/nginx/o/2018/07/12/8805736t1h8b28.jpg)
Šajā pasaulē ir dažas lietas, ko iespējams mainīt, bet ir arī tādas, kas nav maināmas. Viena no šim pagājušajām lietām ir laiks.
Pirmais skūpsts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Laikam ritot, lielākā daļa cilvēku piedzīvo dažādus neaizmirstamu notikumus un gūst pieredzi. Tā teikt, prāts nāk ar gadiem. Lai gan nevajadzētu aizmirst, ka citiem gadi nāk vieni paši. Tomēr bez izņēmuma visiem cilvēkiem ir savs stāsts par pirmo skūpstu.
Atceros, ka, maza būdama, domāju, vai bučojoties netraucē deguni. Grozīju savu galvu gan tā, gan šitā, stāvēdama pie spoguļa, un mēģināju iedomāties, kā gan tas būs.
Pirmo īsto, slapjo buču komplektā ar visu zilumu no manis ieguva manis pašas roka. Likās, ka nu esmu gatava skūpstīt arī citus. Bet īsti nevarēja saprast, kā līdz tam nonākt. Ne jau gaišā dienas laikā krist kādam virsū!
Skolas diskotēkās, dejojot lēnās dejas, biju pārāk kautrīga. Savu mulsumu slēpu zem bravūras un izrunāšanās. Arī mani deju partneri neuzdrošinājās lielo smējēju stumt tumšā kaktā. Pamazām to, ka savos 14 vēl neesmu nopietni noskūpstīta, sāku uzskatīt par nepilnību. Par tādu kā plakano pēdu: pastaigāt jau var, bet armijā neņem…
Visas manas draudzenes tajā laikā jau sen varēja lepoties ar skūpstu pieredzi. Ko nu? Kur skriet, ko grābt? Ko bučot?
Ilgi gaidīt nenācās. Tas notika rudenī. 9. klases sākumā. Klases vakara noslēgumā, dejojot ar klases drosmīgāko un smukāko puisi, nolēmu pielikt punktu šai problēmai. Un ļāvos. Dīvaini, ka visspilgtāk palicis atmiņā tas, kā viņš skūpstīja manus pirkstu galus. Nevainīgi un jauki. Tajā reizē tālāk par skūpstīšanos arī netikām. Tas arī nebija vajadzīgs.
No tā vien, ka beidzot bučojos pa īstam, ne tikai sirds lēca pa muti ārā, bet arī šādas izdarības ar pretējo dzimumu likās intīmās tuvības kalngals. Jāsaka, ka tā bija pirmā un vienīgā reize, kad bijām divatā. Pēc pamatskolas beigām es vairs nekad šo puisi neesmu redzējusi. Pirmais skūpsts manā atmiņā ierakstīts daudz spilgtāk nekā visi pārējie pirmie piedzīvojumi mīlas frontē.
Katru reizi, pienākot rudenim, es atceros ugunskura smaržu un maigas meklējošas lūpas. Varbūt tieši tādēļ man tik ļoti patīk rudens. Katru gadu no jauna tieši šajā laikā man gribas iemīlēties un skūpstīties kā pirmo reizi.
Kādi ir jūsu romantiskie pirmā skūpsta stāsti? Padalieties ar tiem, jo katram šī pieredze ir unikāla un vienreizēja.