Annas Orlovas treneres Veras Zozuļas akreditācijai — veto

Šī olimpiāde ieies vēsturē ne tikai ar to, ka Mārtiņš Rubenis neatkarīgajai Latvijai izcīnīja pirmo ziemas olimpisko spēļu medaļu, bet arī ar Annas Orlovas 7. vietu, kas vismaz vēl četrus gadus paliks kā orientieris citām mūsu sportistēm. Proti, Annas iespētais ir labākais sasniegums, kas jebkad ziemas spēlēs padevies neatkarīgās Latvijas sportistēm.

Vienlaikus viņas starts paliks vēsturē arī ar kādu citu faktu. Sportistes trenere, 1980. gada olimpiskā čempione Vera Zozuļa netika iekļauta olimpiskās komandas sastāvā. Uz Turīnu viņa devās par savu labvēļu — Stopiņu pagastveča Jāņa Pumpura un viņas vietnieces Zitas Paulānes, kā arī sporta centra vadītāja Ilmāra Lūša — atvēlētajiem līdzekļiem.

Tiesa, akreditāciju viņa tā arī nesaņēma un, lai iekļūtu trasē, pirka biļetes. Protams, bez akreditācijas viņa netika klāt savām audzēknēm — Annai Orlovai un Aivai Aparjodei — un bija vienkārša skatītāja, un tikai pirms, kā arī pēc sacensībām varēja kaut kā palīdzēt sportistēm.

«Kad nokļuvu Turīnā, man solīja, ka varēšu dabūt akreditāciju. No Latvijas Olimpiskās komitejas vadības piezvanīja un teica, ka tā ir uztaisīta. Pēc tam uzzināju, ka tai uzlikts veto,» stāstīja Vera Zozuļa.

— Kas uzlika veto?

— Nezinu. Skaidrs, ka neviens cits, izņemot mūsējos, to nevarēja izdarīt...

— Kā tas, ka nevarējāt visu laiku būt pie audzēknes, iespaidoja rezultātu?

— Jau treniņos, kur trenera klātbūtne ir nepieciešama, Annai gāja diezgan smagi. Tas neapšaubāmi iespaidoja pirmo braucienu un pirmo dienu kopumā. Pēc tam, kad tiku klāt Annas kamanām un tās attiecīgi sagatavoju, kā arī mēs aprunājāmies par braukšanu, viss bija krietni labāk. Ja nebūtu bijis šāds pirmais brauciens, viņa sešniekā būtu bijusi. Simtprocentīgi! Taču arī par septīto vietu esmu ļoti priecīga.