Saule jau sen vairs nav veselības avots. Dermatologi un onkologi apgalvo, ka sliktākais, kas ādai var būt, — spožā debess ķermeņa sūtītie ultravioletie stari, kuros joprojām tik daudziem patīk brūnināties, nejūtot mēru.
Saule — draugs vai ienaidnieks?
Amerikāņi uzskata, ka 90% ādas vēža un lielākajā daļā ādas priekšlaicīgas novecošanas gadījumu vainojama ir tieši saule. Brūnais iedegums, ko bieži asociē ar veselību, patiesībā ir ādas aizsardzība pret saules agresīvo iedarbību. Un, ja jau jāizsargājas, tad kāda tur vairs veselība? Arī sauļošanās solārijos visu cauru gadu nav ieteicama, jo daba mūsu klimata joslas iedzīvotājiem nav paredzējusi tik ilgstošu atrašanos ultravioletā starojuma zonā. Skaistumkopšanas industrijas pārstāvju apgalvojumi, ka solārijs nav kaitīgs, gluži neatbilst patiesībai.
Starojums, kas bojā DNS
Joprojām nav īsti skaidrs, vai sauļošanās ārā atklātā saulē ir tikpat lielā mērā vainojama ādas ļaundabīgo audzēju izcelsmē kā solārijos saņemtais ultravioletais starojums, bet jādomā, ka abos gadījumos var rasties nopietns kaitējums veselībai, ja sauļojoties neievēro ārstu rekomendācijas.
Katram ādas tipam savs sauļošanās režīms
Kam būtu jāpievērš uzmanība, esot saulē? Katram cilvēkam jāzina savs ādas tips. I un II ādas tipa īpašnieki ir ļoti jutīgi pret sauli. Tie ir cilvēki ar gaišu ādu, blondiem vai rudiem matiem, kuru seja bieži ir klāta vasaras raibumiem. Tie saulē parasti apdeg, un viņiem nekad neveidojas vai minimāli veidojas ādas bronzējums. Šo ādas tipu cilvēkiem ir palielināts risks saslimt ar melanomu.
III ādas tipa īpašniekiem gadās apdegt saulē, bet tas notiek retāk. Ādas bronzējums veidojas pakāpeniski. Drošāk saulē var justies cilvēki ar IV ādas tipu, kuri ļoti reti saulē apdeg un kuriem labi veidojas iedegums.
Sauļoties nevajadzētu rīta pusē no 11 līdz 12 un pēcpusdienā no plkst. 15. Šajā laikā saule ir visaktīvākā. Lai izvairītos no apdegumiem, kas ir visbīstamākais provocējošais faktors ādas ļaundabīgo audzēju attīstībai, sākumā saulē drīkst atrasties tikai pavisam neilgu laiku.
Bērniem un pusaudžiem sauļoties neiesaka
Pavadot laiku pie ūdeņiem un peldoties, saule brūnina vēl aktīvāk. Uz ķermeņa palikušie ūdens pilieni darbojas kā palielināmais stikls, kas var veicināt apdegšanu, tāpēc pēc peldes derētu noslaucīties.
Ārstu ieteikumam saules pelžu laikā aktīvi kustēties arī ir savs racionālais pamatojums — sportojot izdalās sviedri, kas aizsargā ķermeni no pārsauļošanās. Un arī iedegums veidojas vienmērīgāks. Uzmanīgiem attiecībās ar sauli jābūt bērniem un pusaudžiem. Jaunajai paaudzei sauļošanās var izrādīties bīstamāka nekā pieaugušajiem. Bērniem līdz trīs gadu vecumam saulē vēlams atrasties minimāli. Daudz sauļoties nevajadzētu arī pusaudžiem vecumā no 10 līdz 15 gadiem, kad organismā intensīvi norit hormonālās svārstības, jo šajā laikā organisms ir ļoti jutīgs pret sauli. Gados jauniem cilvēkiem jāzina, ka saules starojums kumulējas (summējas) un tikai vēlākos gados var izpausties tā kaitīgais efekts — melanoma vai ādas vēzis.
Pavisam atteikties no draudzēšanās ar sauli arī nevajadzētu. Saules starojums mērenās devās cilvēka organismam ir vajadzīgs. Tas aktivē vielmaiņas procesus, stimulē imūno sistēmu. Ultravioleto staru ietekmē ādā veidojas tik ļoti nepieciešamais D vitamīns, kas uzlabo kaulu struktūru. Pētījumos apstiprināts, ka tad, ja cilvēka āda nemaz nesaņem ultravioleto starojumu, ādas audzēji varbūt neattīstās, bet palielinās cita veida onkoloģisko slimību risks. Ir slimības, kuru ārstēšanā saule var labi palīdzēt, piemēram, psoriāze. Vislabāk pirms sauļošanās konsultēties ar ārstu dermatologu, onkologu vai ģimenes ārstu.