«Eksfabrikante» Merlina par šovu, meliem un šķiršanos

Fragments no raksta «Izsapņotā realitāte». Pilnu rakstu meklē žurnāla «Una» janvāra numurā.

Baiba Avotiņa jeb Merlina. Tāds bija viņas vārds realitātes šovā «Fabrika» pirms trim gadiem. Šovam viņas dzīvē bijusi būtiska loma — tas kļuva par atspēriena punktu, lai reiz saņemtos un pārtrauktu savu neizdevušos laulību.

34 gadu vecumā Baiba pieņēma spontānu lēmumu piedalīties realitātes šovā. «Mana dzīve bija saspīlēta, es gribēju pārmaiņas. Vairākus gadus biju mēģinājusi to darīt — gan mainot dzīvesvietu, gan šķiroties, kas man ne reizi tā arī neizdevās. Ļoti cietu no tādas dzīves, bija, kam paraudāt uz pleca, tāpēc likās — vajadzīgi asi pagriezieni, lai kaut kas mainītos. Un, kad redzēju reklāmu, kas aicināja jaunos «fabrikantus», smejoties kolēģei teicu — es eju uz šovu! Viņa mani atbalstīja, mudinot — uzraksti pieteikuma vēstuli!

Pēc kāda laika man piezvanīja no televīzijas un prasīja, vai varu ierasties uz pārrunām. Teicu, ka varu, bet vai patiesībā varēju — nezināju. Noliku klausuli un domāju — ārprāts, ko esmu izdarījusi?! Bija jābrauc, un tas nozīmēja, ka vīram jāmelo, jo viņš to nedrīkstēja zināt. Man likās — viņš mani nelaidīs, jo tieši tā parasti notika. Neteicu līdz pat pēdējam brīdim, kad pārrunas ar iespējamiem šova dalībniekiem sāka rādīt televīzijā. Un tad kādu dienu man uz darbu piezvanīja vīrs un kliedza — kur tu esi ielīdusi? Biju šausmīgi pārbijusies, ka viņš atkal palaidīs rokas, tāpēc nodomāju — nu mājās iet vairs nevaru, tagad gan tikai uz šovu. Protams, viņš pateica — tu nekur nebrauksi — un nelaida ārā no mājas. Es meloju, ka vairāk jāstrādā, un aizbraucu tik un tā.»

Baiba stāsta, ka, skatoties šovus no malas, viņai licies — tas būs ļoti skaisti, bet tā it nemaz nebija. Slēgtās telpas un patstāvīgā kameru klātbūtne nemitīgi lika dzīvot sasprindzinājumā. «Bija tik milzīgs stress, ka brīžiem šķita — šausmas, ellē esmu iekūlusies. Dalībnieku attiecības arī nebija nekādas draudzīgās. Tā kā visiem bija mikrofoni, labi varēja dzirdēt, par ko sačukstējās telpas otrā galā, kā aprunāja viens otru. Arī šova veidotāji speciāli vērpa intrigas: mums stāstīja, cik slikti citi dalībnieki par katru no mums izteikušies pat tad, ja tas nemaz nebija noticis.

Protams, radās naidīga atmosfēra. Vakarā sasprindzinājumā aizgāju gulēt, no rīta tāda pati piecēlos. Kafiju mums nedeva, darīja visu, lai tikai būtu grūtāk un mēs celtu paniku. Bieži raudāju, ļoti skumu pēc bērniem. Šova veidotāji to bija pamanījuši, tādēļ pajautāja, vai man nevajag psihologu. Vienu reizi psiholoģe man jautāja, vai nevēlos šovu pamest pati. Bet man bija bail atgriezties pie vīra. Tas, ka man tika nesti ziedi it kā no viņa, arī bija briesmīgi. Reizēm varbūt tiešām bija no viņa, bet... Man no domas vien šermuļi gāja pār kauliem — šeit nav labi, bet tur ir vēl sliktāk.»

Baiba neizturēja un aizgāja no šova. «Tobrīd sapratu — jāiet uzreiz, jo man bija bail, ka varu pārdomāt. Bija bezjēdzīgi turpināt tur sēdēt un tēlot mērkaķi. Tāda sajūta radās, kad mums teica — dariet kaut ko, cilvēki skatās, viņiem ir garlaicīgi...

Vispār es aizgāju uz šovu, būdama naiva, bet tā man bija iespēja uzaudzēt biezāku ādu. Jā, diezgan daudz stāstīju par attiecībām ar vīru. Varbūt nebija pareizi tā darīt, bet no otras puses — kāpēc man jāklusē, kamēr viņš man dara pāri? Kad pametu šovu, dzirdēju pārmetumus par šo atklātību. Bet nedrīkst sēdēt mājās, ļaut sevi zvetēt un klusēt. Neviens tavā vietā par to nerunās, jo tieši tu no tā ciet. Es priecājos, ka daudzas sievietes sākušas par to runāt publiski. Pēc šova mani atbalstīja sievietes, kuras rakstīja vēstules. Viņām bija līdzīgas problēmas ģimenē. Viena no viņām rakstīja — nesaprotu, kā tu tā esi varējusi dzīvot, atver reiz acis un maini šo situāciju. Es tā arī izdarīju, jo mūsu attiecības ar vīru pēc visa, ko viņš bija redzējis šovā, kļuva vēl dramatiskākas. Un kārtējā skandāla laikā aizmuku no mājām plikām kājām, tikai kleitiņu mugurā. Aizskrēju līdz skolai, paņēmu bērnus un zvanīju draudzenei, lai viņa palīdz. Pēc divām nedēļām pati noīrēju dzīvokli, nedaudz vēlāk izšķīros.

Man šis šovs bija atspēriena punkts, lai mainītu dzīvi, lai celtos mans pašvērtējums un es saprastu, ka pašai jācīnās. Pirms tam vienkārši peldēju — kā man lika, tā darīju. Tagad dzīvoju, kā man pašai gribas.»