Toties vasarā Valdis ir ekstāzē un dara visu, lai mušu viņa guļamistabā būtu pēc iespējas vairāk. Visvairāk Valdim patīk silti vasaras rīti un pēcpusdienas nomidzis. Tad viņš atguļas gultā, iekārtojas tā, lai saule spīdētu tieši uz sejas, piever acis un gaida, kad... viņam uz sejas uzlaidīsies kāda muša.
«Viņas ir tik elegantas un jutekliskas — patipina, patipina un apstājas, patipina, patipina... Tieši melnās visvairāk iecienījušas lūpas — to izcilno, bālgano kantīti starp koši sārto un vietu, kur sākas ūsu līnija... Tici man, neviena sieviete nekad nespēs pieskarties tik maigi — patipina, patipina, apstājas... galvenais — neiztraucēt.«
Valda sieva ir gudra — viņa nerīko atklātas greizsirdības scēnas mušām. Viņa ir ietrenējusies pamosties īsi pirms saules — pieceļas sēdus, izvelk no spilvena apakšas smalkveļas mazgājamo maisiņu, uzmauc sev galvā un guļ tālāk, neviena netraucēta.
Neko dīvaināku un vienlaikus aizkustinošāku nav gadījies dzirdēt, taču izrādās, ka kukaiņu izmantošana seksuāla uzbudinājuma sasniegšanai jeb entomofilija pazīstama jau labi sen. Stāsta, ka Kleopatrai bijusi maza lādīte ar bitēm, kuru viņai paticis ievietot kājstarpē, lai izbaudītu sajūtas, ko sniedz bišu zumēšanas izraisītā vibrācija. Tāds kā mūsdienu vibratora priekštecis.