Ko apskatīt Viļņā?

Viļņa ir pilsēta, kas var remdēt mazu iegribu atļauties īsu ceļojumu, turklāt tā allaž sagādā nesteidzīgu brīvdienu baudu.

Ar zīmoliem un bez tiem

Iebraucot Viļņā, vai uz visiem stūriem var redzēt reklāmu, ka Lietuvas galvaspilsēta 2009. gadā rotāsies ar Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Tas nekas, ka līdz šiem lauriem jāpagaida daži gadi, tomēr Viļņa nekautrējas ar tiem rotāties jau šobrīd.

Turklāt izskatās, ka tā itin krāšņi nolēmusi to sagaidīt, jo pilsētā rit dažādi rekonstrukcijas darbi, arī pie Ģedimina katedrāles un Rātslaukumā, kur līdz pat 2007. gadam notiks arheoloģiskie izrakumi. Rātslaukums jau izsenis ir pilsētas centrālā vieta – tur atradies tirgus laukums, viduslaikos sodīti cilvēki, notikušas teātra izrādes, paziņots par īpašiem viesiem vai notikumiem... Arī tagad tur tradicionāli tiek rīkoti tirdziņi, bet vispakārt – veikali un krodziņi. Rātslaukumā arheoloģiskie izrakumi notiks vēl dažus gadus, un arheologi cer, ka viņiem izdosies atrast pilsētas senos nocietinājumus, atklāt precīzu vietu, kur tika izpildīti nāvessodi, un, ja paveiksies, atrast senās monētu pils liecības. Atrastās trofejas tiks izstādītas Rātsnama muzejā. Par šo ekspozīciju vēl nekas konkrēts nav zināms, bet jau ir zināms tas, ka Rātslaukumā, visticamāk, tiks atklāta strūklaka, kāda tur jau reiz bijusi.

Jāatzīst, veikalu un krodziņu klāstā, kas Rātslaukumā ir absolūtā intensitātē, ir visai grūti atrast lietuvisko šarmu, jo lielie brendi rindojas cits aiz cita, un itin nemaz nav vēlēšanās iet veikalā, kura piedāvājumu jau esi redzējis Rīgā. Tieši to pašu var teikt par kafejnīcām, jo zīmolu tīkli izpletušies kā monstri. Un ne tikai tie. Franču, itāliešu, ķīniešu un unistila kafejnīcās taču nevar atrast cepelīnus – tas nu ir gluži skaidrs, tāpēc, ja vien ir vēlēšanās izbaudīt lietuviešu virtuves visslavenāko ēdienu, tad pavisam droši jādodas iekšā ārējas spozmes nepārņemtos būceņos. Tur ne tikai var atrast kāroto, bet pusdienot par pieņemamu cenu. Komforts un perfekts skats uz pilsētu tad gan jāaizmirst. Un vēl – ja svētdienas rītā esat nolēmuši agri paēst brokastis un izbaudīt rāmu dīkdienību lietuviskā gaisotnē, tad der zināt, ka kafejnīcas mostas tikai desmitos... Un arī tikai dažas.

Obligātais rituāls

Katedrāle un Ģedimina tornis ir tūristu visapmeklētākie objekti. Un ne tikai tāpēc, ka tie atrodas Viļņas gājēju ielas galā un daudziem kalpo kā orientieris, bet arī tāpēc, ka tie ir pilsētas visslavenākie objekti. Un nav tiesa, ka katedrāli apmeklē tikai ticīgie – tur var sastapt visdažādākos ļaudis. Vieni nododas lūgšanām, citi ienākuši aizdegt svecīti, citi pēta ēku, pētot to un līdzcilvēkus, citi ienākuši atpūtināt kājas... Toties katedrāles laukumā var ieraudzīt pilnu sabiedrības spektru – vien jāapstājas. Studenti, jaunas ģimenes ar bērniem, tīņi uz skrituļslidām, panki, ubagi... Tiesa, pēdējos var sastapt galvenokārt pie baznīcām, nevis uz katra krustojuma kā Rīgā. Nez kāpēc tā?

