Sešas iespējas, kā letiņš var atrast darbu Ziemeļīrijā

1000 latu vējā

Visvienkāršākais veids patiešām ir noslēgt līgumu ar kādu darbā iekārtošanas aģentūru. Bet... «Firmai «Vollmars» samaksāju 500 latus, kuros ietilpa arī ceļa izdevumi, un atlidoju uz Dublinu. Dublinā samaksāju 125 eiro par viesnīcu it kā 11 dienām, lai gan tur nodzīvoju tikai divas dienas,» stāsta Sandra, izbijusi rīdziniece — viņa tagad strādā sēņu mājā netālu no Armā pilsētas. Kopumā par iespēju strādāt Ziemeļīrijā viņa samaksājusi apmēram 1000 latu, kas būtībā ir vējā izkaisīta nauda. «Nekāda darba, protams, nebija. Divas nedēļas nīkām bezdarbībā, firma par mums nelikās ne zinis,» pārdzīvoto atceras Sandra. Naudas nav, sazināties ar savējiem nav iespējams — bezizeja.» Interesanti, ka firma esot zvanījusi uz mājām, lai pateiktu, ka ar Sandru viss ir kārtībā.

Vēlāk firmas darbinieki teikuši viesstrādniekiem, ka viņi paši negribot strādāt. «Piedraudējām, ka brauksim atpakaļ uz Latviju, celsim skandālu.» Pēc šāda ultimāta darbs sēņu mājā atradies, sameklēta arī dzīvesvieta. Tagad Sandra ir laimīga, jo var nopelnīt naudu. Arī darbs, lai gan nav patīkams, tomēr pagaidām vēl sievietes veselībai nav postu darījis. Tikai ļoti pietrūkst 17 gadus vecās meitas un vīra...

Apkrāptie sūdzas telefoniski

Līdzīgu stāstu ir daudz, pat pārāk daudz. Rīgā solīts viens, uz vietas nonākot, jau pavisam kas cits. Gandrīz visi latvieši, kas ieradušies Īrijā vai Ziemeļīrijā strādāt fabrikā, savu karjeru sāk sēņu mājā. Tas ir gana grūts un arī veselībai kaitīgs darbs.

Latvijas vēstniecības Īrijā pirmais sekretārs Ivars Lasis «Vakara Ziņām» pastāstīja, ka telefoniski vēstniecībā daudzi vēršas, stāstot savas problēmas ar darbā iekārtošanu. Bet, lai lieta virzītos tālāk, ir vajadzīgs cietušā iesniegums, kuru vēstniecības darbinieki pārsūta uz Latviju Nodarbinātības valsts aģentūrai. Tomēr cilvēki reti kad sūdzas rakstiski. Iemesls gan ir saprotams — cilvēks ir piekrāpts, izmisis, centies no sava izmisuma izsprukt. Un tad jau ir jāstrādā, nevis jāsūdzas instancēm.

Nodarbinātības valsts aģentūras juriste Laura Jokste «Vakara Ziņām» apstiprināja, ka no vēstniecībām — visbiežāk gan no vēstniecības Lielbritānijā — patiešām saņem sūdzības. Uz to pamata divām firmām ir anulētas licences — SIA «Linktours» un SIA «Avalders». Bet firmai «Lattanza» atteikts pagarināt licenci.

Jokste iesaka visiem nelaimē nonākušajiem Latvijas pilsoņiem vērsties pēc palīdzības vēstniecībās vai arī sazināties ar draugiem un radiem, kuri var atsūtīt naudu mājupceļam. Un tad, pārrodoties Latvijā, ar iesniegumu jāvēršas Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Viena lieta ir uzticēties darbā iekārtošanas firmai, pavisam kas cits — ticēt privātpersonu solījumiem. Daļa latviešu nonākuši Īrijā vai Ziemeļīrijā, uzticoties svešiniekiem. Bet to nedrīkst darīt. Pietiekami daudz ir gadījumu, kad privātpersona atved strādniekus, paņem naudu un atstāj — bez darba, bez līdzekļiem, bez dzīvesvietas. Jāpiebilst, ka viena no šādām privātpersonām arī esot sabiedrībā labi pazīstams cilvēks, kura personību gan piekrāptie pagaidām nevēlas atklāt sabiedrībai.

