Sauļošanās ABC

Sauļošanās riski

• Nopietnākais iemesls, kāpēc saglabāt gaišu ādu, ir liela ādas audzēja veidošanās iespēja, ilgstoši uzturoties UV staros.
• Saule pamatīgi grauj visas ādas sistēmas. Līdz ar to tā strauji noveco, turklāt šis process ir neatgriezenisks.
• Pat pareizi sauļojoties, āda kļūst sausa, var rasties apdegumi un citas ādas slimības.

Lai sauļošanās būtu pēc iespējas mazāk kaitīga cilvēkam, ieteicams ievērot divus galvenos priekšnoteikumus:

Sauļošanos sākt ar nelielām devām. Ja vēlas iegūt skaistu un vienmērīgu iedegumu, jābūt pacietīgiem. Ātri un efektīvi āda iesauļojas ļoti aktīvajā — pusdienas laika — saulē, bet šie saules stari ir kaitīgi un apdeguma iespējas ļoti lielas. Labāka ir rīta (apmēram līdz pulksten 11) un pēcpusdienas (apmēram pēc pulksten 15) saule. Šajā laikā ultravioletais starojums nav tik spēcīgs kā pusdienas laikā.

Laiks — minūšu skaits, cik ieteicams uzturēties saulē sauļošanās sezonas sākumā — katram ir atšķirīgs. To nosaka pēc ādas tipa. Cilvēkiem ar ļoti gaišu ādu pirmajās reizēs pludmalē atklātā saulē nevajadzētu uzturēties ilgāk par 20–30 minūtēm. Tie, kuriem āda ir tumša un labi veidojas iedegums, saulē var atļauties gozēties ilgāk. Katram jāseko līdzi savai pašsajūtai, taču der atcerēties, ka nevienam dienas laikā aktīvajā saulē nav vēlams uzturēties ilgāk par divām stundām.

Saule un karstums cilvēku nogurdina gan fiziski, gan garīgi. Turklāt pārsauļojoties var iegūt arī tā saukto saules dūrienu. Vienmērīgāku iedegumu iespējams iegūt, ja pie jūras vai ezera sauļošanās notiek kustībā, piemēram, spēlējot volejbolu. Vienkārši guļot pludmales smiltīs, pieaug iespēja vienu ķermeņa pusi nosauļot vairāk nekā otru.

Izvēlēties atbilstošu saules aizsarglīdzekli. Tas nepieciešams, lai āda neapdegtu, tiktu pasargāta no pārmērīgas iesauļošanās un veidotos aizsargbarjera pret dažādām ādas slimībām, kurām ir tendence spēcīgos saules staros saasināties.

Sauļošanās sākuma periodā nepieciešams līdzeklis ar spēcīgu UV aizsargfiltru. Gaišas un ļoti gaišas ādas īpašniekiem pirmajās dienas aizsarglīdzekļa SPF var būt 20–25. Līdzko āda kļūst brūnāka, nepieciešama mazāka aizsardzība. Tomēr arī tad, kad pašam šķiet, ka āda ir nosauļojusies tik brūna, ka apdegt vairs nevar, ieteicams lietot saules aizsargkrēmu ar SPF 4–6.

Vasarās cilvēki nevēlas lietot barojošus ādas kopšanas līdzekļus, tāpēc speciālā kosmētika vasaras sezonai ir vieglas konsistences — emulsijas, losjoni, geli. Aizsarglīdzekli pret sauli uz ādas vēlams uzziest pusstundu pirms iešanas atklātā saulē, jo tam jāpaspēj lēnām iesūkties un iedarboties, lai spētu pilnvērtīgi veikt savas funkcijas. Lielākoties uz aizsarglīdzekļu etiķetes norādīts, ka tie ir ūdens izturīgi. Bet, ja saulē uzturas ilgi, ārsti iesaka konkrēto līdzekli atjaunot ik pēc trim stundām — cilvēks kustas, svīst, peldas, tāpēc ļoti iespējams, ka daļa uzklātā krēma tiek zaudēta un iedarbība vairs nav tik spēcīga. Ķermenim un sejai var izmantot vienu līdzekli, taču iespējams iegādāties atsevišķus produktus. Lielākās daļas sejas kopjošo līdzekļu sastāvā ir UV filtrs. Cilvēki bieži aizmirst ar krēmu ieziest, piemēram, ausis. Gadās, ka vairāk
iesauļojas kaut kādas ķermeņa joslas, piemēram, gar peldkostīma malu tāpēc, ka šajā vietā krēms nav pietiekami rūpīgi uzklāts. Turklāt, ja peldkostīms ir tumšs, vietā, kur tas saskaras ar ādu, saules absorbcija ir lielāka nekā blakus. Tāpēc krēma uzklāšana jāveic rūpīgi un vairākas reizes jāatkārto.

Pēc sauļošanās lietderīgi ieiet dušā (ar vai bez mazgāšanās līdzekļiem) un ķermeni ieziest ar līdzekli, kas paredzēts pēc sauļošanās (parasti ar atvēsinošu un mitrinošu iedarbību) vai mitrinošu/barojošu ķermeņa kopšanas līdzekli. Tas notur vajadzīgo mitruma līdzsvaru ādā un regulē pH līmeni.

