Tai masāžā izmanto paņēmienus – spiešanu, vilkšanu, pastiepšanu un citas manipulācijas, kas ietekmē ķermeņa locītavas un mīkstos audus, uzlabo lokanību, mazina sāpes un palielina enerģiju, kā arī rada labsajūtu un atbrīvotības izjūtu. Tā vienlīdz labi ietekmē gan masētāju, gan masāžas saņēmēju. Patiesībā neviena cita veida masāža nenodrošina tik spēcīgu divu cilvēku enerģiju apvienojumu kā Tai masāža. «Tai masāžai ir brīnišķīgs iestiepšanas efekts, tā ir kā brīnumzāles. Kājas, arī mana slimā locītava, kļuva daudz lokanākas, un līdz pat šai dienai Tai masāža turpina padarīt manu ķermeni lokanāku un kustīgāku. Tā arī sekmē spēcīgu labsajūtas un laimes sajūtu rašanos,» stāsta kāda paciente.
Masāžas pirmsākumi meklējami jau dziļā senatnē. Klasiskā masāža ir ārstniecības metode, kura uz organismu iedarbojas kā mehānisks kairinājums. Izmantojot dažādus paņēmienus – glaudīšanu, berzēšanu, mīcīšanu un vibrāciju, audi tiek viegli, vidēji stipri vai spēcīgi mehāniski kairināti, un tas izraisa audu šķidruma (limfa, asinis) pārvietošanos, veicina organisma atjaunošanos pēc fiziskas un garīgas slodzes, nostiprina imūnsistēmu u.c. Daudzas muskuļu grupas cilvēka ķermenī veic pretējas (antagonistiskas) kustības. Iestiepjot un pārvietojot audus, var novērst saskaņotas darbības traucējumus starp muskuļiem antagonistiem, piemēram, starp rokas iztaisnotājiem un saliecējiem, kā arī stereotipiem muskuļiem, piemēram, viena nosaukuma muskuļiem mugurkaulāja abās pusēs. Ļoti nozīmīga ir arī masāžas relaksējošā iedarbība. Klasisko masāžu papildinot ar pasīvo vingrošanu (elementi no jogas un Tai), var uzlabot kustību apjomu, ko muskulis var veikt locītavā, koriģēt muskuļu tonusu, novērst disbalansu starp stereotipiem muskuļiem un antagonistiem, samazināt muskuļu saistaudu plēvju salipšanu, sabiezēšanu un saīsināšanos mazkustīgiem cilvēkiem.