Kas ir jaunie ministri?

Ekonomikas ministrs Aigars ŠTOKENBERGS

Partija: Tautas partija
Dzimis: 1963.gadā
Izglītība: augstākā; 1986.gadā absolvēta Latvijas Valsts universitāte.
Karjeras fakti:
- 1994.gadā kandidējis Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanās no saraksta «Labklājība"
- 1995.gadā bijis Pasaules Bankas (PB) un Eiropas Kopienas projektu vadības vienības vadītājs. - 1998.gadā bijis PB un Eiropas Savienības Lauku attīstības projekta vadības vienības direktors
- 2001.gadā iecelts par PB Tehniskā vienības projektu vadītāju
- 2001.gadā kandidējis Rīgas domes vēlēšanās Tautas partijas sarakstā
- 2002. gadā kļuvis par zvērinātu advokātu un strādājis advokātu birojā «Briģis, Čapkevičs un partneri» par advokātu
- 2004.gadā kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Tautas partijas saraksta
- 2004.gada beigās iecelts par Kalvīša padomnieku ekonomikas jautājumos

Aizsardzības ministrs Atis SLAKTERIS

Partija: Tautas partija
Dzimis: 1956.gada 21.novembrī
Izglītība: augstākā; 1980.gadā absolvēta Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultāte
Karjeras fakti:
- 1998.gada novembrī Slakteris kļūst par LR 7.Saeimas deputātu. No 1998.gada novembra līdz 1999.gada jūlijam viņš ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides, un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs.
- Kopš 1999.gada novembra Slakteris ir LR 7.Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas «Latvijas Kuģniecība» un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā priekšsēdētājs
- Sākot ar 2000.gada janvāri, Slakteris ir Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, bet 2000.gada 5.maijā tiek apstiprināts par zemkopības ministru Andra Bērziņa (LC) vadītajā valdībā
- 2002.gada novembrī Slakteris beidz darbu kā zemkopības ministrs un tiek ievēlēts par 8.Saeimas Tautas partijas (TP) frakcijas priekšsēdētāju
- 2004.gada martā Slakteris tiek ievēlēts par Aizsardzības ministru, bet decembrī tiek nomainīts

Izglītības un zinātnes ministre Baibas RIVŽA

Partija: ZZS
Dzimusi: 1949.gada 1.decembrī
Izglītība: augstākā; 1973.gadā absolvēta Latvijas Lauksaimniecības akadēmija
Karjeras fakti:
- 1995.gadā kļuvusi par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) korespondētājlocekli, 1998.gadā bijusi Krievijas Zinātņu akadēmijas (ZA) ārzemju locekle, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas locekle, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas biedre, 1998.gadā saņēmusi Aleksandra Ņikonova prēmiju.
- Rivža bijusi Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente. Piedalījusies nacionālās programmas «Latvijas lauksaimniecība un lauku attīstība, integrējoties Eiropas Savienībā» izstrādē, bijusi Eiropas Savienības zinātnes un tehnoloģiskās attīstības Piektās ietvarprogrammas eksperte, Eiropas Savienības PHARE TEMPUS programmas akadēmiskā eksperte
- 2004.gadā kandidējusi Eiropas Parlamenta vēlēšanās no ZZS saraksta
- 2006.gadā saņēmusi Karaliskās Zviedrijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa diplomu
- Patlaban Rivža ir Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja, LZA akadēmiķe un Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore

Satiksmes ministrs Krišjānis PETERS

Partija: Latvijas Pirmā partija
Dzimis: 1975.gadā
Izglītība: augstākā; absolvējis Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtu politoloģijas zinātnēs
Karjeras fakti:
- 1998.gadā kandidējis 7.Saeimas vēlēšanās no «Jaunās partijas» saraksta. Viens no «Jaunās partijas» veidotājiem bija pašreizējais Latvijas Pirmās partijas (LPP) līderis Ainārs Šlesers
- 1998.gada nogalē Saeima Peteru apstiprināja par deputātu, bet 1999.gada maijā viņš mandātu zaudēja, jo Saeimā atgriezās bijušais ekonomikas ministrs Šlesers
- 2000.gadā Peters ievēlēts par «Jaunās partijas» valdes locekli
- 2002.gadā kandidējis 8.Saeimas vēlēšanās no LPP saraksta. Peters tika ievēlēts 8.Saeimā, bet vēlāk ievēlēts Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā, kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā
- 2002.gada novembrī Peters iecelts par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru, ko viņš atstāja 2004.gadā līdz ar LPP aiziešanu no Einara Repšes (JL) valdības
- 2004.gada decembrī Peters tika iecelts par Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru, bet pērnā gada novembrī viņš ievēlēts par Saeimas Tautsaimniecības, vides, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieku
- Šā gada martā LPP viņu izvirzīja satiksmes ministra amatam pēc tam, kad amatu saistībā ar Jūrmalas telefonsarunu skandālu nācās pamest Šleseram

