Roku mazgāšana — vienkārša, bet vajadzīga procedūra

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Regulāri un rūpīgi mazgājot rokas, ikviens var sevi pasargāt no daudzām infekcijas slimībām.

Rūpējoties par savu veselību un dažādos veidos pūloties stiprināt imunitāti pret slimībām, cilvēki nereti piemirst par tādu vienkāršu un nedārgu savas veselības aizsardzības veidu kā roku mazgāšana un roku higiēnas ievērošana. Regulāri un rūpīgi mazgājot rokas, ikviens var sevi pasargāt no daudzām infekcijas slimībām, piemēram, saaukstēšanās slimībām (gripas, paragripas, adenovīrusiem, rinovīrusiem u. tml.) un zarnu trakta slimībām (salmonelozes, šigelozes (dizentērijas), vēdertīfa u. tml.).

Slimības izraisošie vīrusi (infekcijas) izplatās tiešā vai netiešā kontaktā ar slimnieku, arī izmantojot kopīgus sadzīves priekšmetus. Roku higiēnas ievērošana ir svarīga, jo tās ir viens no galvenajiem starpniekiem slimību ierosinātāju nokļūšanai ķermenī un cilvēka saslimšanai. Ar infekcijas slimībām saslimšana notiek, piemēram, nenomazgājot rokas pēc saskarsmes ar slimnieka traukiem vai lietām, ko lieto vairākas personas, arī durvju rokturiem vai iepirkuma groziņiem. Slimību izraisītāji cilvēka ķermenī nonāk, ar nenomazgātām rokām pieskaroties gļotādai — mutei, acīm, degunam.

Īpaši svarīgi ir iemācīt roku mazgāšanu bērniem, lai regulāra roku mazgāšana kļūtu par ikdienas ieradumu un tiktu veikta bez speciāla atgādinājuma, tāpēc pārliecinieties, lai bērni bieži un rūpīgi, arī pirms ēšanas, mazgā rokas.

Regulāra roku mazgāšana un roku higiēnas ievērošana ir īpaši svarīga, ja bērns vai pieaugušais ikdienā uzturas kolektīvā — bērnudārzā, skolā vai darba vietā, jo nepietiekamas roku higiēnas ievērošana var izraisīt arī pārējo kolektīva locekļu saslimšanu.

Kā pareizi jāmazgā rokas?

Pareiza roku mazgāšanas tehnika ietver pietiekama ziepju daudzuma lietošanu, roku berzēšanu un noskalošanu tekošā ūdenī:

  • vispirms jāpārliecinās, vai visi nepieciešamie mazgāšanas piederumi ir viegli pieejami — ziepes, dvielis (vēlams papīra), ūdens, nepieciešamības gadījumā atkritumu kaste;
  • jāsaslapina rokas un apakšdelmi zem tekoša ūdens strūklas;
  • jāpārklāj plaukstas ar ziepēm;
  • jāsaputo ziepes plaukstās;
  • vismaz 10 sekundes enerģiski jāziepē roku virsmas, jo mazgāšanas līdzekļa efektivitāte ir atkarīga arī no tā iedarbības laika;
  • kārtīgi no visām pusēm jāberž pirksti, pirkstu starpas un plaukstas, neaizmirstot arī plaukstu virspusi, jāiztīra nagi; šajā laikā rokas nevajag turēt zem ūdens strūklas;
  • rokas jāskalo zem ūdens strūklas vismaz 10 sekundes;
  • roku mazgāšanas laikā jāizvairās no ūdens šļakstīšanās;
  • rokas jānosusina — vislabāk vienreizējas lietošanas papīra dvieļos; ja nav pieejami papīra dvieļi un šķidrās ziepes, vēlams lietot vismaz atsevišķas ziepes un dvieli;
  • ūdens krāns jāaizgriež ar papīra dvieli, jo rokturiem pirms mazgāšanas pieskaras ar netīrām rokām un uz tiem var atrasties infekcijas slimību izraisītāji;
  • izlietoto papīra dvielīti izmet atkritumu tvertnē, tai nepieskaroties ar rokām.

Kad jāmazgā?

Lielākā daļa cilvēku zina, cik svarīga ir roku mazgāšana, bet ne vienmēr to ikdienā ievēro, tāpēc atgādināsim pāris vienkāršas lietas, ko būtu jāatceras.

Rokas jāmazgā pēc iespējas bieži, bet it īpaši:

  • pēc tualetes;
  • pirms ēdiena gatavošanas;
  • pirms ēšanas un ēdiena sadales;
  • pēc saskares ar jēlu gaļu;
  • pēc deguna izšņaukšanas vai šķaudīšanas;
  • pēc saskares ar dzīvniekiem, arī mājdzīvniekiem;
  • pēc sabiedrisku vietu apmeklēšanas;
  • pēc sabiedriskā transporta izmantošanas;
  • pēc mājas uzkopšanas;
  • pēc darba, kas saistīts ar atkritumiem;
  • pēc slimnieka aprūpes;
  • pēc kontakta ar slimnieka kopšanas piederumiem un citiem priekšmetiem, kam viņš pieskāries;
  • pēc saskares ar slimnieka izdalījumiem;
  • pēc autiņbiksīšu nomaiņas;
  • pirms un pēc iegriezuma vai ievainojuma apstrādes;
  • kad rokas ir acīm redzami netīras vai rodas šaubas par roku tīrību.

Vietās, kur nav mazgāšanas ierīču, ir pārtraukta ūdensapgāde vai nav pieejams dzeramā ūdens kritērijiem atbilstošs ūdens, jāveic roku dezinfekcija bez mazgāšanas, lietojot ātras un noturīgas iedarbības dezinfekcijas līdzekļus. Dezinfekciju bez mazgāšanas var veikt tikai tad, ja rokas nav acīm redzami netīras.

Kādus mazgāšanas līdzekļus izvēlēties?

Infekcijas slimību izraisošos vīrusus un baktērijas bez mazgāšanas līdzekļiem (izmantojot tikai ūdeni) var nomazgāt tikai daļēji, jo mazgāšanas līdzekļi satur virsmas aktīvās vielas, ar kuru palīdzību no rokām tiek nomazgāti netīrumi, kas satur daudz mikrobu un vīrusu, it īpaši zem nagiem, starp pirkstiem, zem juvelierizstrādājumiem. Tādēļ, ja jūs gribat, lai rokas būtu tiešām tīras, pirms roku mazgāšanas procedūras noņemiet gredzenus, rokassprādzes un rokas pulksteņus.

Lietojot cietās ziepes (ziepes gabalos), uz tām, kā arī ziepju traukos var veidoties infekcijas slimību izraisītājiem labvēlīga vide, tāpēc ziepju gabalu lietošana sabiedriskajās vietās ir atzīta par nedrošu roku mazgāšanas procedūru, jo slimību izraisītāji ar ziepju gabalu var tikt pārnesti no vienas personas uz citām. Ja tomēr roku mazgāšanai lieto ziepju gabalu, jānodrošina, lai tas atrastos sausumā — traukā ar restītēm vai turētājā pie sienas.

Pirmām kārtām ar ziepēm no rokām nomazgā netīrumus. Ziepes nešķiro sliktās, labās vai nosacīti labās baktērijas. Daudzas baktērijas, kas apdzīvo cilvēka organismu, ir nosacīti patogēnās baktērijas, tas nozīmē, ka gadījumos, kad organisms nokļūst nelabvēlīgos apstākļos (stress, saaukstēšanās, pārslodze, nepilnvērtīgs uzturs u. tml.), tās var izraisīt saslimšanu.

Ar ziepēm tikai daļēji ir iespējams atbrīvoties no mikroorganismiem, mehāniski nomazgājot netīrumus, savukārt baktērijas un vīrusus iznīcina dezinfekcijas līdzekļi. Roku dezinfekcija vajadzīga, ja zināms, ka uz tām var atrasties mikroorganismi, kas var izraisīt saslimšanu pašam roku īpašniekam, vai arī cilvēks strādā profesijā, kas saistīta ar risku inficēt citus (mediķi, pārtikas uzņēmumu un citi apkalpojošas sfēras darbinieki). Rokas ir jāmazgā un jādezinficē, jo mikroorganismi izplatās gan tiešā kontaktā, gan nonākot uz dažādiem priekšmetiem.

Ir zināmas patogēnās baktērijas, kuras ar laiku pierod pie dezinficējošiem līdzekļiem, kā arī pie antibiotikas vielām, kas, bez šaubām, rada lielu problēmu medicīnas nozarē. Tāpēc mūsdienās ir svarīgi nepārspīlēt ar dezinfekcijas līdzekļu un antibiotiku lietošanu, bet tas neattiecas uz ziepēm, ja vien tās nesatur kādas spēcīgas mikroorganismus iznīcinošas vielas.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu