Gatavais brīnums ar suņu čipošanu

TVNET lasītāja Ella rakstīja: "Sanācām laukos apspriest suņu čipošanu. Piemēram, mani suņi ir pie ķēdes. Vaļā palaižu, lai paskrien pa pļavu, pa savu īpašumu, un tad atkal lieku pie ķēdes. Kam man viņus čipot? Drīz jau uz citiem laukiem sunim jādodas, jo ir jau vecenīte, bet redz - jāčipo!

Kaimiņienei arī suns ir pie ķēdes un saitē paņem vienīgi, lai abi līdz pastkastītei aizietu. Arī tas suns ir gana vecs.

Mēs te visi veci, jo, kad bijām jaunāki, paņēmām sunīti un kopā novecojām.

Mēs te smējāmies. Iepriekšējā gadā kaimiņiene mežiņā nomaldījās, gana tālu aizgāja, knapi ar nakts melnumu pārradās. Varbūt tos ogotājus, sēņotājos arī čipot?

Dzirdam, ka bieži viņi jāmeklē, cilvēki brien meklēt un ar helikopteriem ņemas, bet tā - čipu kaklā. Lai nu kā, bet mēs, večas, savā īpašumā nevienu te ar čipošanu nelaidīsim! Dakšas rokā un lieta darīta!

Pilsētā tos sunīšus gan čipot vajag.

Palaiž pa sētu, lai paskraida, bet šim cita doma galvā un pēc salūtiem ir daudz pazudušu suņu."

Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere TVNET skaidroja, ka suņu čipošana attiecas uz jebkuras šķirnes, jebkura vecuma, jebkurā Latvijas pilsētā vai pagastā dzīvojošiem suņiem.

Čipošana nozīmē, ka veterinārārsts dzīvniekam zem ādas ievada mikročipu, izsniedz pasi un reģistrē dzīvnieku Lauksaimniecības datu centra (LDC) reģistrā.

Suņu čipošana nepieciešama, lai atbildīgajām institūcijām būtu pilnīga informācija par Latvijā dzīvojošajiem suņiem.

Tā tiks izmantota, piemēram, dažādu incidentu gadījumos, gadījumos, ja dzīvnieks būs, piemēram, pazudis.

Plašāka informācija par suņu čipošanu un reģistrēšanu ir pieejama LDC mājaslapā.

Vairāk informācijas