/nginx/o/2018/07/13/8908261t1h6506.jpg)
Valdošās partijas ceturtdien neatbalstīja Saeimas kreisā spārna deputātu ierosmi veidot Jūrmalgeitas parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Tomēr pirmdien šādas komisijas izveides lietderību apspriedīs koalīcijas padomē. «Jaunais laiks» (JL) iespēju atbalstīt komisijas izveidi saista ar to, cik veiksmīgs nākamtrešdien būs premjerministra mēģinājums samierināt JL un Latvijas Pirmo partiju (LPP).
Kreiso deputātu ierosmi neatbalstīja neviena no labējām partijām, kuras pārstāvji iesaistīti skandalozajās telefonsarunās: Tautas partija (TP) un LPP, kā arī JL, kas kopš skandāla uzvirmošanas nācis klajā ar neskaitāmiem paziņojumiem par nepieciešamību izvērtēt Jūrmalgeitu un LPP «grēku nožēlošanu» šajā sakarībā min kā galveno priekšnoteikumu, lai JL atbalstītu šīs partijas pārstāvi Krišjāni Peteru, kurš izvirzīts satiksmes ministra amatam.
Saeimas «Saskaņas centra» (SC) frakcijas deputātiem izdevās savākt vien 22 Saeimas deputātu parakstus par labu ierosmei izveidot Jūrmalgeitas parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai gan Satversme noteic, ka tam nepieciešams deputātu trešdaļas (34) atbalsts.
Pieprasījumu parakstīja visi kreisā spārna frakciju deputāti no SC, PCTVL un Latvijas Sociālistiskās partijas, kā arī trīs pie frakcijām nepiederošie deputāti: Māris Gulbis, Ināra Ostrovska un Jānis Jurkāns.
Koalīcijas partijas iniciatīvas neatbalstīšanu pamato ar koalīcijas līguma nosacījumu, ka pirms apspriešanas un lēmuma pieņemšanas koalīcijas padomē nedrīkst ierosināt un atbalstīt aicinājumus veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Pirmdien koalīcijas padome spriedīs par šo jautājumu, apliecināja TP frakcijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš. Viņš uzskata, ka līdz Saeimas vēlēšanām palicis pārāk maz laika, lai komisija kaut ko paspētu paveikt.
«Nu, kas no tā mainīsies, ka pelēkos kardinālus nedaudz iztaujās? Kāpēc tam tērēt laiku?» vaicā JL frakcijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis un piebilst, ka politiskā elite jau demonstrējusi, ka nav gatava Jūrmalgeitas politiskam izvērtējumam. JL tomēr absolūti nenoliedz šādas komisijas tapšanu. Viss būšot atkarīgs no tā, cik veiksmīgas būs nākamās trešdienas sarunas pie premjerministra, kas parādīs, vai JL piekritīs turpmākai sadarbībai ar LPP: «Ja izgāžas absolūti visas citas mūsu ieceres, tad arī šādi līdzekļi [izmeklēšanas komisija] der.»
Proti, JL nevēloties, lai sabiedrība uzskata, ka «viņi visi tur koalīcijā ir vienādi», un izmeklēšanas komisijas izveide un vadība varētu būt līdzeklis, kā JL norobežoties un paust attieksmi pret partneriem, kuru pārstāvji iesaistīti skandālā, liek noprast Šadurskis.
LPP attieksmi noteikšot arī tas, kāds darba uzdevums tiktu formulēts šai komisijai, norādīja šīs frakcijas priekšsēdētājs Jānis Šmits. «Apzīmējums Jūrmalgeita ir pārāk plašs. Tikpat labi to var saukt par panorāmgeitu. Komisiju var izveidot, lai pētītu LPP saistību ar Milušu un tikpat labi arī lai pētītu TP saistību ar Milušu,» sacīja Šmits. Bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) komisijas izveidi atbalstīs vienīgi tad, ja tāda būs visu koalīcijas partneru griba. «Mēs negribam būt JL vai TP par palīgiem. Ja visi, tad visi, un, ja nē, tad nē,» strikts bija ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.