Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Jauni fakti par <i>Jūrmalgeitā</i> iesaistītā Lasmaņa saistību ar partijām

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Portāla «Apollo» rīcībā nonācis dokuments, kas apliecina, ka VAS «Latvijas gaisa satiksme» (LGS) padomes locekļi — partijas «Jaunais laiks» (JL) biedrs Valdis Šakars, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Roberts Līcis un bijušais «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK biedrs Eižens Cepurnieks — ir atbalstījuši Jūrmalgeitas skandālā iesaistītā Leonīda Lasmaņa virzīšanu LGS valdes priekšsēdētāja un prezidenta vietas izpildītāja amatā.

2004. gada 22. martā LGS padomes sēdē, izskatot jautājumu par pārmaiņām valdes sastāvā, Lasmaņa kandidatūru atbalstījuši Šakars, Līcis un Cepurnieks, savukārt pret balsojis padomes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

JL ģenerālsekretārs Edgars Jaunups portālam «Apollo» apgalvoja, ka partijai nav nekādu attiecību ar Jūrmalas Domes kukuļošanas skandālā iesaistīto Leonīdu Lasmani. Jaunups norādīja, ka viņam nav informācijas par faktu, ka JL pārstāvis atbalstījis Lasmaņa kandidatūru. «JL nav nekādu attiecību ar Lasmaņa kungu, nekad arī tādas nav bijušas. Tas, ka kāds JL biedrs atbalstījis Lasmani, tā ir bijusi individuāla iniciatīva, tā nav partijas nostāja,» sacīja Jaunups.

Savukārt Šakars «Apollo» norādīja, ka tā nav ne partijas, ne arī paša iniciatīva un ka Lasmani ieteicis Cepurnieks. Viņš sacīja, ka partija nav bijusi informēta par Lasmaņa atbalstīšanas faktu, un piebilda, ka balsošana par Lasmaņa iecelšanu amatā ir saimnieciska, nevis politiska darbība. JL pārstāvis paskaidroja, ka steidzami bija vajadzīgs valdes priekšsēdētāja un prezidenta vietas izpildītājs, jo valde principā tobrīd bijusi rīcībnespējīga.

«Viens valdes loceklis — Bazulevs — tika atbrīvots no amata, otrs iesniedza iesniegumu, ka nevēlas turpmāk pildīt valdes locekļa funkcijas, savukārt trešajam — Kizenbaha kungam — tika izteikta neuzticība. Valde bija rīcībnespējīga. Tā kā norisinājās konkurss par amatu finanšu plānošanas struktūrā, uz ko bija pieteikušies vairāk nekā 10 pretendenti, no kuriem tika atlasīti trīs atbilstošākie, arī Lasmanis, tika ierosināts vietas izpildītāju izvēlēties no šo trīs kandidātu vidus,» sacīja Šakars.

Muižnieks pavēstīja, ka LGS padome ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu rekomendēt Lasmani kā valdes priekšsēdētāja un prezidenta vietas izpildītāju akcionāriem, taču viņi nepiekrita šādam lēmumam, tāpēc Lasmanis nekļuva par LGS valdes priekšsēdētāja un prezidenta vietas izpildītāju.

Jāatgādina, ka gan JL, gan ZZS vairākkārt norādījušas, ka tām nav  nekādas saistības ar Jūrmalgeitas skandālu un tajā iesaistītajām personām.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu