Divas nedēļas pazudušā, nu atrastā Pičuka fotogrāfijā redzams, ka runčukam šis bijis pārdzīvojumu pilns laiks, kurā tas pamatīgi cietis no kāda ļaunprāša.
Kaķis pārcietis šausmu pilnu laiku (69)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kaķa saimnieki, kuri Kuldīgā dzīvo Gaismas ielā, lūdz sabiedrību, lai tā darītu visu, kas neļautu kaut kam tādam vēlreiz atkārtoties. Situāciju komentē kaķa saimnieki, kaimiņiene, puikas, kurus kaimiņi tur aizdomās, viņu mamma un policija.
Lai neatkārtotos
12 gadus vecā runča saimnieks Jānis pastāstīja, ka meklējuši ģimenes mīluli tuvākajā apkārtnē, pagrabus pārbaudījuši, sludinājumu avīzē likuši, bet bez rezultātiem. Skatījušies arī tajā blakus mājas pagrabā, kurā pēc divām nedēļām ar saiti ap kaklu Pičuks tomēr atradies. Saimnieks, redzot, cik ļoti kaķis savainots, bija sašutis par milzīgo nežēlību, ziņoja par notikušo policijai, lai atrastu vainīgos. Kungs apgalvoja, ka, viņaprāt, galvenais nav sodīt vainīgos, bet nepieļaut tādu situāciju atkārtošanos, jo turpat tuvumā esot atrasts arī nobendēts siāmietis. Tas mudina domāt, ka dzīvnieku mocītāji nebūs tālu jāmeklē. Aprunājoties ar kaimiņiem, kuri novērojuši, ka sētas bērni mēdz nežēlīgi izturēties pret dzīvniekiem, aizdomas krīt uz mājā dzīvojošajiem puikām, bet faktu noskaidrošana paliek policijas ziņā. "Liels paldies visiem atsaucīgajiem cilvēkiem, kuri zvanīja pēc sludinājuma avīzē, piedāvāja kaķēnus, ja nu neatrodas mans mīlulis. Viena meitenīte pat sunīti atveda, varbūt derēšot kā mierinājums," stāsta Pičuka saimnieks.
Ārstējas
Trešdien runča saimnieks pastāstīja: "Kaķis ir slims. Tā brūce uz kakla dzīst, bet pats ir galīgi švaks. Vai nu plaušu karsonis, vai kas cits, bet labi nav. Antibiotikas špricējam, tabletes dodam. Šodien atkal iesim pie ārsta, tad arī redzēsim, ko teiks. Policija pagaidām neko nesaka, bija valsts svētki, tad bija daudz darba kārtības uzturēšanā pilsētā, bet vakar kaut kādu rosību manīju. Laikam policisti runāja ar mājas bērniem. Katrā ziņā izmeklēšana notiek."
Terorizē bērnus
Uz redakciju atnāca tajā pašā mājā dzīvojošo bērnu mamma Agrita, kura apgalvo, ka viņas dēlus tagad kaimiņiene terorizē. "Man ir četrus, septiņus, deviņus un astoņpadsmit gadus veci puikas un meita, jaunākos dēlus kaimiņiene tur aizdomās par kaķu spīdzināšanu un bendēšanu. Pati strādāju no diviem pēcpusdienā līdz deviņiem vakarā, tajā laikā kaimiņiene atnāca uz dzīvokli pie bērniem, deva viņiem konfektes, lika atzīties. Bērni, protams, neatzinās, jo nebija vainīgi. Tad viņa draudēja ar policiju, suņiem. Pēc tam teica, ka viens no bērniem tā uz viņu skatījies, ka pilnīgi skaidrs – viņš tos kaķus spīdzinājis. Mazākie ir pārbijušies. Kaut kāds ārprāts! Esmu ziņojusi arī pašvaldības policijai. Kamēr nav pierādījumu, gribētu, lai kaimiņi publiski atvainojas, jo bērni negrib iet uz skolu, viņiem ir kauns," stāsta sašutusī mamma.
Nežēlīgi bērni
Otrdien LNT raidījumā Degpunktā Kuldīgas vārds izskanēja pa visu Latviju. Šeit dzīvojot nežēlīgākie bērni, kuri spīdzina kaķus, skraida apkārt ar nažiem. "Ar kaķi tiešām kāds necilvēcīgi apgājies, tas ir briesmīgi, tādēļ vainīgais jāatrod, bet policijā materiāls vēl tikai tapšanas stadijā, pierādījumi vācami, apkopojami un izvērtējami. Kamēr pierādījumu nav, nevienu vainot nedrīkst, tādēļ ir nekorekti televīzijā izsludināt vainīgos. Pēc sižeta var spriest, ka tajā pieminētie bērni arī ar nažiem bruņojušies staigā, apdraud citu cilvēku veselību, bet tā nav taisnība. Patiesībā viens no šīs ģimenes zēniem nesen tika sadurts ar nazi," pastāstīja Valsts policijas nepilngadīgo lietu inspekcijas vecākā inspektore Santa Ose.
