Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis
Iesūti ziņu!

Kā savaldzināt latvieti?

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Es esmu Gundega!

Katrai tautībai ir sava mentalitāte. Tā nosaka uzvedības tradīcijas. Arī katrai nācijai raksturīgos aplidošanas paņēmienus. Šķiet, kas tur sevišķs: ziedi, šokolāde, vakariņas restorānā, kino un vēl neskaitāmi citi paņēmieni, kā atkausēt iecerētās vai iecerētā sirdi…

Tas gan nesniedz atbildi uz jautājumu, vai latvieši ir viegli savaldzināmi. Citas valsts iedzīvotājiem noteikti ir cits viedoklis. Piemēram, itāliešiem. Rīgā apgrozās daudz šīs valsts pilsoņu. Nereti gadās redzēt uz ielas melnīgsnēju puisi, kam pie rokas daiļi gozējas vietējā skaistule. Tomēr kurš kuru šajā gadījumā ir savaldzinājis? Tas nav īsti skaidrs.

Karstasinīgie dienvidu zemju iedzīvotāji jau izsenais skaitās siržu lauzēji. Šķiet, padraiskoties uz mūsu zemi brauc tikai vīrieši. Pētījumi gan liecina, ka itāliešu un arī spāņu daiļā dzimuma pārstāves pirmās sāk flirtu vismaz deviņos no desmit gadījumiem. Būtu ļoti interesanti, ja visa Vecrīga mudžētu no žiperīgām itālietēm, kas maigi turētos pie rokas vietējiem skaistuļiem.

Mēģinu iedomāties, kā varētu notikt tipisks iepazīšanās mēģinājums Latvijā — lauki, vasaras vakars, zaļumballe. Puisietis saņem drosmi un lūdz kaimiņu Ilzi uz deju. Labi audzinātā mātes meita kautri nolaiž acis un piesārtušiem vaigiem nesaka ne vārda.

Ar jestrajām pilsētas meitenēm lietas varētu ritēt straujāk. Tādas uz mutes nav kritušas. Taču ar pāris komplimentiem nebūs līdzēts. Latvijas iedzīvotājas ne velti tiek dēvētas par skaistākajām sievietēm Eiropā. Tātad pie komplimentiem ir pieradušas.

Iespējams, latviešiem, tāpat kā vāciešiem un čehiem, sarunas vieglāk raisās pie alus glāzes. Tieši tā pārsvarā iepazīstas šo zemju vīrieši un sievietes. Ja vēlaties izmēģināt sava šarma iedarbību, kaimiņzemēs vajadzēs kopīgi iztukšot pāris litru alus. Tā liecina psihologu aptaujas. Alus dzeršanas tradīcijas gan pie mums, gan Vācija un Čehijā ir vienādi senas un stipras. Tomēr kopīga piedzeršanās līdz gultai latviešus var novest galvenokārt tikai Līgosvētku laikā.

Savukārt japāņi, lai nodibinātu intīmas attiecības ar tikko iepazītu svešinieku, lielā daudzumā patērē krietni stiprākus dzērienus nekā alus. Iespējams, kādam latvietim tā arī ir pierasta lieta. Pieredze gan rāda, ka tāda veidā tiek iegūtas tikai galvassāpes un morālās paģiras. Piedzeršanās, tā sakot, drosmei Latvijā netiek uzskatīta par labo toni.

Atliek secināt, ka latvieši vairāk vai mazāk ir daiļi pēc vaiga un eleganti pēc uzvedības. Varbūt Latvijas spulgaces, smukpuisīšus un pārējos iedzīvotājus var pielīdzināt frančiem? Šīs romantiskās zemes iedzīvotāji gan pucējas, gan arī sava iecerētā objekta aplidošanai nežēlo laiku un izdomu.

Taču pārāk bieži Latvijā no meitenēm ir gadījies dzirdēt, ka viņas ne tuvu netiek lutinātas ar uzmanību. Arī vīrieši vaļsirdības brīžos atzīstas, ka nejūt no tautietēm pietiekamu vērību. Daudz vieglāk esot nodibināt kontaktus ar ārzemniecēm.

Tādēļ jautāju jums — vai latviešiem ir kādi tikai mūsu nācijai raksturīgi savaldzināšanas paņēmieni? Tādi, kas būtu attiecināmi uz mūsdienām, nevis no dainu skapja izvilkti. Kā savaldzināt vidējo statistisko latvieti? Vai tiešām tikai ar labākas dzīves piesolīšanu aiz trejdeviņām jūrām?

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu