisītā koksnes sablīvēšanās notiek uz baļķa diametra samazināšanās rēķina, garumam paliekot nemainīgam.
Sēšanās daļa tiek rēķināta procentos — 7–9% zaļam baļķim, 4–6% sausam baļķim. Vidēji viens ēkas augstuma metrs žūstot samazinās par 4–8 centimetriem. Ņemot vērā koku sugu, baļķu diametru, iekštelpu temperatūru, klimatiskos apstākļus, žūšana jeb sēšanās intensīvais laiks beidzas pēc pieciem gadiem. Tomēr nedrīkst aizmirst — koks uzsūc mitrumu un to arī izvada, tādēļ guļbaļķu māja «staigās» arī pēc 100 gadiem. Svarīgi to zināt, liekot durvis, logus, veidojot jumtu, būvējot kanalizāciju, starpsienas, mūrējot krāsnis un skursteni. Profesionāli būvētāji šīs celtniecības nianses pārzina, bet mājas saimniekam jāpatur prātā šīs koka īpašības. Ja kaut ko stiprina pie baļķiem, tas nedrīkst kavēt sēšanos.
Tomēr, ja meistars nav precīzi aprēķinājis sēšanās pielaides, kļūdas var labot. Ir iespējams pārvilkt spriegojamās skrūves, patīrīt pakšu salaidumus. Ja baļķis ir uzkāries, tajā var veidot iezāģējumus, tā radot nepierēķināto sēšanās tiesu.
Jāpievērš uzmanība
Viena no problēmām ir apakšējo vainagu pūšana, īpaši, ja ēkai nav pietiekama hidroizolācija un labi pamati. Tomēr šo kļūdu var labot, paceļot māju uz domkratiem un nomainot apakšējos baļķus.
Otra būtiska guļbaļķu ēku īpatnība ir baļķu plaisāšana un ēkas sēšanās, kokam žūstot. No baļķu plaisāšanas izvairīties nevar. Ceļot ēku, meistariem ir jāparedz plaisu rašanās vietas un jānovieto tās tur, kur tās būs vai nu estētiski izskatīgas, vai nemanāmas. Dažreiz baļķī jau pirms plaisas rašanās veido mākslīgo plaisu. Žūšanas procesā koksne sarūk diametrā, garumam nemainoties.
Vēl der pievērst uzmanību jumtam. Guļbūvju jumtam vēl ir papildu funkcija — tam jāaizsargā baļķu sienas no laika apstākļu ietekmes, tāpēc jāatstāj pietiekami platas pārkares.
Speciālisti iesaka smagus jumtus, par labākajiem materiāliem atzīstot māla vai cementa dakstiņus, kā arī velēnu segumu.
Šī informācija palīdzēs saimniekam sekot līdzi meistaru darbam, ceļot jaunu māju, bet, iegādājoties jau uzbūvētu guļbūvi, vēlams to izvērtēt kopā ar zinīgu speciālistu, jo pārdevējs, iespējams, būs veiksmīgi noslēpis mājas defektus un pircējs pat nezinās, kurām vietām pievērst uzmanību.
Konsultēja būvzinātņu maģistrs, LBS «Konsultants» eksperts Pēteris Rimša.