Pārbauda faktus
"Kaķa saimnieks informēja par notikušo, bet no sētas bērniem ir pieņemti paskaidrojumi, jo viņu māte sūdzas par to, ka kaimiņiene iebaida bērnus. Paskaidrojumos viņi raksta, ka nav kaķus spīdzinājuši. Ja nebūs liecinieku, kuri varētu apstiprināt, ka kāds konkrēts cilvēks to darījis, tad tā tas diemžēl arī paliks. Ir iespēja taisīt ekspertīzi, ņemt pirkstu nospiedumus no kaķa," pastāstīja pašvaldības policijas sekretāre Linda Kalniņa.
Nesaka ne vārda
Sazinājāmies ar kaimiņieni Ritu, kura aktīvi iesaistījusies cietušā kaķa meklēšanā, viņa mēģinājusi runāt ar pieminētajiem bērniem, mudināt viņus uz žēlsirdīgu, iejūtīgu rīcību un beigās izsaukusi filmēšanas grupu. "Aizdomas uz kaimiņu bērniem ir tādēļ, ka, kopš viņi atnākuši šeit dzīvot, klaji ar savu uzvedību parāda, ka nekas viņiem nav svēts – liepiņām zarus aplauž, kaķus ar kokiem, ar akmeņiem dzenā. Esmu redzējusi, ka tā tiek darīts. Mums vienmēr bijušas ļoti labas attiecības, parunājāmies, viņi nāca pie manis manu mazo kaķēnu auklēt. Tajā vakarā, kad savainotais kaķis atradās, kopā ar tā saimnieci Ilzi gājām pie bērniem runāt, bet viņi mums neatbildēja nevienu vārdu."
"Nezinu, kāpēc vaino mūs"
Septiņgadīgais Mārtiņš mācās 1. klasē. Kad raidījums Degpunktā pieminēja Kuldīgas nežēlīgos bērnus, arī par viņu tas bija domāts, tādēļ mamma atļāva Kurzemniekam ar bērniem runāt. "Sendijas oma domā, ka esam vainīgi, bet nezinu, kāpēc. Viņa teica, ka esmu kaķus nositis." Arī tēvs Raimonds vairākkārt apgalvo, ka nezina, kādēļ kaimiņienes tā domā. "Jūtos ne īpaši labi. Nesen tikai pārvācāmies dzīvot no Planīcas uz Gaismas ielu. Mums ir daudz bērnu, bet konflikti ar kaimiņiem iepriekš nav bijuši. Ja būtu, tad mūsu kāpņu telpā dzīvojošās sievietes regulāri necienātu bērnus. Puikas iet pa sētu, delverējas, bet ne jau nu kaķus spīdzina. Tad bērniem būtu rokas saskrāpētas, bet tā nav. Es uzskatu, ka bērni nav vainīgi. Tik mazi bērni nevar tā kaķi samocīt. To varētu pusaudži. Mums arī pašiem ir kaķis. Varbūt kaķis pats, ar striķi ap kaklu skrienot, kaut kur uzkāries."
Arī kaimiņiene Laila pārliecināta, ka šie bērni kaķi nav spīdzinājuši: "Bērni nāk mājās bailēs, ka kāds atkal kaut ko viņiem pārmetīs. Es domāju: ja viņi būtu darījuši pāri, kaķis bērniem būtu saskrāpējis rokas, jo nemēdz padoties tik viegli. Kristu pirms divām nedēļām pieaudzis cilvēks pie Maka sadūra ar nazi kājā, tad jau bija pārdzīvojums, tagad vēl par kaķi bāžas virsū. Necilvēcīgi! Viņam jau vajadzīga psihologa palīdzība. Tāpēc, ka bērnu daudz, kaimiņienes iedomājušās, ka tieši viņi vainīgi. Pēc manām domām, būtu vajadzīga publiska atvainošanās ģimenei."
Likušies aizdomīgi
Vecākais dēls ģimenē astoņpadsmitgadīgais Aivis pastāstīja: "Īpaši neko nezinu, bet vienu vakaru ap deviņiem kaimiņiene uznāca augšā, modināja mazos. Teica, lai ceļas un atzīstas, kurš ir vainīgs. Ja atzīsies, tad nekā nebūs, bet, ja ne, tad ar suņiem meklēs vainīgos. Man neko neprasīja, bet mazie esot uzvedušies aizdomīgi, kad viņa ar tiem par kaķi runājusi. Pirms tam esot vienmēr gājuši klāt parunāties, bet tad it kā vairījušies, aprāvušies. Uz jautājumu, kāpēc tā dara, viņa atbildēja, ka nevienu negribot vainot, bet uzzināt patiesību."
Nobijušies
Rolands, kurš kādu laiku dzīvo šai ģimenē, kamēr pašam mājās noskaidrosies situācija, sacīja: "Vienreiz bija tā: Mārtiņš uzskrēja raudādams augšā, teica, ka vairs neiešot laukā. Jautājām, kāpēc. Jo tante solījusi nākt ar policiju un savākt viņu. Man bija jāiet uz veikalu burtnīcu pirkt, bet Mārtiņš viens pats mājās negribēja palikt, viņš bija nobijies.