Paveras iespējas strādāt Spānijā

Jau kopš brīža, kad Latvija iestājās ES – 2004. gada 1. maija, Latvijas iedzīvotājiem ir iespējas legāli strādāt Lielbritānijā, Īrijā un Zviedrijā. 13. martā arī Francija pieņēma lēmumu pakāpeniski atvērt savu darba tirgu strādājošajiem no astoņām jaunajām ES dalībvalstīm, uz kurām attiecās šie ierobežojumi, – Čehiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju. Ierobežojumu atcelšana attieksies galvenokārt uz dažādu profesiju pārstāvjiem nozarēs, kurās vērojams darbaspēka trūkums.

Pēc pusotra mēneša, kā to apstiprināja arī Spānijas vēstnieks Latvijā Emilo Lorenco Serra, arī šī valsts ir gatava atvērt durvis darbaspēkam no astoņām jaunajām ES dalībvalstīm, tajā skaitā no Latvijas.

Tiesības strādāt tur, kur vēlas

«Spānijai atvērt savu darba tirgu ir svarīgi tieši tāpēc, ka mēs uzticamies Eiropas idejai, kas nebūtu īstenojama, ja pastāvētu ierobežojumi brīvai darbaspēka kustībai. Premjerministra Sapatero valdība spēra šo soli, jo saskata tajā būtisku Spānijas un ES ekonomiskās izaugsmes faktoru un piešķir jēgu Eiropas pilsonības jēdzienam,» sacīja vēstnieks.

Potenciālu strādnieku interesē nosacījumi darba uzsākšanai, cik liela Spānijā ir minimālā darba alga, kādas ir sociālās apdrošināšanas prasības, arī nodokļi. Kā paskaidroja Spānijas vēstnieks, valdība imigrantiem, kas no ES jaunajām dalībvalstīm ieplūdīs Spānijas darba tirgū, garantē tādas pašas tiesības kā Spānijas pilsoņiem, jo uz viņiem attiecas tie paši likumi un noteikumi, kuriem, iestājoties ES, pievienojusies Spānija. «Eiropā nav spēkā tikai valstu un kompāniju diktētie likumi, bet tiek ievērotas cilvēktiesības, tajā skaitā arī tiesības strādāt Eiropas telpā tur, kur jūs vēlaties,» piebilda E. L. Serra.

Spānijas pieredze

Vēstnieks uzsvēra, ka pirms 20 gadiem, kad Spānija iestājās ES, vecās dalībvalstis noteikušas septiņu gadu pārejas periodu darbaspēka brīvai plūsmai, lai gan vēlāk tas par vienu gadu saīsināts.

Sākotnēji pārējās ES valstis baidījās, ka spāņu strādnieki, kad atvērsies darba tirgus, pārplūdinās Eiropu. Taču nekas tāds nenotika. Tieši otrādi, spāņi no ārzemēm sāka atgriezties mājās, bet Spānijā sāka ierasties citu zemju strādnieki. Drīz viņu bijis pat vairāk nekā spāņu ārzemēs. Tas noticis tāpēc, ka valsts saņēma Eiropas fondu naudu, sakārtoja likumdošanu un ekonomika ieguva dinamiku.

Tā, vēstniekaprāt, pēc dažiem gadiem būs arī Latvijā un citās jaunajās ES zemēs. «Cilvēki no Īrijas un citurienes atgriezīsies Latvijā, jo, lai cik labi jums klātos ārzemēs, tik labi kā mājās nav nekur, jo kas var būt labāks par jūsu šprotēm, Tērvetes alu un jūsu pašu hokeju, bet šeit brauks citu valstu strādnieki varbūt pat no Spānijas vai citām zemēm,» saka E. L. Serra.

Pašlaik Spānijā dzīvo 44 miljoni iedzīvotāju un pieaugums ik gadu ir pusmiljons, bet tas galvenokārt notiek uz ieceļotāju rēķina, jo dzimstība ir zema. Spānija ir astotā lielākā ekonomika pasaulē, un, aicinot darbaspēku, tā rada iespējas tālākai attīstībai.

Inženieris sakņu dobē

Atgādinot Latvijas pieredzi, ka, piemēram, Īrijā vai Anglijā mūsu skolotājs strādā noliktavā, inženieris – siltumnīcā un tamlīdzīgi, Spānijas vēstnieks teic, ka 50., 60. un vēl 70. gadu sākumā daudz spāņu darba meklējumos izceļoja uz Franciju, Vāciju, Holandi, Šveici, Lielbritāniju un Zviedriju. Daudzi sākumā nezināja nevienu no šo zemju valodām, bet pamazām tās apguva.

«Protams,» atzīst vēstnieks, «valoda ir svarīga, bet tā nav pati nepārvaramākā barjera. Neapšaubāmi, izredzes atrast labāku darbu ir tiem, kas pārvalda spāņu valodu. Bet mūsu valdības interesēs nav cilvēkus dalīt pēc nacionālās piederības un gādāt, lai izglītoti cilvēki ar labām profesionālām iemaņām brauktu tikai sezonas laikā novākt, piemēram, vīnogas. Jau tagad ir piemēri, kad latvieši daudzus gadus strādā spāņu kompānijās, piemēram, par autovadītājiem vai dara citu darbu.«

«Mēs jau kopš 1992. gada uzņemam ārvalstu strādniekus. Bailes, ka ieceļotāji radīs problēmas, atspoguļojās balsojumā par ES konstitūciju, piemēram, Francijā, bet tās nav aktuālas Spānijā. Mēs esam pasaulei atvērtāki, pateicoties gan tūrisma industrijai, gan savai vēsturiskajai pieredzei, kas veidojusies saskarē ar citām tautām un civilizācijām.«