/nginx/o/2018/07/12/8807652t1h31c0.jpg)
Kādam manam paziņam, sauksim viņu par Valdi, ziemā vienmēr ir depresija. «Tāpēc, ka nav mušu,» viņš nopūšas un grūtsirdīgi veras logā, «dažreiz man izdodas sakurināt māju tik siltu, ka dažas atmostas no miega un sāk lidināties pa istabu, taču tas nepalīdz — ziemas mušas ir pārāk miegainas.«
Toties vasarā Valdis ir ekstāzē un dara visu, lai mušu viņa guļamistabā būtu pēc iespējas vairāk. Visvairāk Valdim patīk silti vasaras rīti un pēcpusdienas nomidzis. Tad viņš atguļas gultā, iekārtojas tā, lai saule spīdētu tieši uz sejas, piever acis un gaida, kad... viņam uz sejas uzlaidīsies kāda muša.
«Viņas ir tik elegantas un jutekliskas — patipina, patipina un apstājas, patipina, patipina... Tieši melnās visvairāk iecienījušas lūpas — to izcilno, bālgano kantīti starp koši sārto un vietu, kur sākas ūsu līnija... Tici man, neviena sieviete nekad nespēs pieskarties tik maigi — patipina, patipina, apstājas... galvenais — neiztraucēt.«
Valda sieva ir gudra — viņa nerīko atklātas greizsirdības scēnas mušām. Viņa ir ietrenējusies pamosties īsi pirms saules — pieceļas sēdus, izvelk no spilvena apakšas smalkveļas mazgājamo maisiņu, uzmauc sev galvā un guļ tālāk, neviena netraucēta.
Neko dīvaināku un vienlaikus aizkustinošāku nav gadījies dzirdēt, taču izrādās, ka kukaiņu izmantošana seksuāla uzbudinājuma sasniegšanai jeb entomofilija pazīstama jau labi sen. Stāsta, ka Kleopatrai bijusi maza lādīte ar bitēm, kuru viņai paticis ievietot kājstarpē, lai izbaudītu sajūtas, ko sniedz bišu zumēšanas izraisītā vibrācija. Tāds kā mūsdienu vibratora priekštecis.
Tie, kurus uzbudina bailes, izvēlas biedējošākus kukainīšus — vispopulārākie laikam ir zirnekļi. Ir arī drastiskāki entomofilijas paveidi, kuros tiek likti lietā tādi kukaiņi, kas spēj nodarīt sāpes — skudras, bites, lapsenes, īpaši asu izjūtu cienītāji izmantojot bites dzēlienus viagras vietā — pampums turoties līdz pat divām dienām. Taču jāatzīst, ka šis ir bīstams seksuālo rotaļu veids. Gan tāpēc, ka vismaz 5 % cilvēku ir alerģija pret bišu indi, gan tāpēc, ka neveiksmīgi izvēlēta dzēliena vieta var izraisīt nopietnus asinsrites traucējumus loceklī.
Tāpēc labāk atstāsim bites mierā un ļausim viņām nodarboties ar medus vākšanu... Jā, medus, puķes, vasara... Es negaidīti atcerējos, ka bērnībā diezgan bieži gulēju pļavā un vēros debesīs. Šad un tad uz manām kailajām kājām nosēdās pa kādam taurenim, sienāzim, spārei. Bija arī skudras. Tās melnās, kuras nekož. Nez kāpēc es toreiz nevēlējos dzīt projām nevienu pašu kukainīti — tikai gulēju, lūkojos zāļu smaržas aizvirmotajās debesīs un ļāvos pļavas iemītnieku glāstiem.