Masāža ir patīkama un organismam noderīga procedūra, tomēr ne katrs var atļauties masāžas kursu gan laika, gan līdzekļu trūkuma dēļ. Tāpēc ir vērts apgūt masāžas mākslu, lai reizēm izmasētu sevi pats. Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, grāmatas «Pašmasāža» autors Ints Zeidlers skaidro, ka pašmasāža ir fizikālās medicīnas metode, kurā ar klasiskās un ārstnieciskās masāžas paņēmieniem cilvēks iedarbojas pats uz savu ķermeni.
Pats sev masieris
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Salīdzinot ar klasisko masāžu, kad masē cits, pašmasāžā nav iespējams tik labi atslābināties, tomēr ar laiku šo prasmi iespējams apgūt. Savukārt, lai izmasētu grūti aizsniedzamas ķermeņa vietas, var izmantot dažādas masāžas palīgierīces,» pastāstīja ārsts.
Pašmasāžu var veikt kaut vai katru dienu, no 5 minūtēm līdz pusstundai. Tomēr pirms kursa (10–15 procedūras) sākšanas ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu, lai noskaidrotu indikācijas, kontrindikācijas un precizētu masāžas apgabalu.
Masāža vispirms iedarbojas uz nervu sistēmu — atkarībā no lietotās metodes paaugstinās vai pazeminās nervu sistēmas uzbudināmība. Piemēram, glaudīšanas laikā rodas pozitīvas emocijas — miers, svaiguma un viegluma izjūta. Enerģiskāk masējot, nedrīkst izraisīt sāpes, jo tādējādi var rasties nevēlamas veģetatīvas reakcijas, piemēram, muskuļu saspringums.
«Adekvāta un vēlama reakcija ir audu sasilšana, atslābums, sāpju mazināšanās un vispārēja pašsajūtas uzlabošanās. Masāža labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu — asinis no iekšējiem orgāniem pieplūst ādai un muskuļiem. Piemēram, masējot kājas, tiek veicināta venozo asiņu attece. Masāža uzlabo locītavu funkcijas un saišu aparāta darbību, palielinot to elastību un kustīgumu. Pēc sporta nodarbībām vai smaga darba masāža veicina pienskābes daudzuma samazināšanos muskuļos un organisko skābju izvadīšanu. Āda masāžas laikā attīrās no ragaslāņa šūnām, tiek stimulēta sviedru un tauku dziedzeru darbība. Masējot paātrinās limfas tece, tādējādi palielinot pieplūstošo barības vielu daudzumu audiem un atbrīvojot šūnas no vielmaiņas galaproduktiem,» skaidro profesors.
Pašmasāžas laikā jācenšas atslābināties. Muskuļu atslābumu veicina siltums, tālab I. Zeidlers iesaka veikt masāžu siltās telpās, siltā ūdenī vai pēc pirts.
«Masāžas kustību virzienam jābūt vērstam uz tuvākajiem reģionālajiem limfmezgliem (attiecīgās ķermeņa puses padusi vai cirkšņiem), tos neskarot,» skaidro I. Zeidlers. «Vizuāli sadalot cilvēka ķermeni horizontāli pa nabas līniju divās daļās, iznāk, ka apakšējā rumpja daļa jāmasē virzienā uz cirkšņiem, bet augšējā daļa — uz padusēm.»
Kāju pašmasāžu sāk ar augšstilbu masāžu, lai atbrīvotos vieta, kur pārvietot asinis, limfu un audu šķidrumu no zemākām kājas daļām. Ieteicams masēties sēdus pozā. Masējot ceļa locītavu, nevajag masēt ceļa mugurējā virsmā esošo paceles bedrītes apvidu, jo tur atrodas limfmezgli. Masējot apakšstilbu, svarīgi pacelt kāju augstāk, lai veicinātu venozo asiņu un limfas teci.
Rokas masē šādā secībā — pleca locītava, augšdelms, elkoņa locītava, apakšdelms, plaukstas locītava, delna un pirksti. Šo secību dēvē par atsūcošās masāžas principu, kad vispirms masē ķermeņa apgabalus, kas atrodas tuvāk rumpim.
Kakla masāžas laikā ieteicams atbalstīt galvu pret sienu, krēsla atzveltni vai spilvenu, lai labāk atslābinātu muskuļus.
Sēžas muskuļus un gūžas locītavas apvidu masē stāvus vai guļus. No jostasvietas un krustu skriemeļiem masē virzienā uz sāniem, no sēžas muskuļiem masē uz augšu un sāniem, bet gūžas locītavas apvidū veic apļveida kustības.
Muguras krūšu daļa un krūškurvis jāmasē sēdus un stāvus, sākot ar muguras platajiem muskuļiem. Tad masē krūškurvi — ar labo roku kreiso krūškurvja pusi, ar kreiso roku — labo pusi.
Vēderu masē apļveida kustībām pulksteņrādītāja virzienā. Vēlams, lai pēdējā maltīte pirms masāžas būtu ieturēta pirms stundas. Arī pēc masāžas ieteicams stundu vai divas neēst.
Masāžā ir piecas pamatmetodes. Glaudīšana iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, kā arī sirds un asinsvadu sistēmu, veicina limfas teci. Berzēšanas paņēmienus visefektīvāk izmanto locītavu un saišu masāžā. Mīcīšana ir galvenais paņēmiens, ar kuru iedarbojas uz muskuļiem. Dauzīšana ieteicama, lai tonizētu muskuļus, piemēram, no rītiem. Šī metode nederēs, ja muskuļi būs pārpūlēti un noguruši. Saspringušus muskuļus labi atslābina vibrācija, arī purināšana.
Visi minētie paņēmieni iedarbojas gan uzmundrinoši, gan nomierinoši atkarībā no masēšanas ilguma un intensitātes. Vēloties nomierinošu masāžu, jāmasē lēni, ilgi un dziļi, noteikti ar siltām rokām. Turpretim, ja gribas uzmundrināties, jāveic ātra, virspusēja un īslaicīga masāža.