Arī radiniekam jāsamaksā

Daudz drošāks veids, kā atrast darbu ārzemēs, ir radi, draugi un paziņas, kas ārvalstīs strādā jau ilgāku laiku. Tomēr nevajag to izmantot ļaunprātīgi. Latvijā šķiet vienkārši piezvanīt savam radiniekam Īrijā un palūgt, lai atrod darbu. Bet tas nav tik vienkārši un nebūt ne lēti. Vispirms jau, lai atrastu darbu, nepieciešams laiks un pazīšanās. Tas nozīmē, ka tam pašam radiniekam ir jātērē savs darba laiks, par ko, protams, alga netiek maksāta. Tāpat laiku prasa arī mitekļa meklēšana. Un vēl, ja arī kādam saimniekam strādnieks ir vajadzīgs, tas nepieciešams tūlīt — šodien, rīt, nevis pēc nedēļas vai mēneša.

Latvijā mītošie vēl joprojām nespēj to saprast. Un tad sākas pārmetumi un neskaidrības. Bet ir tikai normāli, ja cilvēks, kas palīdz meklēt darbu, par to paprasa kaut vai minimālu samaksu, lai kompensētu nenostrādāto laiku un iemaksātu par mītni.

Valsts palīdz atrast darbu

Vēl viena iespēja — paļauties uz darba sludinājumiem vietējās avīzēs. Un tādu ir patiesi ļoti daudz. Taču arī šādā gadījumā jārēķinās ar izdevumiem. Proti, darba meklējumi prasa laiku. Iespējams, bez darba vajadzēs nosēdēt dažas nedēļas, bet šajā laikā ir jādzīvo, jāīrē mītne, jāēd. Tāpēc nav ieteicams iztērēt visu naudu aviobiļetes iegādei, bet jāatlicina vismaz pāris simti, lai dažas nedēļas varētu iztikt.

Vēl ļoti drošs veids, kā tikt pie darba — nodarbinātības dienests. «Vakara Ziņas» paviesojās «Jobs & Benefits» centrā Ziemeļīrijas pilsētā Danganonā. Šeit ir iespējas pašam sameklēt sev darbu, izmantojot datorus — tas ir bezmaksas pakalpojums. Vēlāk potenciālais darba devējs norunā interviju. Pat tad, ja angļu valodas zināšanas iebraucējam nav pietiekamas, nav jābaidās, jo ir iespēja pieprasīt tulku. Tulks tulkos gan interviju, gan arī izskaidros, kādas formalitātes veicamas, kādi dokumenti aizpildāmi.

Ja paveicas, šādā veidā darbā iekārtoties var dažās dienās. Bet ir gadījumi, kad darba meklējumi aizņem vairākus mēnešus, pat pusgadu. Tāpēc, izmantojot šo iespēju, vajadzīga gan izturība, gan līdzekļi.

Privātfirmas par velti. It kā

Paralēli valsts nodarbinātības dienestam Ziemeļīrijā, gluži tāpat kā citur, darbojas arī privātās darbā iekārtošanas firmas. «Vakara Ziņas» apmeklēja vienu šādu firmu Ziemeļīrijas pilsētā Lērganā. Firmas darbinieks pastāstīja, ka tik vien jādara, kā jāaizpilda anketa, un tiek meklēts darbs. Turklāt tas viss esot bez maksas. Bet... Brīdi uzkavējoties kantora priekštelpā, «Vakara Ziņas» novēroja vairākus svešzemju viesstrādniekus, kas pirms došanās pie tā paša firmas darbinieka rokās žņaudzīja aploksnes. Jādomā, ne jau tukšus...

Patiešām efektīvs veids, kā tikt darbā bez īpašas piepūles un naudas tērēšanas ir piektdienu vai/un sestdienu vakari pabos. Kā jau iepriekš rakstīts, tur izklaidi rod ne tikai darbarūķi, bet arī firmu īpašnieki un pat miljonāri. Dažas stundas uzturoties pabā, arī šo rindu autore saņēma divus darba piedāvājumus, vienu no tiem — čipsu fabrikā. Taču, arī šādi meklējot darbu, mēdz gadīties problēmas. Proti, īpašnieki ir labi iedzēruši, dikti jautrā prātā un strādīgajiem latviešiem gatavi solīt jebko. Bet nākamajās dienās, kad reibums jau izgulēts, dažs labs darbā ņēmējs nebūt vairs neatceras savus solījumus.

Kādas īpašības ir vajadzīgas cilvēkam, kas vēlas atrast darbu un veidot karjeru ārvalstīs:

• jāmāk par sevi pastāvēt
• jāatmet postsovjetisms
• jāiemācās runāt tieši un atklāti
• nedrīkst sevi vērtēt pārlieku augstu, bet nedrīkst arī novērtēt par zemu
• atcerēties: «Es esmu cilvēks!»
• jābūt stingram raksturam un mērķtiecībai
• jāsaprot, ka neesi savā valstī un nevari vēlēties, lai viss notiek pēc tavas saprašanas un vērtību skalas
• jāpiemīt tolerancei