Iespējams, latviešiem, tāpat kā vāciešiem un čehiem, sarunas vieglāk raisās pie alus glāzes. Tieši tā pārsvarā iepazīstas šo zemju vīrieši un sievietes. Ja vēlaties izmēģināt sava šarma iedarbību, kaimiņzemēs vajadzēs kopīgi iztukšot pāris litru alus. Tā liecina psihologu aptaujas. Alus dzeršanas tradīcijas gan pie mums, gan Vācija un Čehijā ir vienādi senas un stipras. Tomēr kopīga piedzeršanās līdz gultai latviešus var novest galvenokārt tikai Līgosvētku laikā.
Savukārt japāņi, lai nodibinātu intīmas attiecības ar tikko iepazītu svešinieku, lielā daudzumā patērē krietni stiprākus dzērienus nekā alus. Iespējams, kādam latvietim tā arī ir pierasta lieta. Pieredze gan rāda, ka tāda veidā tiek iegūtas tikai galvassāpes un morālās paģiras. Piedzeršanās, tā sakot, drosmei Latvijā netiek uzskatīta par labo toni.
Atliek secināt, ka latvieši vairāk vai mazāk ir daiļi pēc vaiga un eleganti pēc uzvedības. Varbūt Latvijas spulgaces, smukpuisīšus un pārējos iedzīvotājus var pielīdzināt frančiem? Šīs romantiskās zemes iedzīvotāji gan pucējas, gan arī sava iecerētā objekta aplidošanai nežēlo laiku un izdomu.
Taču pārāk bieži Latvijā no meitenēm ir gadījies dzirdēt, ka viņas ne tuvu netiek lutinātas ar uzmanību. Arī vīrieši vaļsirdības brīžos atzīstas, ka nejūt no tautietēm pietiekamu vērību. Daudz vieglāk esot nodibināt kontaktus ar ārzemniecēm.
Tādēļ jautāju jums — vai latviešiem ir kādi tikai mūsu nācijai raksturīgi savaldzināšanas paņēmieni? Tādi, kas būtu attiecināmi uz mūsdienām, nevis no dainu skapja izvilkti. Kā savaldzināt vidējo statistisko latvieti? Vai tiešām tikai ar labākas dzīves piesolīšanu aiz trejdeviņām jūrām?