/nginx/o/2018/07/12/8815378t1h97f7.jpg)
Es esmu mauka. Es zinu, ka esmu mauka. Es zinu to jau ļoti sen. Tik sen, ka esmu jau aizmirsusi, kad es to pirmoreiz sapratu. Man ir aizdomas, ka es jau piedzimu par mauku.
Gribu būt pērkama sieviete!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Citas meitenes piedzima par aktrisēm, vijolniecēm vai vienkārši par labām mātēm un sievām, bet es piedzimu par mauku. Vai kāds man var to pārmest? Vai es to kādam varu pārmest? Mana māte tāda nebija. Arī mans tēvs nebija tāds. Mana vecmāmiņa tāda nebija. Neviena no viņām. Arī vectētiņi bija pavisam citādi.
Bet es esmu mauka. Gēnu mutācija. Tā notiekot. Radioaktivitāte, no kuras neviena godīga sieviete, iznēsājot savu augli, nevar izbēgt. Un tas nav tikai no kodolbumbu sprādzieniem un atomreaktoriem. Radioaktīvais starojums ir visur. Dabā. Kosmosā. Laist pasaulē meitu ir risks. Ne ar ko citu nesamērojams risks. Tāpēc jau gudrākie cilvēki cer, ka būs dēls. Dēls var būt pederasts. Bet tas nav tik bīstami kā meita – mauka. Pederasts, ja viņš ir gudrs, var noslēpties. Uzvilkt šlipsi un noslēpties godīgo cilvēku barā. Ja viņš būs pietiekoši uzmanīgs, tad neviens viņu nepamanīs.
Bet maukas nevar noslēpties. Maukas stāv uz ielu stūriem, un visi tās redz. Uz mauku garāmbraucot var droši parādīt ar pirkstu, nebaidoties, ka būsi kļūdījies. Ak, kā es apskaužu maukas! Par to, ka viņas var tā droši stāvēt un atklāti gaidīt klientus.
Es tā nedrīkstu. Man ir jāslēpjas. Es nedrīkstu nevienam atzīties, ka esmu mauka. Es nedrīkstu apkaunot savu ģimeni, savus vecākus, savu vīru. Man nav tādu tiesību. Nevienam nav tiesību apkaunot savus tuvākos. Tāpēc man ir jāciešas. Tāpēc es nedrīkstu īsos ādas svārkos un garos zābakos nostāties uz ielas stūra un pavedinoši smaidīt. Es nedrīkstu nevienam parādīt, ka man ir mutējis gēns.
Un es nedrīkstu dzemdēt meitu. Ja man ir mutējis gēns, tad arī mana meita noteikti būs mauka. Iespēja, ka gēns mutēs vēlreiz, īstais un vajadzīgajā virzienā, ir gandrīz vienlīdzīga ar nulli. Es nedrīkstu riskēt. Es nedrīkstu savas ciešanas nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Morālie kropļi ir bīstamāki par fiziskajiem. Tie jāsterilizē.