Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8815742t1h03a1.jpg)
Trenējoties uz velotrenažiera, var nostiprināt sirds un asinsvadu sistēmu, padarīt stiprāku organismu un atjaunot locītavu kustīgumu.
«Vēlamā slodze uz velotrenažiera jāpiemēro katram cilvēkam individuāli,» stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas vadītāja Dr. Ingrīda Tambora. «Ja ir tikko nopirkts trenažieris, neiesaku uzsākt aktīvu trenēšanos patstāvīgi, bet gan vispirms apmeklēt ārstu rehabilitologu un fizioterapeitu. Katrā vecuma grupā cilvēkam ir pieļaujamais pulss, ko slodzes laikā drīkst sasniegt, – ja to pārsniedz, sevišķi vecākiem cilvēkiem var rasties sirds un asinsvadu sistēmas problēmas.
Viena no diagnostikas metodēm kardioloģijā ir veloergometrija, kad pacients noteiktu laiku minas uz velotrenažiera. Pēc veloergometrijas testa rezultātiem ārsts izvērtē, ar kādu slodzi un maksimālo pulsu cilvēks drīkst trenēties. Pat pēc pārciestas sirds operācijas vai miokarda infarkta, nogaidot apmēram divus trīs mēnešus, ieteicams pakāpeniski un piesardzīgi atsākt treniņus fizioterapeita uzraudzībā.»
Cilvēki, kam ir paaugstināts asinsspiediens – hipertoniskās slimības sākumstadijā, arī var darboties uz velotrenažiera, jo viņiem ir ieteicama 30 minūšu ilga aerobā slodze ik dienas. Hipertoniskās slimības trešajā stadijā gan nevajadzētu trenēties, jo jebkura slodze var stāvokli pasliktināt.
Tāpat treniņi uz velotrenažiera ieteicami cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa svaru, viņiem turklāt nereti sāp ceļi un gūžu locītavas. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas vadītājs Dr. Uģis Beķeris iesaka trenēties pacientiem, kuriem bijuši lūzumi un vai citas traumas. «Ja vien ārsts atļāvis locītavu kustināt, velotrenažieris ir ideāli piemērots – kaut vai neilga regulāra pedāļu mīšana palīdz atjaunot locītavu kustīgumu. Piemēram, ja traumēta viena kāja, ar veselās kājas palīdzību minoties, var pamazām iekustināt arī slimo. Savukārt pēc gūžas locītavas endoprotezēšanas kustēties drīkst jau ceturtajā, piektajā dienā – jautājums tikai, vai cilvēks to var un grib. Pēc lūzumiem gan slodzes atjaunošana jānosaka individuāli.»
Izvēdini telpas un noteikti iesildies!
Pirms sēsties uz trenažiera, jāizvēdina telpas, bet vēl labāk, ja iespējams trenēties pie atvērta loga vai uz balkona. Dr. Tambora skaidro, ka fiziskā slodze stimulē elpošanu, tā kļūst dziļāka, tāpēc nepieciešama laba skābekļa piegāde. «Apģērbam jābūt brīvam, bet sēdekļa augstums jānoregulē tā, lai minot iztaisnotos celis. Daudziem cilvēkiem ir paplašinātas vēnas, apakšstilbos asins atteces traucējumi, tāpēc, ja mīšanas laikā neiztaisno celi, asinsrite tiek traucēta. Jāraugās arī, lai treniņa laikā nebūtu saspiests krūšu kurvis, kas var apgrūtināt elpošanu, tāpēc jāsēž taisni un atbrīvoti,» tā ārste.
Lai muskuļus nepārslogotu, pirms treniņa noteikti jāiesildās – vēlami atslābinoši, stiepjoši un elpošanas vingrinājumi. Ja cilvēks sāk aktīvi trenēties bez iesildīšanās, rodas muskuļu pārslodze. Tāpēc treniņam uz velotrenažiera jānoris šādi – vispirms piecu minūšu iesildīšanās, tad slodzes kāpinājums, beigās pakāpenisks samazinājums un atkal stiepjoši un atslābinoši vingrojumi ikru, augšstilbu muskulatūrai, lai izvairītos no sāpēm nākamajās dienās. Turklāt, ja otrā rītā muskuļi smeldz, nevajag treniņu atlikt – neliela slodze palīdzēs atjaunoties vielmaiņai muskuļos. Sāpošus muskuļus atslābinās arī relaksējoša masāža, sildošas ziedes, pirts un vannas procedūras.
Treniņa aktīvajā daļā jācenšas uzturēt vienmērīgu nepārtrauktu slodzi, lai trenētu izturību. Optimālais laiks treniņam uz velotrenažiera ir 20 līdz 30 minūtes, bet iesācējiem pirmoreiz pietiks ar 5 minūtēm.
Pieredze
Rīdziniecei Kristīnei Čerņavskai velotrenažieris mājās ir jau četrus gadus. «Trenažieri man uzdāvināja vīrs, bet nopietni to sāku izmantot, kad piedzima dēliņš – kamēr mazais gulēja, es minos. Treniņi palīdzēja atgūt labu fizisko formu pēc bērniņa piedzimšanas, turklāt varēju to darīt mājās,» stāsta Kristīne.
Velotrenažieris mājās apzināti novietots tā, lai minoties varētu vērot televīzijas pārraides – tad, skatoties interesantu filmu, treniņam nepieciešamais laiks aizrit nemanot.
«Ir reizes, kad aizņemtības dēļ nākas kavēt aerobiku un nodarbības trenažieru zālē. Tādās dienās atrodu laiku, lai no rīta vai vakarā pamītos uz trenažiera mājās – tā ietaupu laiku, bet neizlaižu treniņus. Noteikti iesaku iegādāties velotrenažieri gan jaunajām māmiņām, gan darbos aizņemtiem cilvēkiem!»