Tieslietu ministrs Guntars GRĪNVALDS

Partija: Latvijas Pirmā partija
Dzimis: 1973.gada 1.jūnijā
Izglītība: augstākā; 1995.gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti
Karjeras fakti:
- 1995.gadā kļuvis par zvērināta advokāta palīgu, taču 1999.gadā Zvērinātu advokātu padome atbrīvojusi viņu no pienākumu pildīšanas saistībā ar iecelšanu valsts pilnvarnieka amatā uzņēmumā «Latvenergo». Privatizācijas aģentūras valde 1999.gadā atbrīvojusi viņu no «Latvenergo» valsts pilnvarnieka amata un apstiprinājusi par «Latvenergo» padomes locekli
- strādājis Iekšlietu ministrijas Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentā, bijis jurists Latvijas Autortiesību aģentūrā, kā arī a/s «Vācijas - Latvijas bankā», bijis «Linstow Varner» Juridiskā departamenta direktors un ieņēmis arī SIA «Viesnīcu attīstības aģentūra» direktora un valdes locekļa amatus, SIA «Tirdzniecības centrs «Mols"» valdes loceklis, a/s «Viesnīca Latvija» padomes loceklis, a/s «Preses apvienība» padomes loceklis, Latvijas Bumbiņhokeja federācijas viceprezidents un organizācijas «Sporta klubs «Lūši"» prezidents
- 2003.gadā iecelts par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietnieku, 2004.gadā Ministru kabinets viņu iecēlis Rīgas ostas valdē un tai pašā gadā viņš iecelts par «Latvijas Autoceļu direkcijas» padomes locekli
- bijis viens no «Jaunās partijas» dibinātājiem, 2000.gadā ievēlēts šīs partijas valdē un ticis minēts kā viens no «Jaunās partijas» kandidātiem uz tieslietu ministra amatu Andra Bērziņa (LC) valdībā, taču šim amatam netika izvirzīts. 2002.gada maijā ievēlēts jaundibinātās Latvijas Pirmās partijas (LPP) valdē un 2002.gada jūnijā LPP viņu izvirzīja kā savu kandidātu tieslietu ministra amatam nākamajā valdībā
- 2005.gada martā Grīnvalds kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no LPP saraksta

Īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Karinas PĒTERSONE

Partija: «Latvijas ceļš»
Dzimusi: 1954.gada 19.septembrī
Izglītība: 1978.gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti, bet 1989.gadā - Latvijas Universitātes aspirantūru
Karjeras fakti:
- 1991.gadā kļuva par Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova palīdzi un strādāja šajā amatā arī 5.Saeimas laikā. 1996.gadā kļuva par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra palīdzi, vēlāk - par ministra padomnieci
- 1997.gadā ievēlēta Rīgas domē, vadīja Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteju
- 1998.gadā no savienības «Latvijas ceļš» saraksta ievēlēta 7.Saeimā. Šajā gadā arī kļuva par kultūras ministri Viļa Krištopana (LC) vadītajā valdībā un turpināja strādāt šajā amatā arī Andra Šķēles vadītajā valdībā
- 1999.gadā «Latvijas ceļa» kongresā tika ievēlēta partijas valdē
- 2000.gadā ievēlēta par kultūras ministri Andra Bērziņa (LC) valdībā
- 2002.gadā atkārtoti ievēlēta par savienības «Latvijas ceļš» valdes locekli
- 2002.gadā bijusi "Kultūrkapitāla fonda" valsts pilnvarniece, padomes priekšsēdētāja, savienības «Latvijas ceļš» valdes locekle, Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekle, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidente, Kultūras ministrijas lielās mūzikas balvas žūrijas priekšsēdētāja, Latvijas Dailes teātra tulkojumu autore saskaņā ar līgumu
- 2002.gadā kandidējusi 8.Saeimas vēlēšanās no savienības «Latvijas ceļš"
- 2003.gadā atkārtoti ievēlēta savienības «Latvijas ceļš» valdē
- 2004.gadā apstiprināta a/s "Parex banka" uzraudzības padomē, kā arī kandidējusi Eiropas Parlamenta vēlēšanās no partijas «Latvijas ceļš» saraksta

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina GUDELE

Partija: nav nevienā partijā
Dzimusi: 1964.gadā
Izglītība: studējusi Rīgas Politehniskā institūta Inženierceltniecības fakultātē
Karjeras fakti:
- No 1997. līdz 2000.gadam bijusi «Lattelekom» Klientu apkalpošanas un mārketinga daļā par «Apollo» interneta pakalpojumu vadītāju
- Bijusi Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektore, bet 2003.gadā uzvarējusi konkursā par jaunizveidotā Informācijas sabiedrības biroja (ISB) vadītāju
- Pārveidojot ISB par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, Gudele 2004.gada beigās iecelta par tā vadītāju