Otrs gluži vai obligātais pasākums ir Ģedimina kalna iekarošana. To var izdarīt divos veidos – vai nu, apbruņojoties ar pacietību, doties kalnā kājām, vai arī izmantot liftu, kas uzvizinās dažās sekundēs. Pirmajā variantā nodrošināta bauda no procesa un tā, ka skatam pilsēta paveras pakāpeniski. Un pilsētas vērošana no augšas ir ne tikai tūristu nodarbe, jo Ģedimina kalnā var sastapt daudz vietējo. Ģedimina tornī ir ierīkots muzejs, tomēr ar īpašu popularitāti tas neizceļas. Pietiek ar to, ka sasniegts brīvdienas pastaigas mērķis – kalna gals. Tik vienkārši.

Viļņa bez spozmes

Pilsētas centrā remontdarbi ir gluži vai norma, bet pavisam cita aina ieraugāma tā sauktajā mākslinieku kvartāliņā, kas atrodas desmit minūšu gājienā no centrālās katedrāles. Pussagruvušas mājeles, kas brēktin brēc pēc rekonstrukcijas, bet itin nekas neliecina, ka tuvākajā laikā tām arī tiks dota otra elpa dzīvei. Vēl jo interesantāk ir pastaigāties pa šo nostūri arī tāpēc, ka pavisam nesen Viļņas medijus pāršalca ziņa, ka pārdesmit kvadrātmetru lielais zemes gabals vecpilsētā pārdots par rekordlielu summu, jo pilsētas senais centrs jau sadalīts, un uzņēmējiem, īpaši tiem, kas vēlas ierīkot viesnīcas un veikalus, nav kur izvērsies. Īpaši dārgajā mazajā pleķītī tikšot ierīkota viesnīca... Lai jau, tikai vecpilsētai blakus ir tik daudz neapgūtu teritoriju, ka pavisam loģisks ir jautājums – kāpēc drūzmēties pa centru vien?

No otras puses – kamēr ir tā, tikmēr no eiroremonta acis var atpūtināt mākslinieku rajonā. Pussagruvušu un galvenokārt divstāvīgu, trīsstāvīgu māju pirmajos stāvos ierīkotas mākslinieku darbnīcas, kas vienlaikus ir arī veikaliņi. Klīstot no cita uz citu, var ne tikai apskatīt mākslinieku darbus, bet arī ielūkoties to radīšanas procesā. Protams, viss atkarīgs no tā, cik nu katrs mākslas veids var būt mobils un cik katrs mākslinieks ir pieradis darba procesu izlikt apskatei. Toties viena lieta ir gandrīz vai garantēta – sarunas par dzīvi un dzīvošanu. Tikai vajag ļauties, un tad jau alternatīvais šarms ir garantēts. Un vēl gandrīz garantēts ir tas, ka no Viļņas atvedīsit kādu suvenīru, kas nelīdzināsies tradīcijām bagātajiem, bet izdomas niecīgajiem lielpilsētu piedāvājumiem.

Vērts redzēt

• Ģedimina tornis – pilsētas seno nocietinājumu daļu uzskata par pilsētas simbolu.
• Katedrāle – 13. gadsimtā tā uzcelta senas pagāniskas svētvietas vietā.
• Sv. Franciska un Bernarda katedrāle – viena no lielākajām gotiskajām baznīcām Viļņā.
• Sv. Annas baznīca – leģenda vēsta, ka Napoleons, ieraudzījis šo baznīcu, esot iesaucies, ka viņš, ja vien spētu šo baznīcu paņemt rokās, noteikti pārnestu to uz Parīzi.
• Trīs krustu kalns – trīs balti krusti, vērsti debesīs. Šī vieta tiek uzskatīta par vienu no Viļņas kristietības simboliem.
• Viļņas universitāte – viena no vecākajām universitātēm Eiropā.