Eksperti: Kalvītim nebija izvēles

Politologs Jānis Ikstens uzskata, ka Kalvītim bija jāpieņem lēmums par Šlesera demisiju, citādi viņa valdība riskētu kļūt atkarīga no kreisajiem. «Kalvītis izvēlējās vienīgo politiski iespējamo variantu. Ja viņš nebūtu reaģējis un nebūtu pieprasījis Šlesera demisiju, būtu liels risks, ka no valdības aizietu «Jaunais laiks». Pār Repši krita daudz mazāka ēna, un viņš aizgāja no valdības. Patlaban pār Šleseru krīt daudz lielāka ēna. Ja nebūtu pieņemts lēmums par satiksmes ministra demisiju, Kalvīša valdība riskētu kļūt atkarīga no kreisajiem. Tad būtu mazākuma valdība ar kreisajiem priekšgalā, un tas ir pilnīgs politisks «nevariants»,» norādīja Ikstens.

Savukārt «Latvijas faktu» direktors Aigars Freimanis, komentējot Šlesera demisiju, portālam «Apollo» sacīja: «Tas ir noticis. Un es notikušo vērtēju pozitīvi. Šis gadījums pierāda, ka pastāv instrumenti ārpus politikas iekšējām norisēm, kas veicina politiski svarīgu lēmumu pieņemšanu. Secinājums — mediji un sabiedriskā doma ir labs instruments, lai panāktu ministra demisiju.»

Sociologs, SKDS direktors Arnis Kaktiņš uzskata, ka Ministru prezidents pieņēmis racionālu lēmumu, ja tas netiktu pieņemts, būtu apdraudēts pats Kalvītis. «Lieta ir ļoti nopietna. Jebkura valdības krīze ir nopietna, un šajā gadījumā iemesls ir acīmredzams un nepārprotams. Skaidrs, ka pēc notikušā, kas spēcīgi šokēja sabiedrību, vajadzēja sekot rīcībai. Jādomā, ka šis lēmums ir racionāls. Tik liela sabiedrības spiediena dēļ Kalvītim bija divi rīcības varianti. Viens no tiem — nedarīt neko, taču tas nozīmē, ka kritikas smagums veltos viņa virzienā, riskējot Kalvītim nonākt upura lomā. Otrs variants — Šlesera demisijas pieprasīšana, kas ir valdības krīze un lielas jukas. Mēs redzam, ka Kalvītis izvēlējies otro variantu, kas saucas «jukas valdībā»,» sacīja Kaktiņš.