Bērniem — īpaša aizsardzība

Bērnu āda ir maigāka un jutīgāka nekā pieaugušu cilvēku āda. Tāpēc mazuļiem, īpaši tādiem, kuriem ir pirmā sauļošanās sezona, saules peldes vēlams veikt ar apklātu ķermeni vai atklātā saulē neapģērbtam būt ne ilgāk kā 5–7 minūtes. Pakāpeniski šo laiku var palielināt. Šajā vecumā noteikti jāizmanto aizsarglīdzeklis pret UV stariem ar lielu SPF aizsargfaktoru: 25–35. Lielākoties šie līdzekļi ir bieza krēma formā, bieži ārstnieciskajās kosmētikas līnijās ir speciāli saules produkti bērniem. Mazo ķiparu galvā noteikti jāliek galvassega, nevajadzētu aizmirst arī par acu veselību, nēsājot optikas veikalos iegādātas saulesbrilles ar iestrādātiem UV filtriem.

Jābūt uzmanīgiem!

Ir cilvēku grupas, kuriem sauļošanās mērenās devās ir vēlama. Piemēram, saules peldes iesaka atopiskā dermatīta un zvīņēdes slimniekiem. Viņu veselības stāvoklis vasarā ievērojami uzlabojas — āda attīrās un pašsajūta kļūst labāka. Tomēr ir ļaudis, kuriem nav vēlams sauļoties ne ziemā, ne vasarā. Tie ir cilvēki, kuriem:

• ir ļoti gaiša un jutīga āda;
• asinsvadi atrodas ļoti tuvu ādas virskārtai, īpaši uz sejas. Aktīvi sauļojoties, šis asinsvadu tīklojums palielinās. Sauļošanās sezonā asinsvadus it kā aizsauļo, taču nākamajā vasarā tīklojums kļūst arvien plašāks un izteiktāks;
• ir sarkanā vilkēde (izsitumi uz ādas). Saules iedarbībā slimība pastiprinās;
• nepieciešama fotosensibilizējošu (antibakteriālu, urīndzenošu u. c.) medikamentu lietošana. Sauļojoties āda ļoti jutīgi reaģē uz UV stariem, var parādīties ādas apsārtums, apdegums. Zāļu anotācijā ir norādīts, vai preparāta lietošanas laikā vajadzētu izvairīties no tiešiem saules stariem. Parasti šos medikamentus ārsts vasaras sezonā nenozīmē;
• ir hormonālā stāvokļa izmaiņas, piemēram, grūtniecības periodā;
• uz ādas ir daudz lielu un tumšu dzimumzīmju, kā arī dažādi ādas jaunveidojumi. Saules staros tie var malignizēties — kļūt ļaundabīgi;
• ir alerģija pret sauli (UV stariem). Sauļojoties uz ādas parādās izteikts apsārtums, sīki pūslīši, āda kļūst sausa. Izsitumi veidojas uz krūtīm, dekoltē zonā, plaukstu virspusē, uz pēdām.

Viens no risinājumiem — šiem cilvēkiem sauļojoties jāizmanto pretalerģijas jeb antihistamīna līdzekļi. Otrs variants — ziemas periodā dažkārt apmeklēt solāriju, tādā veidā ādu pieradinot pie saules stariem. Trešais risinājums — izvairīties no alerģijas ierosinātāja.

Mītu atspēkošana

Mīts: sauļojoties solārijā, vēlāk droši var sauļoties atklātā saulē un nav iespējams apdegt.

Patiesība: solārijā un saulē ir atšķirīgs staru diapazons. Sauļošanās solārijā nepasargā no apdegšanas saules staros. Iespējams, cilvēks, kurš ziemas sezonā apmeklē solāriju, vasarā saulē var pavadīt nedaudz ilgāku laiku un izvēlēties aizsarglīdzekli ar mazāku SPF nekā cilvēks, kurš ziemā nesauļojas.

Mīts: sauļojoties solārijā un saulē, var izmantot vienu aizsarglīdzekli. Divu atšķirīgu līdzekļu tirgošana ir tikai mārketinga triks, lai cilvēki iegādātos dažādus kosmētiskos līdzekļus.

Patiesība: solārijā un saulē izmantojamo kopjošo līdzekļu sastāvs (filtri) atšķiras, jo UV stari vienā un otrā vietā ir dažādi. Tāpēc ādas veselības labā nepieciešams iegādāties divus produktus, ko lieto pirms sauļošanās solārijā vai saulē. Kopīgs var būt līdzeklis, ko lieto pēc sauļošanās.

Mīts: ja nav spilgtu saules staru, nosauļoties nav iespējams.

Patiesība: lai nosauļotos, nav nepieciešams atrasties tiešos saules staros. Veselīgu ādas brūnumu var iegūt, ārā uzturoties arī dienās, kad ir nedaudz apmācies laiks. Turklāt nedaudz iesauļoties ir iespējams pat caur drēbēm — piemēram, apsedzoties ar kokvilnas palagu vai dvieli. Efektīvāk, ja apsedzas ar marlei līdzīgu audumu.